Citi raksti šeit:
Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas laikā
Latvijas okupācija un aneksija. (PSRS)
ASV vēsture pēc II pasaules kara
Komunistu varas nodibināšanās Krievijā
100g Vēstures: Romas republika un sociālie slāņi2
41
2
Vergi neietilpa tautas sastāvā, jo juridiski tie bija nevis personas, bet lietas(karagūstekņi, vergu bērni, agrīnā periodā – arī parādnieki). Brīvībā atlaistam vergam vēl nav visas tiesības, bet viņa dēlam gan. Sākotnēji arī plebejiem nav nekādu tiesību.
Pilsoņu līdzdalība politikā – tautas sapulču apmeklēšana un militārais dienests. Klientu un patronu attiecības ( persona ar augstāku soc. prestižu ņem aizsardzībā personu ar zemāku soc. prestižu). Patrons uzņemas garantijas par klienta ekon. un tiesisko stāvokli, bet klients nav vergs. Klients balso, aizstāv patronu. Klientu/patronu attiecības neregulē likums. bet soc. dzīves normas. Attiecības tiek mantotas.
Dižciltību veido soc. prestižš. Jeb augstu valsts amatu ieņemšana. Nobilu sab, bet ir arī izņēmumi. Dižciltīgie ir patricieši ( saimes galvas un viņu bērni). Patricieši dominē. Ar laiku plebeji arī tiek pie teikšanas ( nobilis – dzimta, no kuras kāds bijis konsuls).
Dižciltīgie vairāk vai mazāk ir saistīti ar senātu. Attiecīga uzvedība ( tieksme pēc slavas), personiskā godkāre. Tirdzniecība un naudas lietas nav savienojamas ar senatora godu. Ir pienākums pret klientiem.
Jātnieki nebija ne senatori, ne zemnieki ( bagātie romieši karaspēkā, kas dienēja uz zirgiem) Īstenībā tirgoņi, baņķieri, jo senatori tirgoties nedrīkst. Šis termins ir nācis no karaspēka. Politiskās balss tiesības lielums atkarīgs no materiālā ieguldījuma karasspēka, jātnieki ieguldīja daudz: ieroči, divi zirgi ( milzīga loma tautas sapulcē – balsoja pirmie).
Tad nāca smagi bruņotie kājnieki, pēc tam viegli bruņotie kājnieki. Jātnieki un senatori bija līdzīgi pēc apģērba, jo valkāja tunikas ar sarkanu svītru, kas atšķīrās tikai ar strīpas platumu.
Senāts – vēlēts, iedibina republikas sākuma posmā Romuls. “Senāts” cēlies no vārda “ Seneks” – vecis, vecais. Sākotnēji (8.gs.p.m.ē. – 100 cilvēku padome). Republikas laikā jau 300 cilvēku. Amatpersonu padome ievēlē Senatoru uz mūžu, ja cenzors nesvītro. Maģistratūra – valsts vara ( Senāts +tautas sapulce). Ievēl uz vienu gadu un nodarbojas ar saimniecisko pārvaldi. Amatu kopums. Tautas sapulce – republikas laikā lemj un vēlē maģistrus, pieņem likumus, lemj par karu un mieru, ievēl 10 tribūnus. Ierosinājumus dod amatpersona: *Amatus dala; *Patriciešu un plebeju; *Kuruālos(pretori, konsuli, cenzori) un nekuluārie; *Augstākie un zemākie. Kārtas: *Jātnieku kārta; *Plebi.
ROMAS REPUBLIKA
Par amatperonu var ievēlēt brīvus (no vectēva) cilvēkus ar labu reputāciju. Maģistri nesaņem atalgojumu, sākotnēji katra sev pieemeklē palīgus, nav bir. aparāts Katrs maģistrs pārzin citu maģistru. Pastāv kontrole. Augstākām amatpersonām ir veto pret zemāko lēmumiem. Nedrīkst vienu amatu ieņemt vairākus gadus pēc kārtas vai apvienot amatus.
Publiskā un sakrālā sfēra Amatpersonas zīlē;
Konsuli – augstākie valsts vadītāji ( vada militārās operācijas(bildē uz zirga))
Pretori – regulē sabiedriskās attiecības, juridikcija, pārvalda provinces. Amatus sadala ar lozēšanu;
Edili –tempļu uzraugi vēlāk arī tirgus, ielas. Organizē spēles;
Kvestori – finansu lietas, kase;
Milzīga korupcija
Tev patiks šie raksti
