Sātans vai eņģelis?127

Šīs operācijas Demikovs veica, neskatoties uz veselības ministrijas un dzīvnieku aizsardzības biedrību aizliegumu. Operācijas notika Sklifosovska institūta pagrabstāvā, jo nekur citur viņam neļāva veikt šādus eksperimentus. Operācijas nācās veikt ļoti bālā apgaismojumā uz koka galdiem, kompresora vietā izmantojot vecu putekļusūcēju. Tā kā operētajiem suņiem nebija kur palikt, Demikovs visus viņus veda uz savām mājām un tur tiem nodrošināja labus dzīves apstākļus visu atlikušo dzīvi.

15 gadu laikā Demikovs radīja 22 divgalvainus suņus. Diemžēl pārsvarā šie suņi ilgi neizdzīvoja, jo viena suņa organisms atgrūda otra orgānus un dzīves rekordlaiks šiem suņiem bija mēnesis pēc operācijas.

Šiem savienotajiem suņiem tika izveidota vienota asinsrite. Turklāt mazākais suns dzīvoja uz lielākā suņa sirds rēķina. Jautāsiet, kāpēc tad Demikovu uzskatīt par eņģeli? Tāpēc, ka visi šie eksperimenti tika veikti, lai pārbaudītu vai slima cilvēka organisms var pierast pie cita cilvēka orgāniem. Šie eksperimenti bija tikai pirmais solis. Galvenais mērķis bija iemācīties transplantēt cilvēkam sirdi un plaušas. 1967. gadā citam ķirurgam Kristianam Barnardam tas veiksmīgi izdevās. Pēc veiksmīgās operācijas viņš atzina, ka tas nebūtu iespējams, bez Demikova ieguldītā darba un viņš ir šī sasnieguma galvenais stūrakmens.

Jūs neticēsiet, bet šajā attēlā ir redzams kā Demikovs pārbauda suni, kura krūtīs sitas divas sirdis, viena no kurām tika transplantēta.

Arī šim sunim vārdā Griška ir divas sirdis, viena no kurām bija slima, bet tagad suns var dzīvot pilnvērtīgi.

Patiesībā Demikovu var uzskatīt par transplantoloģijas tēvu. Katrs, kuram ticis pārstādīts kāds orgāns, kas ļauj viņam izdzīvot, ir pateicību parādā tieši šim cilvēkam par sniegto vēl vienu iespēju dzīvot. Un ko jūs par to domājiet? Vai neskaitāmas dzīvnieku dzīvības ir tā vērtas, lai apmaiņa pret to saņemtu kaut nelielu cerību, kā glābt kaut vienu cilvēka dzīvību?