Kad es vēl mācījos koledžā, man bija istabas viedrs - Tims. Tieši tā, bija. Mēs bijām labākie draugi kopš augstskolas un jau tad abi kalām plānus par to, ka pirksim kopā dzīvokli un sadalīsim īres maksu. Tims bija kā mans mazais brālis, ar kuru vienmēr bija dziļas, psiholoģiskas sarunas bez neveikluma brīžiem. Man ar viņu sanācis ļoti slikts paradums šāda veida sarunas runāt ļoti vēlu naktī, ap kādiem trijiem vai pat četriem.

-''Kādēļ jūs nevarējāt šīs sarunas runāt pa dienu?'', tu jautātu. Tima klases sākās daudz agrāk nekā manas. Viņam bija pavisam savādākas stundas, turklāt man bija nepilna laika darbs ķīniešu restorānā. Tas saucās Wang Li vai kaut kā tamlīdzīgi. Ap to laiku, kad biju mājās, Tims jau bija gultā. Bez gaismu izslēgšanas, es noģērbos un tad ielīdu savā gultā. To izdarot, Tims jau bija pamodies un arī tad mēs uzsākam dziļo tēmu sarunas, par pilnīgi jebko: mēs runājām par datorspēlēm, anime, vai arī tādām lietām kā visums un citplanētiešiem. Kā jau teicu - par jebko.

Kādu nakti pārnākot mājās un runājot ar Timu kā ierasts, es pamanīju ko dīvainu. Viņš runāja ar mani kā vienmēr, bet viņa balss šķita savāda, dziļāka un bez elpas. Es pajautāju Timam vai kaut kas noticis, bet viņš man atbildēja ar to, ka ir nedaudz sāaukstējies un mēs turpinājām runāt. Kad nakts turpināja lidot vēja spārniem, es sāku pamanīt, ka ne tikai viņa balss ir savādāka. Arī tas, par ko Tims runāja šķita pavisam savādi. Nāve tika bieži pieminēta un es nedaudz biju sabijies dēļ tā.

Tas turpinājās apmēram kādu nedēļu. Vienu dienu, kad man bija pusdienlaiks, es paņēmu nedēļas veco avīzi un ēdu savas sataisītās maizītes. Uz avīzes vāka bija raksts ar lieliem burtiem, kas rotāja nosaukumu: KOLEDŽAS STUDENTS ATRASTS MIRIS DZĪVOKLĪ''.
Turpināju lasīt un gandrīz noģību un nometu savu maizi, kad izlasīju šo daļu rakstā: ''Students Tims Dunkans atrasts miris savā dzīvoklī ar pārgrieztu kaklu un viscaur sadurstītu ķermeni''. Un tad, es s a p r a t u...

172 0 2 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0