Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941 -1945): 1939. gada 1. septembrī sākās uzbrukums Polijai, II Pasaules karš; 1941. gada 22 jūnijā pulksten 4.00 vācu kara aviācija uzbruka Ventspilij un Liepājai; Padomju karaspēks haotiski atkāpās; 26. jūnijs – Daugavpils; 27.jūlijs – Tukums; 28. jūnijs – Krustpils un Līvāni; 29. jūnijs – Liepāja; 1. jūlijs – Rīga; 27. jūnijā Latvijas Padomju valdība pameta Rīgu un devās uz Valku; Naktī no 4-5 jūliju – uz Novgorodu; 8. jūlijā vācu armija bija okupējusi visu Latviju; Daudz kur vāciešus sagaidīja kā atbrīvotājus (1941.gada deportācijas – 15 000, no tiem 2300 bērni līdz 10g.); Naidu veicināja īpašuma atņemšana, sovietizācija, vajāšanas.

Sākumā visa vara koncentrējās vācu karaspēka virspavēlniecības rokās, bet vēlāk to nomaina vācu civilpārvalde

Okupētu austrumu apgabalu... Autors: Hmm 100g Vēstures

Okupētu austrumu apgabalu ministrija – Alfrēds Rozenbergs

Austrumzemes Ostlande... Autors: Hmm 100g Vēstures

Austrumzemes (Ostlande) reihskomisariāts – Hinrihs Loze (Latvija, Lietuva, Igaunija, daļa Baltkrievijas)

Latvijas ģenerālapgabala... Autors: Hmm 100g Vēstures

Latvijas ģenerālapgabala vadītājs – ģenerālkomisārs Oto Heinrihs Drekslers. Latvijas ģenerālapgabalu sadalīja novada komisariātos (Liepāja, Jelgava, valmiera, Daugavpils, Rīga)

Rīgas lielvecākais... Autors: Hmm 100g Vēstures

Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars) – Hugo Vitroks

Latviešu pašvaldība 1942 gada... Autors: Hmm 100g Vēstures

Latviešu pašvaldība 1942. gada 7 marts – bijušais Latvijas armijas ģenerālis Oskars Dankers

Iestādes Ostlandes... Autors: Hmm 100g Vēstures

Iestādes: Ostlandes reihkomisariāts (900 ierēdņu); Latvijas ģenerālkomisariāts (280 ierēdņu); Propogandas pārvalde; Ekonomiskā štāba Ost pārstāvniecība; Saimnieciskā komanda "Rīga"; Tiesa un prokuratūra (ārkārtējās tiesas, kam vācieši nepakļāvās – troika. Nav apstrīdami spriedumi.

Paralēli saglabājās militārā... Autors: Hmm 100g Vēstures

Paralēli saglabājās militārā pārvalde. Vācu spēki Latvijā okupācijas sākumā tika pakļauti Francim fon Rokam, bet no 25. augusta – Valteram Brēmeram. Neatkarīgs no šejienes varasvīriem, pakļaujas vērmahta pavēlniecībai Berlīnē. Liela nozīme bija policijas spēkiem, kuri pakļāvās tieši SS reihsfīreram Heinriham Himleram.