Tici vai netici I12

Uz aploksnes bija zils zīmogs ar uzrakstu  – Jaunzēlende, Haidberdvilas pasts. Vēstulē bija rakstīts: „Dārgo, Jevgēnij! Paldies par līdzjūtību. Tēvoča Pita muļķīgā nāve mūs visus ir izsitusi no sliedēm jau pusgadu. Ceru, ka piedosi atbildes aizkavēšanos. Mēs ar Ingrīdu bieži atceramies tās divas dienas, kad tu biji kopā ar mums. Glorija jau ir pavisam liela un rudenī ies otrajā klasē. Viņa vēl joprojām glabā lācīti, kuru tu viņai atvedi no Krievijas.”. Petrovs nekad nebija braucis uz Jaunzēlandi, tāpēc viņš bija neizsakāmi apstulbis, kad uz atsūtītās fotogrāfijas ieraudzīja spēcīgas miesasbūves vīrieti, kurš apskāva viņu pašu... Petrovu! Uz fotogrāfijas otras puses bija uzraksts: „1938. gada 9. oktobris ”. Šajā brīdī rakstniekam gandrīz kļuva nelabi – tieši tajā dienā viņš bezsamaņā nokļuva slimnīcā ar smagu plaušu iekaisumu. Tad, vairāku dienu garumā ārsti cīnījās par viņa dzīvību, neslēpjot no Petrova tuviniekiem, ka izdzīvot viņam nav gandrīz nekādu izredžu. Vēlāk, lai noskaidrotu šo pārpratumu vai mistiku, Jevgēnijs Petrovs uzrakstīja vēl vienu vēstuli uz Jaunzēlandi, bet atbildi vairs nesaņēma, jo sākās Otrais pasaules karš. Rakstnieks līdz ar kara pirmajām dienām kļuva par kara korespondentu. Kolēģi viņu vairs nepazina, jo viņš bija kļuvis pavisam noslēgts, domīgs un pavisam pārstāja jokot.

1942. gadā pazuda lidmašīna, ar kuru Petrovs lidoja uz karadarbības zonu, visdrīzāk tā tika notriekta. Dienā, kad tika saņemtas ziņas par lidmašīnas pazušanu, uz rakstnieka Maskavas adresi pienāca vēstule no Merila Veizlija, kurš izteica raizes par Jevgēnija dzīvību. Viņš rakstīja: „Atceries, Jevgēnij, es sabijos, kad tu sāki peldēties ezerā, jo ūdens bija ļoti auksts. Bet tu teici, ka tev lemts nosisties ar lidmašīnu, nevis noslīkt. Lūdzu tevi – esi uzmanīgs, lido pēc iespējas retāk.”.

1955. gada 30. septembrī slavenais amerikāņu aktieris Džeimss Dīns (James Byron Dean), 24 gadu vecumā Kalifornijā gāja bojā autoavārijā. Pēc aktiera nāves, viņa sporta „Porsche 550 Spyder” un visus tos, kuri tam pieskārās sāka vajāt nelaimes. Drīz pēc liktenīgās autoavārijas, mašīna tika aizvesta no negadījuma vietas. Brīdī, kad auto tika stumts garāžā, no tā nesaprotamā veidā izkrita motors, salaužot kājas mehāniķim. Izkritušo motoru iegādājās kāds ārsts, kurš to ielika savā mašīnā. Drīz vien motora jaunais īpašnieks nositās ātrumsacīkstēs. Vēlāk Džeimsa Dīna automašīna tika pilnībā atjaunota, bet nodega garāža, kurā to remontēja. Tad auto, kā apskates objekts, tika novietots Sakramento. „Porsche” nokrita no paaugstinājuma, uz kura bija novietots un sadragāja gurnu garām ejošam pusaudzim. Beigu beigās, 1959. gadā mašīna nesaprotamā veidā un pilnīgi patstāvīgi sadalījās 11 daļās.

Traģikomisks incidents notika Sofijā. Zaglis Milko Stojanovs bija veiksmīgi apzadzis kāda pārtikuša pilsoņa dzīvokli un akurāti salicis „trofejas” mugursomā. Lai no dzīvokļa ātrāk tiktu projām, viņš izlīda pa logu un nolēma nolaisties pa notekcauruli uz kādu klusu sānieliņu. Kad Milko atradās otrā stāva līmenī, viņš sadzirdēja policistu svilpienus. Pilnīgi apjucis, viņš atlaida cauruli un lidoja lejup. Tieši tajā brīdī pa ietvi gāja kāds puisis un Milko uzvēlās viņam tieši virsū. Piesteigušies policisti abiem uzlika roku dzelžus un aizveda uz vietējo policijas iecirkni. Noskaidrojās, ka puisis, kuram uzkrita Milko bija dzīvokļu zaglis, kuru pēc daudziem neveiksmīgiem mēģinājumiem beidzot bija izsekojuši policisti. Arī otru zagli sauca Milko Stojanovs.

Kādā draudzīgā un skaļā saietā itāļu aktieris Marčello Mastrojāni (Marcello Vincenzo Domenico Mastroianni) uzsāka dziedāt senu dziesmiņu, kuras vārdi bija: „Nosvila tas namiņš, kur es tik laimīgs biju...”. Nepaspēja viņš nodziedāt pantiņu līdz galam, kā viņam paziņoja par ugunsgrēku paša villā.

1966. gadā, netālu no ASV pilsētas Salemas, četrgadīgais Rodžers Lozjē gandrīz noslīka jūrā. Par laimi, viņu izglāba sieviete, vārdā Elisa Bleiza. 1974. gadā Rodžers, kurš nu jau bija 12 gadus vecs, tieši tajā pašā vietā, kur kādreiz slīka pats, izglāba slīkstošu vīrieti. Šis vīrietis izrādījās Elisas Bleizas vīrs. Dots pret dotu!

Paši zināmākie cilvēki – kopijas, kuri dzīvojuši vienā laikā ir Ādolfs Hitlers (Adolf  Hitler) un Franklins Rūzvelts (Franklin Delano Roosevelt). Protams – ārēji viņi bija pavisam atšķirīgi, pie tam vēl - bija ienaidnieki. Tomēr viņu biogrāfijās var atrast daudz līdzību. 1933. gadā abi tika pie varas tikai ar vienas dienas starpību. ASV prezidenta Rūzvelta inaugurācijas diena sakrita ar balsojumu Reihstāgā (Reichstag), kur lēma par diktatora pilnvaru piešķiršanu Hitleram. Rūzvelts un Hitlers tieši sešus gadus strādāja pie dziļās krīzes pārvarēšanas savās valstīs, pēc kā, katrs pēc savas saprašanas, vadīja valsti pretī uzplaukumam. Abi mira 1945. gada aprīlī, ar 18 dienu starpību, būdami kara stāvoklī viens ar otru.

Kad amerikāņu astronauts Nīls Ārmstrongs (Neil Alden Armstrong) spēra pirmo soli uz Mēness, pirmais viņa izrunātais teikums bija: “Vēlu veiksmi, Gorski kungs!”. Bērnībā Ārmstrongs nejauši bija noklausījies kaimiņu, Gorski ģimenes, strīdu. Gorski kundze strostēja vīru, sacīdama: „Drīzāk kaimiņu  puišelis aizlidos uz Mēnesi, nekā tu apmierināsi sievieti!”. Un Nīls tiešām aizlidoja.