neliecies uz auss 44

A u g š ā m c e l š a n ā s

Tas notika sen. Mana drauga māsa mira ļoti briesmīgā nāvē. Manu draugu tas tik ļoti iedragāja, viņš pat naktīs raudāja ierāvies istabas stūrī. Man bija ļoti žēl viņa, tādēļ es nolēmu pārvietot māsas zārku pie manis mājās, citādi viņš nespēj izturēt līdz bērēm. Zārks paliks pie manis līdz viņas bērēm. Es viņam arī pateicu, ka palīdzēšu organizēt bēres un citos ikdiena darbos. Viņš piekrita.

Pirmā diena. Es piecēlos, lai dotos uz darbu. Uzliku tējkannu vārīties, izdarīju dažus vingrinājumus un ieveidoju matus. Laiks ārā bija skaidrs, saulains un skaists. Es izgāju ārā, paskatījos apkārt un ievilku dziļu elpu ar svaigo gaisu. Pat nevēlējos doties uz darbu. Vēlējos pilnvērtīgi izbaudīt šo skaisto rudens dienu, bet es aizgāju uz darbu. Zeltainas un sarkanas kļavas lapas krita uz manas cepures. Sasniedzu savu ofisu un negribīgi tajā iegāju, kurā man būs jāpavada līdz sešiem vakarā.

Vakars. Mēnessgaisma krita uz ielām. Koku silueti izkatījās kā milži. Es eju, skatoties apkārt naktī apvītajai pilsētai. Gāju pa kāpnēm uz otro stāvu. Es nedaudz atvēru durvis un iegāju savā dzīvoklī. Skaņas kompāniju man sastādija vecā koka grīda. Mans suns uzleca klēpī cerēdams, ka nopirku tai kaut ko garšīgu. Bet es nenopirku, jo nebiju veikalā. Jūtos ļoti noguris un nometot apavus, ieslīdēju savā istabā, kur atradās zārks. Sajutu ļoti nepatīkamu smaku. Izvēmos. Negribēju, bet izvēmos. Es nespēju noticēt, ka drauga dēļ man šis būs jāiztur vēl divas dienas. Es noģērbos, iegāju vēsā dušā un likos uz auss.

Es sadzirdēju smagu elpošanu un nopūtas. Atvēro acis un palūkojos augšup. Es redzēju, ka zārks lēnām atveras. Kaut kas pretīgi melns sāka iznākt no tā. Zārka vāks nokrita uz mani. No zārka ārā iznāca mirusī meitene un nāca manā virzienā. ''Nē''! - es iekliedzos un metu viņai ar kurpi. Viņa sāka grīļoties un aizmeta kurpi prom. Izskrēju prom no viņas.  Tik ļoti svīdis savā dzīvē vēl neesmu. Es ieskrēju vannasistabā un aizslēdzu durvis. Bet nē, viņa izsita durvis ārā. Tad es  ar kāju izsitu ārā logu. Šausmās nosēdos uz palodzes un mēģināju izdomāt, kur lekt. Viņa tuvojas. Viņa klupdama nāca uz manu virzienu. Bet es izlecu. 

Nokritu slapjajā zālē ar ļoti sāpīgu kritienu. Es dzirdēju smagu elpošanu aiz manis. Sapratu, ka viņa tik vienkārši nebeigs  man sekot. Visu šo laiku cenšos sevi nomierināt ar to, ka tas ir tikai slikts murgs. Sapnis. Murgs. Es skrēju tik ātri, cik vien es spēju. Tumsa, pilnīga tumsa, piķa melna... ''Palīgā!'' - es kliedzu izmisīgi. Man skrēja pakaļ mironis. Drauga māsa. Viņa draudīgi aiz muguras smējās. Pa ceļam es ieraudzīju vīrieti, kurš bija apmēram 25 gadu vecs. Viņš palūkojās uz mani un parādīja ar pirksu uz viņa templi, it kā man teiktu, ka es esmu idiots. Bet tad... Viņa acis pēkšņi pakustējās uz ēkas stūri. Viņš man parādīja krusta zīmi un pazuda krūmos ar rozēm.
''Bum''! - es ieskrēju sienā.

Viss galā, es biju strupceļā un ļoti sasitu savu galvu. Viņa nebija tālu aiz manis un viņas ledus aukstā roka nolaidās uz mana kakla. Mirusī sieviete sāka mani žņaugt. Viņa stipri žņaudza mani un smējās. Es sāku lūgties skaļi. Lūgties tā, kā nekad agrāk. Pēkšņi viņa atlaidās no mana kakla un pazuda rožu krūmos. Nākamā lieta ko es atceros ir asas sāpes labajā vēdera pusē un zaudēju samaņu.

No rīta es pamodos un negribīgi devos mājās. Kad es ienācu, biju šokēts - krēsli apgāzti, šķīvji saplīsuši, zārka vāks gulēja manā gultā un mirusī meitene zārkā. Mirusī meitene zārkā. Iekšā zārkā. Kas pie velna? Mans suns ir iespiedies zem vannas un gauži smilkst. Es sasēju mirušās kājas un rokas, aizvēru zārku un paņemot suni, devos prom uz laukiem. Prom. Bet vēlāk man nācās atgriezties.

Bēres noritēja raiti, viss bija labi. Vienīgais ko pamanīju bija tas, ka viņi nesa puspavērtu zārku, no kura karājās ārā rokas rādot man ''F'' zīmi. Vēl es pamanīju, ka uz viņas fotogrāfijas bija daži balti plankumi. Gadu vēlāk nepatīkams un šaušalīgs atgadījums notika kapos. Mirušās kaps bija pusatrakts vaļā un mans draugs tika atrasts miris viņa dzīvoklī. Viņa sejas izteiksme bija šausmīga.

Kopš tā laika es ticu mistikai un katru dienu baidos, ka arī kaut kas tāds ar mani atgadīsies.