›

Vecais Hatābičs [Rīts]6

52 0

Pirmajiem Saules stariem ielaužoties kopmītņu šaurajā istabiņā, Knodīne iztrausās no savas gultas un sāka savu ikrīta rutīnu. Viņa pavisam bija aizmirsusi par savādajiem notikumiem, kuri viņu tika piemeklējuši vakardien. Iespējams studente vakardien notikušo norakstīja uz nosapņotā rēķina. Knodīne aizsteidzās uz kopmītņu dušas telpu, kur ātri noskalojās, iztīrija zobus un saveda kārtībā savus matus, pēc tam jauniete aizgāja līdz virutvei, kur ieturēja brokastis, lai pēc tam atgrieztos istabiņā, kurā savāktu visu nepieciešamo gaitām uz bibliotēku. Kā parasti Knodīne netērēja daudz laika, lai savāktu visu nepieciešamo savam dienas cēlienam, sakārtojusi mantas somā viņa jau grasījās atstāt savu istabiņu līdz viņas skatiens atdūrās pret niecīgo akvāriju, kuru viņai pirms laiciņa dzimšanas dienā tika uzdāvinājuši kursa biedri. Niecīgajā akvārijā vienu pēc otras, kustinot spuras, apkārt akvārija tvertnes sienai peldēja grundulis. Jaunietei sagriezās galva, soma no viņas rokām izkrita un viņa pakrita ģībonī, durvīm uz kopmītņu koridori paliekot pusatvērtām. Nepagāja ne piecas minūtes līdz Knodīni pārsteidza auksta ūdens šalts, ar kuru viņu apveltīja blakus esošās istabiņas iemītniece.
Vai ar tevi viss kārtībā, man pasaukt komendanti? - Knodīnes kaimiņiene viņai vaicāja.
Nē, nē atbildēja Knodīne, laikam mani pārņēma bezspēks, jo centos ietaupīt uz pārtikas rēķina. - Knodīne laipni atbildēja savas istabas kaimiņienei.
Atnesīšju tev saldu tēju, kāmēr tu noslaukies un atgūsties! - Knodīnes kaimiņiene aizsteidzās uz savu izstabiņu.
Knodīne atkal atsēdās savā gultā un ar neticību raudzījās akvārijā, kuru vakardien tika piepildījusi ar ūdeni. - Kā tas ir iespējams? - Viņa pie sevis purpināja.
Pa to laiku Knodīnes kaimiņiene jau bija atpakaļ ar kūpošu tējas krūzi rokās. - Ceru ka nebūs pārāk salda, bet tev vajag uzņemt vajadzīgo enerģijas daudzumu un jāatceras par pienācīgu uzturu! Man jāskrien uz lietišķo tikšanos, krūzi man atgriezīsi vakarā vai kādu citu dienu. - Knodīnes kaimiņiene, aizdarot durvis aiz sevis pazuda no jaunietes izstabiņas.
Knodīne bija kā pienākas ieturējusi brokastis un nevēlējās kaimiņienes atnesto tēju, tāpēc novietoja to uz plaukta. Nedaudz atguvusies jauniete nolēma grunduli palaist kanālā, kurš savienoja gar bibliotēku tekošo upi ar tās augšteci. Jauniete atrada polietilēna maisiņu un grunduli ar visu ūdeni pārlēja tajā, par laimi polietilēna maisiņš izrādijās bez caurumiem, kas jaunietei ļava bez liekas steigas uzsākt savu ceļu uz bibliotēku. Knodīne nevēlējās kavēties vakardienas piedzīvotā atmiņās, viņai padomā bija daudz ieplānotu lietu un vakardienas notikumi nekādā ziņā viņu nevirzīja uz viņas iecerēto.