›

Vecais Hatābičs [Nauda]10

48 0

Novedusi vīru nostāk no pūļa Knodīne viņam uzbruka ar jautājumu. - Kas tev lika tik savādā viedā pievērst pūļa uzmanību, neviens no pūļa dalībniekiem nav radis pie tāda veida izrādēm? - Jauniete pikti noburkšķēja, tik tiko dzirdamā balsī.
Hatābičs nedaudz stomīdamies jaunietei atbildēja - Es īsti nezināju ko iesākt, par cik jūs dzīvojiet citā laikā un jums ir citi priekštati par to kā atrisināt dažāda vieda grūtības. Kad esot, kā grundulis piepeldēju ūdens virsmai, tad man uzklupa albatross, kurš centās mani pacelt gaisā, taču nevēlējos atstāt vietu, kurā mani atstāji, ja gadījumā tev ko savajadzētos no manis, tāpēc atgriezu sev savu izskatu un turējos virs ūdens, lai neviens neciestu, lai gan albatrosam palīgā nāca tā biedri, kuri viens pēc otra sapinās manos matos.
Nu nekas... - Jauniete vīram pelēkajā uzsvārcī atbildēja. - Bet tagad viena lieta gan ir skaidra, mums būs jādodas uz veikalu, lai tev iegadātos jaunas drēbes, kuras neizskatīsies tik dīvaini, jo tavs tērps patreiz ir piemircis ar ūdeni.
Kā vēlies. - Hatābičs atbildēja. - Lai gan man nav ne mazākās nojausmas, kas ir veikals un kas tur ir darāms.
Jauniete izbrīnā ieplēta acis. - Tu nezini, kas ir veikals? Tur cilvēki iegādājas gandrīz visu sev nepieciešamo izdzīvošanai.
Pirms tiku iesprostots lādē, tādas vietas sauca par tirgu, kur cilvēki apmainījās ar dažādām lietām, lai parādītu savas prasmes un uzzinātu pēdējos jaunumus. - Hatābičš novilka.
Mums arī ir centrāltirgus, taču jaunieši reti uz turieni iet, jo tajā nav iegādājamas stilīgas lietas. - Knodīne atņēma Hatābičam.
Nezinu, kas ir stilīgas lietas, bet ja tev šķiet, ka tādas ir vajadzīgas, tad tā arī tam būt. - Hatābičs piekrītoši pakratīja galvu.
Man gan kā studentei nav daudz naudas, bet kaut ko stilīgu vienmēr var atrast par dažiem eiro lietoto apģēbu veikalā. - Jauniete entuziaski atbildēja Hatābičam.
Lai gan nezinu, kas ir nauda, taču zeltam visos laikos ir bijusi vērtība, to tev varu sagādāt, cik vien vēlies. - Hatābičš paskaidroja Kondīnei.
Āmm.. ir jāzin, kur zeltu pieņem vai uzpērk, es nevienu tādu vietu nezinu, šeit ar zeltu veikalā norēķināties nevar. - Jauniete no somas izvlika erio monētas un rādīja tās vīram pelēkajā uzsvārcī.
Hatābičs iebāza pirkstu degunā un no nāss izrāva matu, tajā pašā brīdī jaunietes reikšava, kurā viņa turēja eiro monētas ar kaudzi piepildījās ar eiro monētām, tā ka Knodīne tik tiko spēja abas rokas noturēt gaisā.