Vampīri eksistē un viņi nebaidās dienas gaismas.
Psihopātiskais vampīrs - Ričards13
489
6
Viņa vārds bija Ričards Čeizs. Jau agrā vecumā viņš spīdzināja un nogalināja mazus dzīvnieciņus - putnus, trušus, kaķus, suņus - un dzēra to asinis. Viņš tāpat ēda savu upuru zarnas. Viņš stipri ticēja tam, ka asinis palīdzēs viņa paša asinīm nepārvērsties par putekļiem. Dažkārt viņš dūra sev vēnā truša asinis. Citreiz viņš mājās mikserī gatavoja dažādu dzīvnieku asins kokteiļus. Rīčards divas reizes pabija psihiatriskajā iestādē, kur personāls centās atbrīvot viņu no neapturamās kaislības pret asinīm. Viņi iesauca viņu par Drakulu, bet domāja, ka Ričards ir nekaitīgs un viņš aprobežosies tikai ar dzīvnieku asinīm. Viņi kļūdījās...
Sākot ar 1977. gadu Ričārds pārgāja no trušiem uz lielākiem dzīvniekiem. Tajā gadā policija pamanīja viņu klaiņojam pa Nevadas tuksnesi pilnīgi kailu un apklātu ar asins traipiem. Viņa mašīnā tika atrastas sarecējušas asinis un ierocis, ar kuru tika piebeigti dzīvnieki. Testi uzrādīja, ka asinis pieder govīm un Ričardu atbrīvoja. Taču asiņu krāšanas mānija pārauga monstruālos apmēros.
Ričarda pirmais cilvēka upuris bija vidēja vecuma vīrietis, kuru viņš nošāva uz ielas bez īpaša iemesla. Tad viņš sāka ielauzties citu mājās. 1978. gadā viņš ielauzās kādā mājā un nošāva tur 22 gadus jaunu sievieti. Viņš izņēma sievietes iekšas, bet pats noklāja sevi ar asinīm. Viņš izmantoja tukšus jogurta trauciņus, lai savāktu asinis. Sieviete bija grūtniece trešajā menēsī.
Četras dienas vēlāk Ričards ielauzās 38 gadīgās Evelīnas Mirotas namā, kur nošāva gan viņu, gan viņas sešus gadus veco dēlu, gan viņas draugu. Viņš atkal izņēma sievietes iekšas, izkropļoja viņas muti un apgānija sievieti. Ričards savāca upuru asinis un dzēra tās. Ričards pabeidza savu darbiņu, piebāžot sievietis muti ar dzīvnieku fēcēm. Bet trakākais tikai sekoja.
Evelīna auklēja 22 mēnešus jaunu mazuli. Kad tika atklāta nozieguma vieta, tad bērnu nekur nevarēja atrast. Ričards bija paņēmis viņu līdzi. Bezgalvainais bērna līķis tika atrasts netālu atkritumu konteinerā.
Ričards bija ļoti neuzmanīgs. Visur viņš pamanījās atstāt pēdu un pirkstu nospiedumus. Viņš pat izmantoja savu upuru automašīnas. Drīz vien viņu atrada. Apartamenti, kuros viņš dzīvoja, bija pilnībā aptraipīti ar asinīm. Tika atrasts arī Ričarda mikseris, kurš kļuva par īstu kulta objektu.
Par spīti tam, ko Ričards bija izdarījis, viņu atzina par pieskaitāmu. Viņu ātri notiesāja par sešām slepkavībām un piesprieda nāves sodu Kalifornija gāzes kamerā. FIB speciālisti paspēja viņu nointervēt un uzzināt kaut ko jaunu - Ričards ticēja, ka viņa asinis pārvērtīsies putekļos, jo reiz viņš zem zupas šķīvja atrada lipīgu, staipīgu vielu; viņš ticēja, ka nacisti ar NLO palīdzību izseko viņu; viņš arī uzskatīja, ka kāds cietumā grib viņu noindēt. Viņam tomēr neizpildīja nāves sodu, taču viņš mira savā vieninieka kamerā no antidepresantu pārdozēšanas, kurus viņam piemeta cietuma sargi.
Tev patiks šie raksti
,bet raksts labs.
