Otrā daļa! Fotogrāfiju izgudrošana, tāpat arī fotoaparātu, ir ļāvusi cilvēcei iemūžināt vēsturiskus brīžus. Ir fotogrāfijas, uz kurām varētu skatīties ar interesi, bet ir tādas, kuras gribētos labprāt aizmirst. Tad, lūk, lasītāj, vēl 10 nozīmīgas fotogrāfijas no vēstures, kuras lielākā vai mazākā mērā ietekmēja nākotni! Jāsaka paldies Jums, lasītāji, par labajām atsauksmēm par pirmo daļu. Bez Jums pašiem, iespējams, ka nebūtu iespēja lasīt tagad šo rakstu. Patīkamu skatīšanos, lasīšanu. 
Fotogrāfijas, kuras izmainīja pasauli!36
2486
4
Hindenburga traģēdija. 1937. gada 6. maijs.
Hindenburgas nelaime notika 1937. gada 6. maijā. Tajā neveiksmīgi aizdegās vācu gaisa kuģis LZ 129 Hindenburg. Traģēdija notika netālu no Leikhērstas Ņūdžersijā. Lidaparātā tajā brīdī atradās 97 cilvēki. (36 pasažieri un 61 cilvēks no apkalpes) No 97 ceļotājiem bojā todien gāja 35. Tāpat klāt skaitāma viena cilvēka nāve, kurš dzīvību zaudēja saskaroties ar degošo gaisa kuģi uz zemes.
Notikušais izraisīja plašas diskusijas, tāpat tika veidotas neskaitāmas reportāžas. Tāpat kāds politiķis vārdā Herberts Morisons izveidoja audio ierakstu no notikuma vietas, kurš nākamajā dienā tika atskaņots radio. Šis incidents satrieca cilvēkus, tie vairs neuzticējās gaisa kuģiem, kā rezultātā beidzās gaisa kuģu ēra.
Alkatrazas cietuma likvidēšana
Alkatrazas cietums jeb vienkārši Alkatraza tika atvērta 1934. gada 11. augustā. Savas durvis ciet šī iestāde vēra 1963. gada 21. martā. Nepilnus 30 gadus ilgajā pastāvēšanas laikā, Alkatrazas cietums tika uzskatīts par vislabāk apsargāto cietumu. Sala, uz kuras atrodas cietums, atrodas divus kilometrus no San Francisko, Kalifornijas, ASV piekrastes. Alkatrazā ievietoja tos cilvēkus, kuri apdraudēja citus ieslodzītos federālajos jeb vietējos ASV cietumos un viņi Alkatrazā tika uzmanīti jo īpaši. Mūsdienās šī vieta pievelk aizvien vairāk tūristus, kuri ar laivu ierodas salā un kuriem gidi pastāsta par salu un tās ēku vēsturi. Cilvēki, kuri tur pabijuši, šo vietu raksturo vēl aizvien kā baisu un biedējošu.
Autors: Foto: © Animal Planet
Pērtiķis Hams (Ham) kosmosā
Pērtiķis Hams jeb kā citur viņu dēvē, astropērtiķis Hams, bija pirmais cilvēkveidīgais radījums kosmosā. Pirms viņa visumā bija viesojušies suņi, bet 1961. gada 31. janvāris vēsturē iegāja ar to, ka amerikāņu misijas laikā kosmosā tika palaists līdz tam brīdim cilvēkam tuvākais primāts. Jāpiebilst, ka pēc lidojuma kosmosā, Hams vēl 17 gadus uzturējās Vašingtonas zooloģiskajā dārzā un Ziemeļkarolīnas zooloģiskajā dārzā. Tas bija līdz brīdim, kad būdams 26 gadus vecs, Hams devās aizsaulē. Viņa skelets joprojām tiek turēts Nacionālajā medicīnas un veselības muzejā.
2001. gada 11. septembris
2001. gada 11. septembrī ASV nācās saskarties ar teroristu uzbrukumiem. Kopā bija četras pašnāvnieku grupas, kurās kopā bija 19 teroristi. Tika nolaupītas pasažieru lidmašīnas un tās tika izmantotas kā ieroči pret pašu ASV. Divas lidmašīnas ar aptuveni 18 minūšu intervālu ietriecās Pasaules Tirdzniecības centra "dvīņu torņos" Ņujorkā. Bojā gāja ap 2600 cilvēkiem, kuri tobrīd atradās ēkās. Kopā bojā gāja ap 3000 cilvēku, bet vēl daudzi pazuda bez vēsts. Tāpat arī cita lidmašīna ietriecās Pentagona ēkā Vašingtonā. Vēl pie departamenta ēkas Vašingtonā sprāga automašīnā ievietota bumba. Vēl arī tika mēģināts sagraut Balto Namu Vašingtonā, taču lidmašīna nokrita netālu no Šenksvilas pilsētas. Sākotnēji Al-Qaeda līderis Osama bin Ladens noliedza savu līdzdalību notikušajā, taču 3 gadus vēlāk uzņēmās atbildību notikušajā. Galvenais organizētājs Halibs Šeihs Muhameds 2008. gada decembrī paziņoja, ka vēlas atzīt savu vainu. Kopā ar viņu apsūdzēti tika arī citi. Jāpiebilst gan, ka uzbrukumi bija rezultāts ASV īstenotajai politikai Tuvajos Austrumos terorisma apkarošanā.
