Abbijas sapņa realitāte Lindsijai nozīmējaagoniju, agoniju no degušas miesas uz placiem, muguras un rokām. Deanna raudāja, kad ārsti sacīja, ka Lindsijai paveicies, tie bija pirmās pakāpes apdegumi, Lindsija būtu varējusi mirt, bet viņa dzīvos.
Neviens nezināja, kā ugunsgrēks bija sācies. Namiņš kokā bija tuvu ielai, kas gāja tuvu pagalmam un Deanna domāja, ka kāds idiots izmetis degošu sērkociņu no mašīnas.
Bet Abbija zināja labāk, tāpēc, ka viņa bija to redzējusi. Viņa to bija redzējusi savā sapnī. Vairākas stundas pirms viņas mammas kliedzieni izrāva viņu no miega, viņa bija redzējusi sērkociņu.. Ne jau izmestu no mašīnas, bet izvilktu no kastītes un uzšķiltu ar slaidu baltu roku.
Sēžot slimnīcas palātā, kamēr Lindsija gulēja gultā un viņas mamma snauda krēslā turpat blakus, Abbija centās savadīt asaras, bet viņa to nespēja. Viņas pleci trīcēja, bet viņa raudāja klusām, asrām tekot no acīm un pilot uz zoda un savilktajām dūrēm. Pēc brī'ža viņa noslaucīja vaigus un turēja rokas priekšā sejai. Mazas, bet platas ar kvadrātveida pirkstgaliem gluži kā viņas tēvm. Ne tādas kā rokas sapņos, smalkas un bālas un nāvējošas. Kura rokas viņa redzēja savos sapņos?
Pagāja vēl nedēļa, pirms Abbija sapņoja atkal, nedēļā, kad laiks palika auksts un lapas no kokiem sakrita kaudzēs. Lindsijai klājās daudz labāk, bet viņa vairs negāja pagalmā un nebija ne runas par jauna namiņa kokā būvi. Neviens nerunāja par ugunsgrēku, bet visi atcerējš tās nakts šausmas un cik tuvu Lindsija bijusi nāvei.
Katru nakti Abbija devās gulēt bailēs, un domāja dienas laikā, ko viņa ieraudzīs , kad dosies pie miera. Viņa zināja, ka atkal sapņos un viņa bija šausmās no tā, kas varētu notikt. Marks Helpberns nopirka viņai kolu pēc skolas, bet Abbija bija pārāk satraukusies un nogurusi, lai vismaz pacenstos labi pavadīt laiku. Abbija bija vispārsteigtākā no visiem, kad viņš uzaicināja viņu uz randiņu Sestdienas vakarā. ''Es atbraukšu tev pakaļ septiņos trīsdesmit,'' viņš teica kamēr viņi vēlā pēcpusdienā stāvēja uz viņas lieveņa. Viņ;s atglauda savus tumši blondos matus un pasmaidīja. ''Kino un kāda maltīte, vai tas izklausās labi?''
Abbija grasījās sacīt, ka tas izklausās lieliski, kad atvērās parādes durvis un pa t'm iznāca Lindsija. Viņa nesa lelli aiz vienas kājas. ''Tā nokrita,'' viņa aizstāvoties teica Abbijai. "Es gāju gar;am tavai istabai un redzēju to uz grīdas.''
Abbija paņēma lelli un novilka uz leju tās gaiši violetos svārkus. ''Tad kāpēc tu to nenoliki atpakaļ uz plaukta?''
''Tāpēc, ka es dzirdēju tevi runājam un gribēju zināt, ar ko tu esi.'' Lindsija paskatījās uz Marku, nosmīnēja un iegāja atpakaļ mājā.
''Tev patīk lelles, vai ne?'' Marks jautāja.
Abbija nedaudz iesmējās. ''Es to atradu bēniņos. tā ir tik tiešām veca.''
Marks paņēma lelli rokās, viņa rokas vēl joprojām bija iedegušas no vasaras, uz izpētīja to. ''Jauka,'' viņš teica. Viņš pacēla skatienu uz Abbijas seju. ''Bet ne tik jauka kā tu.'' Viņš paurināja galvu un iesmējās, sapratis, cik banāls viņš bija izklausījies. Bet tad viņš paliecās tuvāk un viņa lūpas skāra Abbijas lūpas.
Iepriekšējās daļas:
http://spoki.tvnet.lv/mistika/Saldus-sapnisus-milie-ja-variet-1-dala/725883
http://spoki.tvnet.lv/mistika/Saldus-sapnisus-milie-ja-variet-2-dala/727105
http://spoki.tvnet.lv/helovins/Saldus-sapnisus-milie-ja-variet-3-dala/727458
http://spoki.tvnet.lv/mistika/Saldus-sapnisus-milie-ja-variet-4-dala/727492
http://spoki.tvnet.lv/mistika/Saldus-sapnisus-milie-ja-variet-5-dala/727505
http://spoki.tvnet.lv/mistika/Saldus-sapnisus-milie-ja-variet-6-dala/727525
Vai man turpināt rakstīt? Jo plusu ir maz, sevišķi pēdējām daļām un komentārs pavisām ir tikai 1. Izsakiet savu viedokli plusu un komentāru veidā, lūdzu!
