local-stats-pixel fb-conv-api

Saldus sapnīšus mīļie, ja variet 5. daļa.0

100 0

''Uz kā tu paklupi?'' Abbijas mamma lūkojās apkārt uz kāpņu augšgalu. ''Tur nav nekā aiz kā paklupt.''

''Es nezinu,'''Erina saviebās. ''Bet kaut kas tur bija, es to jutu.''

Tad viņas visas trīs skatījās uz kāpņu laukumiņu un tad viena uz otru. Abbija juta, ka kaut kas kņudina viņas atmiņu, kāda doma vai attēls, bet viņa nespēja to notvert. Beidzot viņas visas devās atpakaļ gulēt.

''Tas bija biedējoši,'' erina teica, kamēr viņa atkal apgūlās savā guļammaisā. "Bet es vismaz nenokritu līdz pašai apakšai. Tās kāpnes ir stāvas.''

"Es zinu, un es priecājos, ka ar tevi viss ir kārtībā.'' Abbija ielīda gultā un aizvēra acis, un tad atvēra tās atkal, kad Erina atkal piecēlās. ''Ko tu dari?''

"Apgriežu to lelli otrādi,'' Erina teica no otras istabas puses.

''Es domāju, ka tu to jau izdarīji.''

''Jā, izdarīju gan, bet es domāju, ka tā atkal paslīdēja, jo es atkal redzu tās acis.''

Tas nenotika līdz nākamajai dienai, kad Erina jau bija aizgājusi, kad Abbija atcerējās savu sapni. Bālā roka, kas gandrīz peldēja kāpņu laukumiņā tieši tajā vietā, kur erina bija kritusi. Vai roka bija mēģinājusi viņai norādīt, ka kaut kas tajā vietā notiks?

Gandrīz pēc nedēļas, Abbija un erina un Hollija Rosbelle, vēl viena draudzene, sēdēja pie galda Abbijas virtuvē, mācoties sabiedrības mācību. Viņas bija mēģinājušas mācīties Abbijas istabā, bet gluži kā Erina arī Hollija nespēja izturēt lelles skatienu. ''Tās ir briesmīgas,'' viņa teica. ''It kā tās vērotu mani visu laiku.'' Tāpēc visas trīs bija nonesušas savas grāmatas lejā, virtuvē.

''Es nekad nevaru labi uzrakstīt tās sasodītās esejas,'' Hollija sūdzējās. "Kā mēs varam zināt ko mācīties, ja mums nav ne jausmas kādi jautājumi būs kontroldarbā?'' ''Es saprotu, ko tu domā,'' Erina sacīja, kura patlaban no ledusskapja vilka ārā dzēriena pudeli. Abbija stāvēja viņai blakus virtuves darbvirsmai, atkārtoti piepildot popkorna bļodu.

Hollija sēdēja mierīgi, viņas elkoņi bija izvērsti uz galda un zods atbalstīts plaukstās. Gaisma no lustras virs viņas galvas lika viņas tumšajiem matiem iegūt mirdzumu. Abbija pagriezās, lai viņai ko teiktu un tad tas notika.

Brīdinājumam nebija laika. vienu sekundi krāsotā stikla lustra karājās savā ķēdē virs gada virsmas, un nākamajā sekundē tā strauji krita tieši lejup, ar plīstošiem stikliem piezemējoeties tieši uz Hollijas galvas.

Tā bija Erina, kas noņēma lampu, Erina, kura sāka slaucīt asinis nost no Hollijas sejas un tad skrēja pēc Abbijas mammas. Kad lampa krita, Abbija kliedza, bet pēc tam viņa apklusa, kā paralizēta,skatoties šausmās, kamēr viņas mamma centās nomierināt Holliju, lai tā spētu apskatīt dziļo brūci uz savas galvas. Abbija dzirdēja mammu sakām, ka ievainojums pēc viņas domām nav tik dziļš, kā sākumā likās, un ka griezumi galvā vienmēr asiņojot stiprāk. Abbija vēroja kā viņas mamma un Erina palīdzēja Hollijai piecelties un dzirdēja kā viņas mamma apsolīja Holliju aizvest uz mājām. Viņa to visu vēroja, bet tajā pašā laikā atcerējās...........

Turpinājums sekos.

Iepriekšējās daļas:

http://spoki.tvnet.lv/mistika/Saldus-sapnisus-milie-ja-variet-1-dala/725883

http://spoki.tvnet.lv/mistika/Saldus-sapnisus-milie-ja-variet-2-dala/727105

http://spoki.tvnet.lv/helovins/Saldus-sapnisus-milie-ja-variet-3-dala/727458

http://spoki.tvnet.lv/mistika/Saldus-sapnisus-milie-ja-variet-4-dala/727492

100 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000