local-stats-pixel fb-conv-api

Man sāk apriebties dzīvot491

2564 190

Man jau ir piegriezies, ka es dzīvē netieku atzīts ne dzīvē, ne spokos. Varbūt vairs nav jēga dzīvot?

Atzīšu, man ir 14 gadi un šogad paliks 15. Mani skolā bieži izsmej tikai tāpēc, ka es nesmēķēju, nepiedzeros, maz smaidu un vairāk zinu, kā citi. Ja godīgi, liela daļa klases ir pīpmaņi un dzērāji. Daži uz skolu nāk pamatīgi pietempušies, ka pat kājās nevar nostāvēt.

Es nevienam nesitu un negribu to darīt, bet mani ienīst ļoti daudzi cilvēki. Es nezinu, kāpēc...

Es neklausos visu dienu LMFAO un Bermudu Divstūri, kā to dara citi, es labāk novērtēju citus māksliniekus. Mūzika pašam ļoti patīk, klausos un spēju atšķirt katru skaņu, bet, tā ir pārspīlēta lielība...

Daudzi džeki man piekasās ar gejiskiem jautājumiem: būsim kopā, vai tu mani mīli, gribi ar manīm seksu? Es nēesmu gejs, bet nevienam tas nepielec, ka man patīk sievietes, nevis vīrieši. Bet joprojām man sūta noslēptas homo adreses...

Es gribētu draudzeni. Man tādas nav. Man patīk viena meitene klasē. Es saņēmos ar viņu kādu dienu pajautāju kļūt vienkārši kā draugi... Viņa mani pasūtīja trīs mājas tālāk un pateica, ka viņa ir kopā ar citu, kas izskatās pēc Bībera. Nu gandrīz uz mata!

Mani pirmajā septembrī, 2011 gadā gandrīz klasesbiedrs nopīpējies un apdzēries mani nosita, bet jums tāpat viss vienalga.

Es gribētu, lai mani atzīst. 2009 gadā kļuvu atkarīgs no datora, lai tik nomierinātu savas bēdas... Datorā es sāku spēlēt pārlūcenes un drīz piereģistrējos forumā. Es sāku kļūt atkarīgs no foruma.

2010 gadā atradu saitu Spoki.lv... Tur es piereģistrējos. 2011 gadā. Es gribēju kļūt par labu spoku, kas grib palīdzēt, bet diemžēl mani te arī ienīst un dod mīnusu armijas pēc katra raksta.


Jā, es esmu pesimists, jo neredzu prieku šajā dzīvē. Varētu teikt, ka man ir mazvērtības kompleksi, bet kuram tas rūp?

Es taču esmu visiem nevajadzīgs un pat ar dažiem maniem komentāriem, kas varbūt ir uzmundrinoši, es nejūtos priecīgs...

Varbūt jāpārtrauc dzīvot, jo kam es esmu vajadzīgs? Nevienam! Laikam kādu dienu es pateikšu ardievas pasaulei :(

Ceru, ka dabūšu vismaz vienu plusiņu, kas mani bišķiņ uzmundrinās.

Jūsu DaavisH

2564 190 491 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 491

0/2000
Draugu nemedz but daudz. To medz saprast tikai klustot vecakam. Un ja daudziem nepatiic, nenozime ka visiem. Ir vienmer kads, kam tu patiksi, turklat pamatskola vienmer ir neattistiti jauniesi, kas vel neko no dzives nesajedz. Taka nenjem piere
3 0 atbildēt

Reizēm (Bet ne īsti bieži) es jūtos līdzīgi. Taču, mans skatījums uz pasauli ir nedaudz savādāks. Pēc manām domām, šai dzīvei vienkārši nav jēgas. Jā - nav.

Mums liekas, ka izdaram lielas lietas, ka spējam dzīvot, ka veidojam savu likteni... taču patiesībā, tam visam nav nekādas nākotnes : mūsu darbi tiks aizmirsti un izveidotās lietas, lai cik īpašas tās neliktos mums  - pazaudētas uz visiem laikiem mūžības virpulī. Šī dzīve ir tikai pelēkas garlaicības kopums, kas atkārtojas bez gala. Jā, varbūt es dabūšu šim komentāram daudz mīnusu, taču vajag aizdomāties par saviem mērķiem...

Un mans ieteikums citiem : dzīvojiet gan sev, gan saviem bērniem. Lai Jūsu bērni atceras Jūs kā dzimtas labdari un patiesi īpašu cilvēku. Pierakstiet ziņas par savu dzimtas koku, vai izdariet ko līdzīgu. Izveidojiet savai ģimenei mantojumu, kas neizzudīs.

