Reizēm par alu fano pat tie, no kuriem to nevarētu gaidīt...
Mēs gribam ALU!72
1196
1
Amerika, I Pasaules kara laiks. Kamēr amerikāņu puiši piedalījās pasaules kara cīņās Eiropā- ko pa to laiku savāra jeņķu politiķi? Skaidra lieta, ka politiķis ir politiķis, kādam neieriebt viņš vienkārsi nespēj. Kamēr notika kaujas Eiropā, blēdīgie politiķi bija paspējuši aizklapēt ciet 1917, gadā visu viskija ražošanu un- lai I Pasaules kara beigas nu galīīīīīīīīīgi nekā nevarētu nosvinēt, 1919. gadā slēdza arī visus alus brūžus. Vārdu sakot, pilnā sparā tika ieviests sausais likums.
Un puiši jau no Eiropas atgriezās ar plakātiem "We want beer!" uz kuģiem.
Protams, tam visam bija savas labās puses, jo attīstījās amerikāņu valoda. Radās tādi jauni vārdi kā mūnšainers- pagrīdes kandžas ražotājs, butlēgers- kontrabandists un tamlīdzīgi. Tika izgudrotas jaukas, mazas blašķītes alkoholam ar ieliektu aizmuguri- tas tāpēc, lai viņas varētu slēpt zabakos. Ak jā, negatīvā puse bija tā, ka Al Kapone un mafijas uzplaukums bija sausā likuma auglis- alkohola kontrabanda deva milzīgus ienākumus, jo dzert cilvēciņi gribēja tāpat. Un korupcija policijā sasniedza vēl nebijušus apmērus,
Tomēr pirkt alkoholu tējas, tabakas un rakstamlietu veikalos, bet restorānos liet brendiju vai vīnu no tējkannām bija diezgan nomācoši. Tapēc tauta nebija diez ko apmierināta.
Populārais paņēmiens dzert viskiju ar ledu radās tajos laikos. Tā kā kontrabandisti un mūnšaineri bija ekstāzē no augstajiem ienākumiem, tad viņiem gribējas vēl vairāk. Tāpēc cieta kvalitāte- lētais viskijs bija fūzeļiem bagāts, bet dārgais- spēcīgi atjaukts. Ledus palīdzeja to visu notušēt. Attīstījās arī kokteiļu maisīšana, jo restorānos alkoholu centas atjaukt ar kaut ko citu, lai nekristu acīs, ka tiek tirgota nelegāla dzira.
Bija nopērkams arī īsts skotu viskijs- nevar teikt, ka viss alkohols bija nekvalitatīvs! Tikai to pardeva nevis veikalos bet aptiekās. Vēl šaja laika radās burbons- dzeramais, kurš 1964. gadā tika pasludināts par Amerikas nacionālo lepnumu. Knifs bija tamī, ka kukurūzas viskija izgatavošanas laiks bija īsāks un mūnšaineri to varēja saražot vairāk.
Autors: Foto: © Kirn Vintage Stock/Corbis
Beigu beigās pat sievietes, kuras laiku laikos vairumā gadījumu bija pret alkohola lietošanu, saka dibināt organizācijas, lai cīnītos par sausā likuma atcelšanu. Rūzvelts savu prezidenta vēlēsanu kampaņu arī lielā mēra balstīja uz solījumu pielikt punktu sausajam likumam.
1932 gada notika milzīgs 100 000 cilvēku gājiens ar plakātiem "Mēs gribam alu!"
Beigu beigās amerikāņi 1933. gadā no šī likuma tika vaļā. Un ko viņi dabūja?
Taupīgie vācieši, kurus jeņķi bija samizojuši pasaules karā viņiem ielika kārtīgu kazu. Pieprasījums pēc alus bija ne pa jokam. Fričiem jau asinīs bija ar visniecīgākajām izmaksām panākt vislielāko efektu. Paprasi savam vectētiņam, kurš ir pārdzīvojis II Pasaules karu, kas ir erzacs. Viņš pastāstīs. Eberhard Anheuser,Adolphus Busch, Frederick Miller un Adolph Coors alus darītavas sāka ražot tādus briesmoņus kā Bud Light, Miller Lite un Coors Light. Tika radīta baisa žurga,kura tika maisīta no kukurūzas, dārzeņu un rīsa "iesala" un kaut kādām miežu iesala paliekām no iepriekšējiem brūvējumiem. Kā neka uz kukurūzas draņķību sausā likuma laikā roka jau bija ievingrināta.
Čaklajiem vāciesiem izdevās radīt īsti vacisku erzacu, kurš atgādina alu, nedaudz garšo pēc alus- ak- un ja vēl pēc sausā likuma laika ieviestajam tradīcijām viņu vel atdzesē! Nu tad tā žurga, kas par 40% sastav no rīsiem,kukurūzas un citas draņķības, ir itin dzerama! Atdzesēšanas svarīgumu Coors jau nu ļoooooooooti uzsver savās reklāmās.
Un, lai mēs no jeņķiem neatpaliktu- mums arī tagad ir šāds tāds- ne alus, bet aliņš!
par reklamu vienplusiņš
un dārgos aliņus katru dienu nenopirksi 
