Parasti, lasot par sērijveida slepkavām, tā vien šķiet, ka viņi savus nežēlīgos varoņdarbus paveica kaut kad sen un tagad viņu nav. Taču tie ir smagi maldi. Viņi ir arī tagad, turklāt brīvībā. Un viņu ir ļoti daudz...
Slepkavas, kuri ir brīvībā23
443
3
Nikolajs Džumagalījevs no Kazahstānas bija visreālākais prototips kāds vien var būt Hanibalam Lekteram. Tikai ar metāla zobiem. Nikolajs bija aktīvs 1980. gados Padomju Savienībā un kļuva par vienu no nežēlīgākajiem tā laika slepkavām. Iesaukts par "Metāla Ilkni", Nikolajs pēc dažādiem datiem ir nogalinājis 50 līdz 100 sievietes. Lielāko daļu no viņām Nikolajs apēda vai pasniedza kā ēdienreizi neko nezinošajiem draugiem. Pēc tam, kad Nikolajs ārstējās Uzbekistānas psihenē (un vienreiz pat izbēga no tās), valdība nolēma, ka mazāk nekā 10 gadus ilgusī rehabilitācijas programma ir pietiekama un Nikolaju palaida brīvībā. Maz ir zināms par Nikolaja līdzšinējo atrašanās vietu, bet uzskata, ka viņš dzīvo ar radiem kaut kur Austrumeiropā. Nikolajs var brīvi pārvietoties uz vietām, kur par viņu nekad nav dzirdējuši. Nikolaju vienmēr raksturoja kā ļoti valdzinošu vīrieti, tāpēc arī tik daudz sieviešu iekrita viņa nagos. Iespējams, viņš ir pabijis arī tavā pilsētā.
Iedomāsimies, ka tu esi sieviete (pat, ja patiešām tāda esi). Iedomāsimies, ka tu taisies precēties, bet tavs nākamais vīrs vēlas, lai tu izpildi vienu viņa lūgumu kā jau vecpuisim - palīdzi izvarot savu māsu. Ja tava pirmā reakcija ir - "O, jā! Davai!" Tad ļoti iespējams, ka tevi sauc Karla Homolka. Kad māsa mira pēc šausminošās izvarošanas, tad Karlai sākās panika un viņa izsauca policiju, lai padotos. Haha, nē - es sameloju! Viņa ar savu vīru to pašu paveica vēl vienu upuri. Un tad vēl ar vienu. Slepkavu pāris - Karla Homolka un Pauls Bernardo apstājās vien tad, kad viņus apcietināja 1993. gadā. Lai cik ļauna nebūtu Karla, tomēr viņas vīrs izrādījās ļaunāks. Karlu atbrīvoja pēc 12 gadu ilga cietumsoda 2005. gadā. 2007. gadā Karla nolēma, ka mierīga dzīve viņai tikai sapņos rādīsies, tādēļ viņa aizbrauca dzīvot uz Antiļu salām. Šobrīd viņa var būt jebkur Kubā, Jamaikā, Haiti vai Dominikānas Republikā. Vai Puerto Riko... Ja gadījumā tu kādreiz nokļūsi šajās valstīs un sastapsi smuku MILF blondīni, kura nav tavs tips (izvarotāja-slepkava), tad zini, ka jānes kājas pār pleciem.
1988. gada 3. jūlijā toreiz 22 gadus vecais Juha Valjakkala nozaga riteni. Viņu pamanīja un pakaļ sāka dzīties Stens Nilsons kopā ar 15 gadus veco dēlu Fredriku. Pakaļdzīšanās beidzās vietējos kapos, kur Juha visu nokārtoja klasiskā Grand Theft Auto stilā - nošaujot tēvu un dēlu. Sapratis, ka sūdi nu ir lieli, viņš nolēma, ka jānogalina arī Stena sieva - Fredrika māte. Viņu arestēja pēc nedēļas. Pēc tam, kad somu psihiatri atzina viņu par psihopātu, Juha sāka tā arī uzvesties - viņš četras reizes izbēga no cietuma (pēdējo reizi 2006. gadā). Somu tiesu sistēma nolēma, ka tā ir pietiekami laba pazīme tam, ka Juha ir izveseļojies. Nenosēdējis sev paredzētos 19 gadus, viņš tika atbrīvots. Pēc atbrīvošanas Juha darīja to, ko jebkurš cilvēks, kurš iznāk no cietuma pēc gandrīz 20 gadiem - viņš nozaga mašīnu un kā dulls dragāja cauri pilsētai, kamēr neietracās ar savu taksometru sienā. Viņš patiešām izdzīvoja realitātē GTA. Nelielais izbrauciens atgrieza viņu cietuma kamerā. Taču, ja tu domā, ka tavs ceļojums uz Somiju ir palicis drošāks, tad tu smagi maldies - Juhu atkal atbrīvoja. Somija...
Lūk, kas tev jāzina par Dienvidamerikas sērijveida slepkavu Pedro Lopesu - kad viņš atzinās savos noziegumos policijai, tad šie nenoticēja viņam. Kārtības sargi vien saskatījās un noteica - "Kādus makaronus tu mums te karini ausīs? Kraties prom." Taču tad kādā jaukā dienā plūdi atsedza Lopesa upuru aprakšanas vietu. Tie bija īsti masu kapi. Lopes bija nogalinājis 300 meitenes Peru, Kolumbijā un Ekvadorā. Autoritātēm nācās noticēt Lopesam un iemest viņu cietumā. Tā kā Ekvadorā nedarbojas nāves sods, tad Lopesam piešķīra mūža ieslodzījumu, kurš ir 20 gadu garš. Sanāk, ka viņš nosēdēja 3 nedēļas cietumā par katru upuri. Taču šobrīd viņš ir brīvībā. Viņu gan meklē InterPol par 2002. gada slepkavību, bet visticamāk Lopesu tā arī neatradīs, jo viņš slēpjas valstī, kur cilvēki kā viņš mierīgi var saplūst ar pārējiem - ASV.
Isei Sagava bija literatūras students Sorbonne Academy, kas atrodas Parīzē. 1981. gadā viņš paaicināja uz saviem apartamentiem Renē Harteveltu, lai "iedziļinātos dzejas pantos" - ja tu saproti, ko es ar to domāju. Ja nesaprati - nošāva viņu un apēda. Pēc tam, kad tiesa atzina viņu par nepieskaitāmu, viņš nokļuva franču psihenē. Tomēr Sagavas tēvs pieprasīja, lai viņu nosūta atpakaļ uz Japānu. Un ņemot vērā visādas papīra darīšanas starp Franciju un Japānu, viņu pēc 15 mēnešiem patiešām atbrīvoja. Ja tu domā, ka viņš tagad dzīvo dziļi Japānas mežā, tad maldies. Viņš ir kļuvis par sava veida slavenību Tokijā, un dzīvo atvērta cilvēka dzīvi. Viņu bieži aicina uzstāties ar runu publiskos pasākumos vai Tv, lai viņš pastāstītu par savu unikālo pieredzi - cilvēka ēšanu. Viņš stāsta, ka cilvēks garšo pēc tunča. Sagava ir filmējies filmās, uzrakstījis divas grāmatas (vienu par savu 1981. gada maltīti) un pat iedvesmojis Rolling Stones sarakstīt dziesmu "Too Much Blood".
Citi maniakāli stāsti -
Sadistiskais slepkava - Roberts
Tev patiks šie raksti
Varbūt pasaku pārāk skarbi, bet tomēr patiesību..
Un cilvēks tagad ir slavenība - wtf?! 
Pasaule ir vienkārši nejāgā slima!