Ar cieņu, Jūsu blackcat13

 

 

(Bet, paldies Dievam, šādas depresīvas domas man neuznāk bieži :)  ).

3 0 atbildēt

Visiem pienāk tads pardomu periods. :) Man arī ir bijis. Tagad man ir 23, un ne par ko nesūdzos, Guļu ar sievietēm uz nebēdu :D

3 0 atbildēt

Nēsmu nūģis pīpēju un daru visu ko citu , bet nesmu tas kas noliek cilvēkus un saprotu ka nākotne tādi kā tu būs galvenie;) Galvenais ir saņemtries un atrast savas intreses tikai ne datoru;)  Es piemēram eju jansardzē un jūtos labi jo uzlabojās fiziskā sagatavotība un pašcieņa;)

TURIESemotion

2 0 atbildēt

Esmu tava vecuma, pašam bijuši gadījumi, kad viss ir apriebies, bet atrodot sev mērķus dzīvē, par to vairs nedomāju. Vienkārši jājūtas iekšēji stipram un nedomāt par tiem "draugiem" klasesbiedriem, kuri dzerstās, pīpē un ballējas. Labāk draudzēties ar sakarīgiem un saprātīgiem cilvēkiem, ar kuriem tu spētu draudzēties arī turpmākā dzīvē, nevienmēr tie "krutie" var sasniegt to lielāko dzīvē. Kā viens jau minējis - izdzīvo tikai stiprākie, tāpēc esi stiprs iekšēji!

2 0 atbildēt

Es zinu, ka tas ir bezjēdzīgi depresīvam cilvēkam teikt, lai vnk iet un sāk darīt kko lietas labā. Bet tā tas ir, dzīve ir skarba. Es to arī mēģinu saprast kāpēc tā ir, un pašai bija slikti laiki, kuri joprojām nav pārgājuši, bet tas tikai man liek plānot/mācīties/darboties vairāk, lai drīzumā viss būtu kā vēlos. Nenokar galvu sīkais! Pēc sliktiem laikiem vienmēr nāk labie laiki!!!! Saku pēc pieredzes, tikai uzgaidi, un ignorē klasesbiedrus, tie taču nav vienīgie cilvēki uz pasaules :))

2 0 atbildēt

Pasnaviba nav atrisinajums visam problemam

2 0 atbildēt

1. NEŅEM GALVĀ TOS IDIOTUS! 2. EJ UZ SPORTA ZĀLI VAI NODARBOJIES MĀJĀS! 3. TURPINI LABI MĀCĪTIES! DAVAJ TURIES ;)

2 0 atbildēt

Tač tu vēl maziņš esi, un tas, ka tevi neatzīst daži pamuļķi skolā + spokos kāds ieliek mīnusu jaunu gan nav nekāda lielā problēma :D Atrodi mērķi uz kuru tiekties, sāc nodarboties ar sprtu vai citām aktivitātēm un viss būus emotion 

2 0 atbildēt

saprotu Tevi.. man arii kkas taads ir bijis...

 

turies,dziive iet uz priekshu.. viss buus labi!

2 0 atbildēt

Izdzīvosi. Daudziem ir klājies smagāk, nekā tev. Ssssh.

2 0 atbildēt

Kam tādam ir izgājuši  cauri daudzi. Arī man ir nācies pārdzīvot pamatskolas gadus, un jā burtiski pārdzīvot cenšoties izdzīvot.. apcelšana, fiziska ietekmēšana, tā  bija ikdiena... Bet tici man, ar laiku tas pāries, jo viss mainās, viņi paši pieaugs un sapratīs kādi sūdi viņi ir uz doto brīdi, un arī tu laika gaitā mainīsies.. drīz pabeigsi pamatskolu, sāksies vidusskolas gadi, klases sastāvam vajadzētu mainīties tātad tev būs iespēja atstāt jaunu pirmo iespaidu... Man tagad ir 20 gadi un savu dzīvi, uzskatus un visu sev apkārt esmu radikāli mainījusi atstājot visu drazu aiz muguras, un es ticu, ka tu to arī vari... Aiziet no dzīves nav izeja, jo pirmāmkārtām tavi vecāki, radinieki ne pie kā nav vainīgi un otrām kārtām, arī šajā sūda dzīvē var atrast tik daudz ko kā vērts dzīvot... esi pacietīgs, tu vēl esi jauns, tev vēl tik daudz kā superīga priekšā, un pēc tā ko tu esi pārdzīvojis tu izaugsi par vērtīgu un spēcīgu vīrieti, nevis pretīgu, trulu tusētāju kurš tālāk par sevi neko neredz..  un tici man, to novērtēs, tev būs savs rūdījums, savs iekšējs spēks un dziļums... Nepadodies, neparādi citiem savu vājumu un neatņem dzīvību sev, pierādi ka tu spēj izturēt, jo tu to vari...

