šis stāsts būs daudz īsāks, nekā pārējās daļās, kā arī vairāk bēdīgs. priecīgu jums lasīšanu!
neliecies uz auss 103
s p o k u l ī g a v a
Jaunais īrnieks, Vincets, ievācās mūsu mājā, Viņš ir piecpadsmit gadus vecāks par mani, apmēram sešdesmit gadus vecs. Pirms mēneša mēs uzsākām sarunu un viņš izstāstīja briesmīgu savas dzīves stāstu.
Jaunībā viņš vienmēr brauca pie vecvecākiem, lai palīdzētu ar mājas darbiem. Viņš bija izskatīgs un sportisks, meitenes aplidoja viņu, bet Vincets nevarēja atrast savu īsto un vienīgo. Vienā vēlā vakarā viņš devās mājup no ballītes, kas bija kaimiņos. Vincets satika kādu meiteni uz ielas un viņam viņa patika no pirmā acu skatiena.
Ar katru dienu viņi iepazina viens otru vēl vairāk un sagāja kopā. Meitene nāca no nabadzīgas ģimenes. Vecāki bija strikti un ļoti pieklājīgi. Viņa nekad neaicināja Vincetu ciemos. Meitene vienmēr iesaistījās dažādos darbos un ļoti reti atlika laiks, lai satiktos ar savu puisi. Viņa bija gandrīz vai vienmēr aizņemta ar mājas darbiem mājās, palīdzot vecākiem. Tas bija aizdomīgi.
Vasara bija gandrīz beigusies un Vincets saprata, ka viņš ir ļoti iemīlējies meitenē un, ka viņam kaut kas ir jādara, citādāk pazaudēs viņu. Viņš nolēma lūgt meitenes roku. Viņa atbildēja ar 'jā', taču piebilda, ka bez vecāku svētības nevar precēties. Atkal aizbildinājumi...
Nākamajā rītā Vincets runāja ar saviem draugiem un kopā ar viņiem devās iepazīt viņa jauno līgavu. Iepriekš, meitene bija izstāstījusi kā viņas māja izskatās un kur tā atradās: ciema galā, trīs mājas tālāk no cita ciema. Visi tur ieradās, bet bija tikai divas mājas tālāk no ciema un tālāk, kā izrādās, ir kapsēta aiz lielās sētas.
Kamēr Vinceta draugi centās tikt skaidrībā ar to, kā Vincets iespējams saprata norādes nepareizi, viņš aizgāja uz lielo sētu un palūkojās uz pirmo kapakmeni. Skats šokēja. Uz šī kapakmens bija viņa jaunās līgavas fotogrāfija. Tas ir viss, ko Vincets atcerējās. Viņš neatcerējās kā tika mājās, kā bija slimnīcā uz mēnesi. Draugi viņam pastāstīja, ka veca sieviete vēstīja par to, ka ģimene tajā vietā dzīvoja pirms divdesmit gadiem. Tēvs izvēlējās meitas līgavaini pats, bet viņa noraidīja precēšanos ar izvēlēto vīru. Viņa teica, ka gaidīs pati savu īsto un vienīgo. Pēc tā, viņa tika ieslēgta istabā un aiz atriebības viņa nodedzināja visu māju. Visi tās iemītnieki nomira. Un Vincets neatrada savu mīlestību.
Mistika ir viss, kas valdīja nu jau vecā vīra prātā, būdams savos sešdesmit, vēljoprojām nav atradis savu īsto un vienīgo sievu. Viņam bail, ka kaut kas tāds notiks atkal un izrādīsies, ka būs vēl kāda spoku līgava...