›

Vecais Hatābičs [Pils]0

16 0

Knodīne Epifāne beidzot pamanījās noraut no gultas gultas pārvalku un uzsvieda to virsū lādei, pēc tam piesteidzās pie loga un atvēra to, lai tvaiks no viņas istabiņas tiktu ārā. Kad viņa bija atdarījusi logu, pie viņas istabiņas durvīm jau kāds klauvēja, viņa veikli pieskrēja pie durvīm un atbildēja, ka nekas traks nēsot noticis, viņa vien esot izgāzusi elektrisko tējkanu, kad tā esot sākusi vārīties un tagad viņai viss esot jāsakopj. Pēc tam Knodīne atsēdās uz savas gultas, lai atvilku elpu, bet viņai par lielu pārsteigumu istabiņas stūrī stavēja vīrs pelēkā tērpā. Viņa noteikti būtu izsaukusi policiju, ja pirms tam nebūtu sanākusi ķibele ar tvaika nomākšanu istabiņā, tāpēc Knodīne skarbi uzbļāva vīram pelēkajā tērpā - Kas tu esi un ko tu te dari?
Es esmu sultāna Džulbubla Hulbubula kalps, kuru viņš par nepaklausību iespundēja lādē, tagad, par cik mani atbrīvoji no sprosta, es būšu tavs kalps - vīrs pie sevis nopurpināja. Knodīne neizpratnē ieplēta acis, tas bija pēdējais, ko viņai vēlējās, lai viņai būtu vēl jādomā par kādu vīru, kuru kāds bija iesprostojis lādē, lai gan lāde nebija tik liela, ka tur varētu ietilpt pilngadīgs vīrs.
Ko man ar tevi iesākt - Knodīne neapmierināti prasīja vīram.
Vari man prasīt, lai piepildu jebkuru tavu vēlēšanos - vīrs monotoni nopurpināja - mans pienākums ir gādāt, lai tev nekas netrūktu un lai līdzīgi kā sultāns Džulbubla Hulbubula tu mani neiespundētu atpakaļ lādē.
Nav man ne mazākās velēšanās tevi dabūt atpakaļ lādē, es vien gribēju lādi no lombarda tapēc, jo manā istabiņā ir par maz vietas un drīzumā ar mani vēl ir paredzēts izmitināt vēlvienu iemītnieci - Knodīne klusi nošņukstēja.
Es zinu, kā ir iespējams vienā acu mirklī tikt pie vietas, lai tev par to vairāk nebūtu jālauza galva - vīrs pārliecinoši atbildēja Knodīnei.
Ja Knodīne jau būtu spējusi attapties no raitās notikumu gaitas, viņa vīru pelēkajā uzsvarcī būtu izgrūdusi no savas istabiņas, taču nespēja tik īsā laika sprīdī savākt domas un neapmierināti izmeta - Tad parādi, ja jau esi tik gudrs.
Vīrs par lielu pārsteigumu Knodīnei iebāza pirkstus degunā un kaut ko purpinot, izrāva sev no deguna matu.
Knodīnes acu priekšā viss sagrīļojās un nākošajā mirklī viņa ar vīru pelekajā uzsvārcī jau atradās pilī.