Tēma: Empīrisms un racionālisms
Citi raksti šeit:
Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas laikā
Latvijas okupācija un aneksija (PSRS)
Romas republika un sociālie slāņi
ASV vēsture pēc II pasaules kara
Komunistu varas nodibināšanās Krievijā
100g Vēstures2
26
1
Empīrisms: (Fransiss Bēkons 1561-1626) Empīrisms – ir filosofiska nostādne, ka visām zināšanām jābalstās uz pieredzi. Bēkons piederēja pie aristokrātijas, tēvs bija lords zīmoglabātājs (3. amats valstī), vēlāk Fransiss dabūja tēva amatu, kā arī kanclera vietu un barona titulu. Zināmas aizdomas par spiegošanu, savam draugam palīdzēja piespriest nāvessodu, tiesāts par kukuļņemšanu. Būtu bijis labāks filosofs, ja viņam būtu mazāki panākumi galmā. Noturēšanās amatā prasa izveicību. Bēkons nevarēja ciest neprakstisku spriedelēšanu, par kādu viņš uzskatīja viduslaiku sholastiku. Bēkons vēlējās ar filosofijas un ētikas palīdzību dot kādu labumu cilvēcei, pakļaut dabas spēkus. Zināšanas ir spēks un spēks ir zināšanas! Spēks nevis lai saudzētu un saglabātu, bet lai iedarbotos. Bēkona nopelns ir: Empīrisma tradīcijas aizsākšana un induktīvās metodes pamatošana. Dabaszinātniskās pieejas attīstīšana Teorētiskās izziņas attīstīšana Jaunas zināšanu iegūšanas metodes attīstīšana Savieno izziņu ar dabas praktisku apgūšanu un izmantošanu cilvēku labā Zināšanas, kuras nevar pārbaudīt pieredzē, nav drošticamas.
Cilvēks droši var zināt tikai to, ko pats var pārbaudīt. Zināšanu pamats ir pieredze! Bēkons uzskata, ka jāapgūst „bites” darbs, lai ne tikai savāktu pieredzes faktus, bet arī tos pārveidotu un apkopotu. Indukcijas metode – no atsevišķu faktu vai parādību novērošanas pāriet uz vispārīgiem novērojumiem. Atcerēsimies Ņūtonu un Galileju, viņi tak nevarēja pārbaudīt visus pasaules ķermeņus, lai pateiktu, ka brīvās krišanas paatrinājums vienādi attiecas uz visiem! Darbs „Jaunais organons” Apraksts kā nonākt pie induktīviem slēdzieniem par siltuma iedabu
Siltuma piemēri apkopoti tabulā: Saules stari Pazemes gaiss alā Viss, kas spalvains Grozos saspiestas rozes Svaigi ekskrimenti Kūpša sērskābe Vīna spirts Aromātiskas zālītes Tabulā apkopots viss, kam piemīt siltums, ka arī siltuma pakāpju tabula.
Kritiķi viņu kritizē, kā viņā var vākt piemērus par siltumu, ja pat nevar no pieredzes definēt, kas ir siltums? Bēkons grib attīrīt pieredzi, lai tai pilnīgi varētu uzticēties Viņš izstrādā mācību par elkiem:
Cilts elki – sakņojas pašā cilvēku dabā. Šie elki ir iedzimti. Mums ir tieksme papildināt spriedumus ar personīgajām izjūtām un skaidrot faktus no tā, ko vēlamies ieraudzīt. Nepareizi tiek uzskatīts, ka cilvēka sajūtas ir lietu mērs. Cilvēka intelekts ir kļūdu pilns. (Uztveršana)
Alas elki – cilvēku aizspriedumi. Cik cilvēku tik aizspriedumu un īpatnību.
Tirgus elki – viņus rada cilvēku vienošanās un cilvēku savstarpējās attiecības. Cilvēki kontaktējas ar valodu, nepareiza vārdu izvēle. Valoda valda pār intelektu, neļauj tam brīvi darboties. Katram vārdi var nozīmēt ko citu, kā arī vārdi tiek jaukti ar realitāti.
Teātra elki – iemiesojušies cilvēku prātos no dažādām filosofijas dogmām un no aplamiem pierādījumiem. Tie ir kā iestudēta un spēlēta luga. Cilvēka prāts jāattīra no šiem aizspriedumiem, piemaisījumiem un muļķībām. Tikai tad triumfēs īstā pieredze, zinātniskais pētījums un cilvēka spēja apgūt pasauli.
Racionālims: (Renē Dekarts (1596 – 1650)) Racionālisms – prāts ir īsto zināšanu avots. Līdz ar Dekartu sākās cilvēka prāta darbības izpēte Līdz ar Dekartu rodas subkektivitātes, jeb „Es” filosofija Zinātnieki vairs negrib studēt Svētos Rakstus, lai izprastu dabu. Zināšanu patiesīguma garantija ir viens no centrālajiem Dekarta filosofijā. Matemātika spēj dot pilnīgi drošas zināšanas. Viņš mēģina apšaubīt visu ko dod sajūtas, prāts, iztēle. (Bēkona elki)
Lai atrastu filosofijas neapšaubāmo pamatu, jāapšauba viss pieredzē dotais! Dekarts uzskata, ka nevar atdalīt, kad tie ir elki, kad patiesa pieredze. Jāšaubās ir pilnīgi par visu! (šaubu metode) Dekarts savu filosofiju sāk ar pamatatziņu: domāju, tātad esmu. (Cogito, ergo sum).
Tev patiks šie raksti
