Japānā dzīvoja kāds vīrietis vārdā Rins, kurš bija noguris no savas sievas, jeb viņam aptika viņa.. Hina bija viskaistākā sieviete uz pasaules vīrieša acīs, to uzreiz Rins pamanīja, kad abi apprecējās. Sievietei bija ļoti gari melni mati, karameļu krāsas acis un maiga āda. Bet viss mainijās.

Lai vai kā, pēc pāris gadiem, viņas skaistums zuda un viņa pieauga svarā. Hinas seja bija nekopta, mati pinkaini. Vīrietis saprata, ka vairs nemīl viņu un nolēma pamest. Rins pateica sievai, ka vēlas šķirties un aizbrauca no mājām ātri vien. Vīrietis noīrēja dzīvokli pilsētā un sāka apmeklēt bārus un klubus, lai atrastu jaunu mīlestību. Nedauz laika pagāja un Rins satika fantastiski skaistu, jaunu meiteni. Džekija bija astoņpadsmit gadus veca. Slaida un gara, ar blondiem matiem. Viņš iemīlējās uzreiz un jau pēc pāris nedēļām nolēma lūgt viņas roku.

Džekija piekrita un pārvācās uz dzīvi pie viņa pēc kāzām. Pēc gredzena saņemšanas, meitenes uzvedība ļoti strauji mainījās. Atklājās viņas patiesā būtība. Džekija bija jauka, pieklājīga meitene pirms apprecēšanās, bet pēc tās viņa kļuva nejauka un prasīga. Meitene bija ļoti slinka un varēja sēdēt stundām pretī spogulim, krāsojoties un skatoties savā atspulgā. Viņa kļuva ļoti izvēlīga, liekot Rinam iztērēt visu naudu tikai viņai. Džekija piespieda Rinu pirkt viņai jaunas drēbes, dārglietas, ierīces un pat jaunu mašīnu.

Kādu dienu Rins atnāca mājās no darba un sāka apskatīt savu māju, kas bija pārpildīta ar Džekijas mantām, kosmētiku... Visi šie acu laineri, tušas, tonālie un acu ēnas... paslēpa viņas patieso būtību, ārējo neglītumu. Rins sāka nožēlot to, ka apprecēja Džekiju un tikai tagad noņēma rozā brilles.

Daudzi gadi pagāja un vīrietim ļoti pietrūka sava bijusī sieva - Hina. Jā, viņa bija veca un tukla, bet viņa bija ieejūtīga, gādīga un jauka persona. Rins vienmēr nobirdināja pāris asaru atceroties Hinas maigo balsi, skaisto smaidu un vispārējo pacietīgumu. Mīlošo sirdi. Tagad Rinam nākas nožēlot to, ka tik skarbi pameta viņu.

Rins labi saprata, ka patiesībā vēljoprojām ļoti mīlēja Hinu un tagad mīl viņu vēl stiprāk kā jebkad. Viņš nemīl slaido blondīni, pret kuru juta tikai kaisli. Rins sāka saprast, cik ļoti aizvainoja ar savu rīcību vienīgo sievieti, kas viņu patiesi mīlēja. Dažreiz viņš redzēja savu bijušo sievu sapnī. Viņa viena sēdēja savā istabā, melnie mati aizsedzot seju.
Naktīs Rins sev jautāja jautājumus, uz kuriem nesaņemtu atbildi šobrīd, būdams ar Džekiju: ko viņa šobrīd dara, kā viņai iet un vai viņa ņemtu atpakaļ viņu?

Kādā vakarā Rins nolēma pamest Džekiju pēc kārtējā briesmīgā strīda. Viņš vairs nespēja paciest meiteni. Atkal, Rins pameta pilsētu un devās ilgajā ceļā uz bijušās sievas Hinas māju. Kad viņš sasniedza ielu, bija jau satumsis piķa melns.
Māja izskatījās pamesta, skatoties blāvajā laternu gaismā, kas atspīdēja. Dārzs bija noaudzis un logi izsisti... Jumts gandrīz norauts un mājas sienas lobījās nost. Vai viņa būs pārvākusies?

Rins klauvēja, neviens neatbildēja. Viņš piespieda rokturi un atskārta, ka durvis nav aizslēgtas. Iegāja iekšā. Bija kluss un tukšs. Aukstais vējš pūta caur sasistajiem logiem. Rins uzgāja augšstāvā un par brīnumu ieraudzīja sievu, sēžot uz gultas, atspiedusies pret sienu. Viņš ieleca gultā apskāva Hinu un čukstēja viņas ausī, ka mīl viņu un, ka vēlas piedošanu.

Hinas mati, gluži kā sapni, aizsedza viņas seju. Bet Rins dzirdēja atbildi:
-''Esmu priecīga, ka esi atgriezies'', viņa nočukstēja,''bet tikai uz mirkli...''
-''Tikai uz mirkli?'', Rins atbildēja, iesmejoties,''Nē, es atnācu uz palikšanu. Uz visu mūžu.''

Rins pavāca nost Hinas matus no sejas un grasījās viņu noskūpstīt. Bet, kad atvēra acis, viņš iekliedzās briesmās. Viņš redzēja netīru, putekļainu galvaskausu Hinas sejas vietā. Šajā brīdī viņš saprata, ka ir apskāvis netīru kaulu kaudzi, apģērbtu pie tam. Rins piecēlās un aiz šausmām nostūma bijušās sievas kaulus ar riebumu. Viņš stāvēja mēnesgaismā un trīcēja aiz bailēm. Vīrietim uzmetās slikta dūša.

Rins noskrēja lejā un izskrēja pa durvīm, izlaužot tās. Viņš satika kaimiņu uz ielas un pajautāja, kas dzīvo šajā sagrautajā mājā.

-''Neviens vairs tur nedzīvo'', kaimiņš stāstija,''Pāris gadu atpakaļ tā piederēja sievietei, kuras vīrs viņu pameta vienu. Vīrs izšķīrās no viņas, lai apprecētu kādu citu sievieti. Viņa bija tik emocionāli iedragāta, ka izdarīja pašnāvību...''

247 1 2 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0