Pats nejūtos baigi vecs,esmu tādā pašā vecumā,taču tādus sūdus netaisu un izdomāju uzrakstīt rakstu, kas man sīkajos besī, jeb mūsu vecuma bērnos besī.
Lai jau drāž savas dzīves, kamēr ir mazi. Būtu daudz bēdīgāk, ja to darītu, kad būtu 18-20 gadi, kad it kā jāsāk nopietni domāt par dzīvi. Tomēr, palasot komentārus var secināt, ka ne visi ir tādi ujobaki, kuri slaistās un lecās. Daži vienkārši nāk no dziļiem jebņiem, kā es, kur citu izklaides iespēju nav. Nožēlojami, i know, bet... nu jā.