Cenšos atgrūst visas zīmes, kas noved pie tā, ka mans vīrs varētu mani krāpt. Viņš vienmēr strādā vēlu, vienmēr aizkavējas ''darbā'', mēs pamostamies nakts vidū no kādiem noslēpumainiem zvaniem un mūsu kopējā kredītkarte parāda, ka viņš pircis ļoti dārgus hoteļu numuriņus...

Vienu nakti viņš pārradās no ''darba'' deviņos vakarā un es uztaisīju nelielu histēriju. Pamanīju ka tad, kad ienāca pa mājas durvīm, viņš nēsāja savādākas drēbes - ne tādas, ar kurām viņš izgāja no mājām no rīta. Tagad biju pārliecināta, ka vīrs mani krāpj.

-''Kādēļ tik vēlu, Tim?'' es pajautāju.
-''Ak mīļā, es taču teicu, ka šovakar būšu vēlu un Džesijs vēlas atskaites jau šo otrdien.''
Es viņu pārtraucu, ''beidz man melot, Tim, es neesmu stulba. Tu nāc mājās ļoti vēlu jau pēdējās divas nedēļas. Pasaki man tulīt pat, ko tu patiesībā dari!'' - jau gandrīz kliedzu.

Tims centās izskatīties sāpināts, taču viņam tas nesanāca. Viņš ir briesmīgs melojot.
-''Mīļā, es patiešām nesaprotu, ko tu tagad izdomā. Es nezinu, ko man tev teikt, ja tagad jau pasaku patiesību.''

Es piecēlos.
-''Tim, tu vienmēr saki šīs atrunas, katru reizi...'' es pārstāju. ''Kur ir tavas drēbes?'', atcerējos par to atšķirību.
-''Kādēļ tev vajadzēja pārģērbties darbā?''
Tims acīmredzami apjuka savās domās, pirms mainīja savu grimasi uz pavisam nopietnu, sakot:
-''Mīļā, man nav ne mazākās jausmas, par ko tu taisi histēriju.''

Tagad es pavisam noteikti esmu pārliecināta par krāpšanu.
-''Vismaz pacenties izdomāt labāku atrunu'', es teicu un izskrēju ārā no istabas. Es zināju, ka man kaut kas jādara, citādi vīru zaudēšu pavisam. Es nolēmu viņam sekot no darba uz mājām nākamajā rītā lai zinātu, uz kurieni viņš dodas patiesībā. Vislabākais, ko varu iedomāties, ka viņš patiešām strādās bet sliktākais - viņš dotos pie citas sievietes.

Nākamajā dienā es pamodos no rīta un veicu ikdienas rutīnu - iegāju dušā, paēdu brokastis un visu pārējo. Es negribēju, lai viņš zin, ka kaut kas ir ieplānots. Es pat paņēmu brīvu dienu no darba, lai varētu izsekot savu vīru. Uzreiz pēc tam, kad Tims izgāja no darba, es iesēdos savā mašīnā un devos uz viņa ofisu.

Noparkoju mašīnu un tad sapratu, ka man nav ko darīt visu dienu, izņemot sēdēšanu mašīnā. Lasīju Reddit kādu laiku, bet tas īsti neremdēja manu garlaicību, tādēļ nolēmu nedaudz pabraukāt apkārt.

Kad izbraucu no ofisa parkinga ārā, es pamanīju, ka Tima mašīna vairs nebija noparkota un nu jau ir prom. ''Sasodīts!'', es nodomāju, ''velns viņu zin, kur tagad mans vīrs ir.'' Nolēmu pagaidīt kādu laiku un pēc 20 minūtēm viņš iebrauca. Apmēram ap pulkstens pieciem viņš iznāca ārā no darba un iekāpa mašīnā.
''Tagad es beidzot zināšu, kur viņš dodas pēc darba'', es nodomāju. Apmēram desmit minūtes es sekoju viņa mašīnai, taču ceļš noveda līdz pat mājām. ''Sasodīts, viņš šodien ieradies mājās laicīgi'', es domāju, ''bet ir jautājums par to, kur viņš bija agrāk.''
Nogaidīju kādas 5 minūtes un tad iebraucu mūsu parkingā, lai viņš nebūtu aizdomīgs par to. Kad es ienācu iekšā, vīrs mani jau gaidīja.