2 0 atbildēt

Tas ka tu nedzer un nepīpe tavā vecumā skaitās kkas neiedomājami stulbs, jo tas ir tāds vecums ka pīpēšana un dzeršana ir krutuma izpausme. Pacieties pāris gadus un būsi pirmais čalis ja ne ciemā tad mikrorajonā toč! Pats arī sāku pīpēt tajā vecumā, un ļoti nožēloju tagad jo atmest ir grūti un kaut vai volejbolu uzspelejot pēc 20min mirstu nost. Kāds kāpj augumā? Iedo pa muti, nekas ja pēc tam atrausies, vismaz pastāvēsi par sevi un respektēs Tevi. Jo vairāk ierausies sevī, jo vairāk Tevi aiztiks. Turies un tici man nevajag Tev spokos populariāti, lielākā daļa te atmarozaku vien ir.

2 0 atbildēt

Tici man, es arī esmu nepārspējama pašnāvniece

2 0 atbildēt

Neaizmirsti... Vecākiem tu vienmēr būsi vajadzīgs ;)

Un varu derēt ar laiku viss nokārtosies. :)

Ieteiktu sākt iet uz kādām sporta nodarbībām. (:

3 1 atbildēt

Ja tu 14 gadu vecumā nevēlies dzīvot šādu sīkumu dēļ, tev tiešām nav viss kārtībā ar galvu.

10 8 atbildēt

no vienas puses itka labi, ka mekle palidzibu.

no otras puses , lielaka dala pasnavnieku tikai sauc pec uzmanibas, taka neesmu drosa vai vestule nav tikai provokacija uz daudz plusiem.

jebkura gadijuma si nav ista vieta kur meklet palidzibu,retais ir zinoss ka tev var palidzet. 

mierinajumam- pubertitates vecuma sadas velmes ir visai aktualas, tas ir parejosi.

2 0 atbildēt

Njā, ar mani ir tas pats. Esmu 13 gadīgs, bet arī the same. Tiešām gribās kkā izdarīt galu. Galvenais ir tas, ka esmu klasē vājākais no zēniem, tāpēc man vēl viss iet vēl dziļāk. Vispār klase man uzskata par meiteni. Vairāk runāju ar meitenēm, nevis zēniem. Labi mācos, par spīti citiem zēniem... Mjā, neesi vienīgais. ;)

2 0 atbildēt

Vecīt, tā manuprāt ir daudziem, bet padomā tak kārtīgi. Tava ģimene tevi mīl, draugi (tuvi)....... Spokos akd, tas jaunekas ka tev ir -, tas jau neko nenozīmē! Heiteri ir visiem! Pats jau neesmu vecāks par tevīm (:D) un te noteikti ir 100gramatikas kļūdas, bet tas nekas!:D Gan jau vēlāk atradīsi sev labus draugus,draudzenes utt. Vienkārši neņem prātā to! Mani jau klasē arī daži labi te ienīst , visulaiku sauc pa zubri,grūsta,kaitina un sit pat dažreiz:D Bet es to neņemu prātā, vismaz tu dzīvosi ilgāk, un vēlāk viņi paši to nožēlos ka ar melnām plaušām piedzimuši !:DD Vienkāršāk - Paši pēctam to visu dabūs atpakaļ!!

2 0 atbildēt

Dāvi (ceru, ka varu tevi tā saukt), nezaudē cerību, ka drīzumā būs kaut kas labs. Atzīšos, dažreiz man arī uznāk tādi brīži, kad gribas mesties zem vilciena, jo visiem tak poh par mani. Tā nav, draudziņ, tā nav. Tici man, ir cilvēki, kuri tevi mīl/mīlēs tāds, kāds tu esi. Nepīpē, nedzer, nekļūsti par dublikātu, kādi ir viņi. Un tikai tāpēc, ka tevi neievēro spokos un dzīvē, nenozīmē, ka tu neesi svarīgs un īpašs. Tu esi/būsi kādam svarīgs. Nezaudē cerību un vēlmi dzīvot. Tev ir dota šāda iespēja, tāpēc izmanto to, nevis iznieko. :)

2 0 atbildēt
« 4  5  6  7  8 »