Tici vai netici II6

Dvīņi Džons un Artūrs Mauforti, kopā ar savām ģimenēm dzīvoja ASV, 80 jūdžu attālumā viens no otra. 1975. gada 22. maijā abi brāļi sajuta stipras sāpes krūtīs. Brāļu ģimenes, kas tajā brīdī pat neapjauta, kas notiek radinieku ģimenē, gandrīz vienlaicīgi ievietoja abus brāļus dažādās slimnīcās. Aptuveni vienā laikā abi brāļi mira no sirdslēkmes.

Pokera spēlmani Robertu Felonu  1858. gadā nogalināja kāds cits spēlētājs, kurš bija zaudējis Robertam, apgalvojot, ka tas ir krāpnieks un 600 dolārus vinnējis krāpjoties. Roberta vieta pie kāršu galda nu bija brīva, vinnests palika turpat, jo neviens no spēlētājiem negribēja ieņemt „nelaimīgo vietu”. Tomēr spēle bija jāturpina, un pārējie spēlētāji, apspriedušies, devās ārā no salona. Viņi atgriezās kopā ar nejaušu garāmgājēju – jaunu puisi. Jaunpienācēju nosēdināja pie spēļu galda un iedeva jauneklim sākuma likmei 600 dolārus – Roberta vinnestu. Policisti, kuri bija ieradušies nozieguma vietā, atklāja, ka slepkava ar milzīgu azartu turpina pokera spēli, bet vinnē... jaunpienācējs, kurš bija jau paspējis sākuma likmi palielināt līdz 2200 dolāriem. Noskaidrojuši slepkavības apstākļus un aizturot aizdomās turamos, policisti pavēlēja atdot 600 dolārus, kurus bija vinnējis nelaiķis, tā tuvākajam radiniekam. Atklājās, ka tas ir veiksmīgais jaunais puisis, kurš nebija savu tēvu redzējis vairāk nekā septiņus gadus.

Pagājušā gadsimta 30-tajos gados Detroitas iedzīvotājs Džozefs Figloks gāja pa ielu un kā saka „nevienu neaiztika”, līdz pēkšņi – no kāda daudzstāvu nama ceturtā stāva, burtiski uz Džozefa galvas uzkrita gadu vecs bērns. Abi, šī negadījuma, dalībnieki tika cauri ar sīkām traumām, izbīli un pārsteigumu. Vēlāk izrādījās, ka jaunā un neuzmanīgā bērna māte, vienkārši bija aizmirsusi aizvērt logu, bet ziņkārīgais acuraugs Deivids Tomass uzrāpās uz palodzes un tā vietā, lai kritienā ietu bojā, atradās sava nejaušā glābēja rokās. Vai brīnums? Tad, kā lai nosauc to, kas notika tieši pēc viena gada? Atkal Džozefs gāja pa ielu un atkal „nevienu neaiztika”. Un atkal no tā paša daudzstāvu nama viņam uzkrita tas pats bērns, nu jau par gadu vecāks un smagāks. Atkal abi palika dzīvi un tika cauri ar dažādiem nenozīmīgiem ievainojumiem, izbīli un pārsteigumu.

Kad nākamais Francijas karalis Ludviķis XVI (Louis XVI) bija vēl bērns, viņa personīgais astrologs izteica brīdinājumu. Ludviķa nelaimīgā diena esot katra mēneša 21. datums. Karalis bija tik satriekts par šo pareģojumu, ka nekad neko nopietnu neplānoja šajā datumā. Tomēr – ne viss ir atkarīgs pat no karaļa. 1791. gada 21. jūnijā Ludviķis XVI un viņa sieva Marija Antuanete (Marie Antoinette) tika arestēti, kad mēģināja pamest revolucionāro Franciju. Tā paša gada 21. septembrī jaunizveidotā Nacionālā konvencija pasludināja Franciju par republiku, bet 1793. gada 21. janvārī karalis Ludviķis XVI „pazaudēja savu galvu” ar giljotīnas palīdzību.

Slavenais rakstnieks Marks Tvens (Samuel Langhorne Clemens, Mark Twain) piedzima 1835. gadā, dienā, kad Zemei garām palidoja Haleja komēta. Mira Tvens 1910. gadā, tieši tad, kad komēta nākošreiz pietuvojās Zemes orbītai. Rakstnieks pats paredzēja savu nāvi vēl  1909. gadā, sacīdams: „Es ienācu šajā pasaulē kopā ar Haleja komētu, un nākošgad to pametīšu kopā ar komētu.”.

Teksasas štata iedzīvotājs Alans Folbijs iekļūstot autoavārijā, savainoja kājas artēriju. Viņš būtu gājis bojā no asins zuduma, ja garām nebrauktu Alfrēds Smits, kurš ievainotajai Alana kājai uzlika apsēju un izsauca ātro palīdzību. Pēc pieciem gadiem Folbijs kļuva par autokatastrofas liecinieku – sasistās mašīnas vadītājs bezsamaņā gulēja zemē ar pārrautu kājas artēriju. Tas bija...Alfrēds Smits.

Franču mākslinieks Renē Šarbonno (Rene Sharbonno) 1992. gadā uzgleznoja darbu „Žanna d`Arka uz sārta”. Par modeli savam darbam viņš bija izvēlējies jauniņo studenti Žannu Lenuā. Glezna tika izstādīta lielā izstāžu zālē, taču jau nākošajā dienā universitātes laboratorijā „uzgāja gaisā” kaut kādi reaktīvi un tur esošā Žanna nespēja izkļūt no telpas un dzīva sadega.

1920. gadā amerikāņu rakstniece Anne Periša (Anne Parrish) atpūtās Parīzē. Nejauši viņa iegriezās kādā grāmatu veikaliņā, kur ieraudzīja iemīļoto bērnu grāmatiņu „Džeks Frosts un citi stāsti” (Jack Frost and Other Stories). Anne nopirka grāmatiņu un parādīja to savam vīram, stāstot, cik ļoti viņai šī grāmata patika bērnībā. Grāmatu atverot, rakstnieces vīrs uz titullapas ieraudzīja uzrakstu: „Anne  Perirish, 209 N, Webber street, Colorado Springs ”. Šī bija tieši tā pati grāmata, kura kādreiz bija piederējusi Annei.