-''Kur tu biji?'', viņš jautāja, ar nelielu smīnu.
-''Ļoti smieklīgi, Tim. Kā būtu ja tu man pastāstītu, kur biji tu šodien?'', teicu.
-''Tu ļoti labi zini, ka biju darbā.''
-''Labi tad, kur tu biji, kad ap vieniem pazudi no darba?'', es pajautāju. Viņš šķita nedaudz izbrīnīts.
Tad viņš pasmaidīja. ''Vai tu mani šodien izsekoji?''
-''Jā, es tev sekoju un es zinu, ka visu dienu darbā tu nebiji.'', es atbildēju.
-''Nu, tad tev tagad beidzot tas jāzin...'', Tims iesāka un es nodomāju, ka beidzot, viņš kaut ko pastāstīs.
-''Es aizbraucu pakaļ šiem priekš tevis'', vīrs teica un izvilka daudz drēbju veikalu maisiņus. Es tik ļoti apjuku un sapratu, ka biju liela maita tajā brīdī, vienkārši viņu izsekojot un vēl apvainojot krāpšanā.
-''Piedod lūdzu, mīļais...'', es viņam teicu. ''Tas viss vienkārši šķita tik aizdomīgi šodien.''
Viņš pasmaidīja. ''Tas nekas, es zinu, ka man vajag mājās būt vairāk. Es darīšu visu, lai kopš šī brīža būtu laicīgi mājās.''

Tajā momentā man šķita, ka esmu visu aizmirsusi. Nākamās pāris dienas viņš man visu laiku nesa dāvanas. Tad es sāku pamanīt ko dīvainu: drēbes, kuras Tims man dāvināja, bija par mazu man un pirms es tās izmazgāju, tās smakoja dīvaini. Kad es viņam pajautāju, viņš man atbildēja, ka īsti nezin manus izmērus.

Es nolēmu izdarīt vēl vienu lietu dēļ visām šīm aizdomām. Nogaidīju gultā kamēr vīrs aizmiga un tad izlīdu ārā no guļamistabas. Biju uzmanīga, lai neizdvestu liekas skaņas. Es paņēmu viņa maku.
Iekšā tajā es atradu makam piederīgas lietas, bet kad ielūkojos mazajā kabatiņā, tur bija moteļa 6 numuriņa atslēga. Es steidzīgi paņēmu maku, savas atslēgas un devos uz mašīnu. Kad es aizbraucu uz sesto moteli, es sajutos ļoti stulbi, bet mana ziņkārība mani pārņēma. Es nezinu, ko es tur atradīšu.

Iegāju iekšā un uzmeklēju viņa numuriņu - 306. Te nu tas ir. Ieliku atslēgu un atslēdzu tās. Jau uzreiz varēju pateikt, ka kaut kas nav kārtībā. Istaba bija nekārtīga un šeit ļoti smakoja pēc izgāztuves. Ātri pārmeklēju istabu, bet neatradu neko. Iegāju vannaistabā.

Es izvēmos, ieejot tajā. Izvēmos vismaz trīs reizes, pirms es sevi nostādīju uz kājām. Vannasistabā es redzēju sešu meiteņu līķus, kuri bija sagriezti gabalos, it kā kāds nezvērs būtu tām uzbrucis. Aizturēju elpu un iegāju dziļāk. Bez šiem līķiem es vairs neko neredzēju.
Ieskatījos izlietnē un atradu pāris bilžu tajā. Es tās paņēmu un iekliedzos. Bildēs bija visas šīs meitenes, vēljoprojām dzīvas, iekšā vannā.

Viņām virsū bija manas jaunās drēbes...

Un tad es pagriezos dēļ trokšņa. Tims stāvēja durvju ailē ar smaidu.

272 0 8 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0