Pēdējā uzņemtā Titānika fotogrāfija
Titāniks bija britu pasažieru kuģis, kurš nogrima Ziemeļatlantijas okeānā 1912. gada 15. aprīlī, saskaroties ar aisbergu, kad veica maršrutu no Southemptonas (UK) uz Ņujorku (ASV). Bojā todien gāja vairāk kā 1500 cilvēku. Jāpiezīmē vēl, ka Titāniks uz to brīdi bija lielākais kuģis. Vraks atrodas okeāna dibenā un tas sadalījies divās daļās. Kopš notiek izmeklēšana un pētīšana, tūkstošiem senlietu ir atrastas un atjaunotas. Pēc tam tās ievietotas muzejos.
Jurijs Gagarins - pirmais kosmosā
1961. gada 12. aprīlis bija tas datums, kad cilvēks spēra savu kāju kosmosā. Un to paveica padomju krievu kosmonauts Gagarins. Lidojumi kosmosā un tā tālākā izpēte varēja turpināties, ja vien... 1968. gada 27. martā nebūtu noticis traģiskais negadījums, kurā nācās zaudēt dzīvību. Tas notika treniņlidojuma laikā ar lidmašīnu MiG-15. Toreiz avārijas cēloņi tika noklusēti, aizbildinoties ar priekšā lidojušu putnu vai balonu. Patiesība ir citāda. Toreiz Gagarina vadītajam lidaparātam pārāk tuvu lidojusi lidmašīna SU-15. 450 metru attālums netika ievērots, tā vietā bija nieka 10 metri. Otrs pilots strauji sagrieza savu lidmašīnu. Pēc šī manevra Gagarina lidmašīna kļuva nevadāma un lielā ārumā ietriecās zemē. Vainīgais šobrīd ir 80 gadus vecs vīrs. Viņa vārds netiek atklāts.
Viesuļvētra Katrīna 2005. gadā
Viesuļvētra Katrīna bija viena no spēcīgākajām viesuļvētrām ASV vēsturē. Vētra plosījās ne tikai ASV robežās, bet gāja pāri arī Atlantijas okeānam. Viesuļvētras sākums meklējams Bahamu salās, kur tā 2005. gada 23. augustā izveidojās. Sasniedzot Meksikas līci, vētra strauji pieņēmās spēkā, sasniedza piekto jeb augstāko iespējamo kategoriju. Vēja ātrums sasniedza pat 280 km/h. 29. augustā vētra sasniedza ASV piekrasti. Izveidojās milzīgi plūdi Misisipi štatā, tika pārrauti aizsargdambji, gandrīz visa Ņūorleāna tika appludināta. Postījumi stiepās no Floridas līdz pat Teksasas štatam. Bojā gāja 1836 cilvēki un 705 pazuda bez vēsts. Kopējie zaudējumi sasniedza 81 miljardu ASV dolāru. Augstāk redzamā fotogrāfija uzņemta neilgu brīdi pirms viesuļvētras, kura strauji tuvojās.
Bērnu verdzība ASV
Šajā fotogrāfijā redzami zēni, kuri strādāja raktuvēs ASV. Bērnu izmantošana aizsākās ap 1860. gadu. Lai arī tauta neatbalstīja šo ideju par nodarbināšanu, kuru praktiski var saukt par verdzību, prakse beidzās vien 1920. gadā. Uzņemtās fotogrāfijas ar šo verdzību izpelnījās skarbu kritiku. Tā nu jau pieminētajā 1920. gadā valsts ieviesa likumu par bērnu verdzības aizliegšanu. Līdz tam laikam tas bija obligāts pasākums, tāpat kā pirms kāda laika obligāti nācās stāties armijā. Raktuvēs varēja nestrādāt, ja tika sasniegts noteiktais vecums, dēļ kādas slimības, dēļ kāda negadījuma. Tiem, kuriem nācās strādāt, nācās to darīt 10 stundas dienā un tā sešas dienas nedēļā.
Japāna paraksta vienošanos
Japāna 1945. gadā noslēdza vienošanos, kas paredzēja Japānas padošanos un tā noslēdzās Otrais pasaules karš. Vienošanās tika noslēgta ar Ameriku, Ķīnu, Lielbritāniju, Ziemeļīriju, PSRS, Austrāliju, Kanādu, Franciju, Nīderlandi un Jaunzēlandi. Vienošanās tika noslēgta 1945. gada 2. septembrī. Šim notikumam tika veltīta ceremonija, kuru pārraidīja pa visu pasauli. Ceremonija ilga 23 minūtes. Dokumentu pirmais parakstīja japānis Mamoru Shigemitsu, pēc viņa savus parakstus uz līguma lika jau minēto valstu pārstāvji. Augstāk redzamajā fotogrāfijā redzams kā amerikāņu ģenerālis Duglass Makarturs paraksta vienošanos.
Pirmā kosmosa fotogrāfija
Šī fotogrāfija tika uzņemta 1946. gada 24. oktobrī, 11 gadus pirms Sputņika palaišanas. Šo misiju veica amerikāņu inženieri un zinātnieki, izmantojot nacistu raķeti V-2. Raķete tika palaista no Ņūmeksikas. Tas vēl bija laiks, kad nepastāvēja NASA, tāpat tolaik netika likts liels uzsvars vēl uz kosmosa izpēti. Tas nebija pašmērķis. Vienīgie, kas tolaik uzmanību pievērsa kosmosa kuģiem un pašam kosmosam, bija nacisti. Zinātnieki jau iepriekš saprata, ka fotogrāfiju iegūšana būtu lielisks panākums, kas ļautu izprast Zemes virsmu, laikapstākļu sistēmu. Tāpat zinātnieki pēc apskates saprata, ka patiešām mēs esam viena niecīga daļa no kosmosa plašumiem. 1950. gadā kanāls National Geographic pirmo reizi pasaulei parādīja pirmos iegūtos kosmosa attēlus. Viens no inženieriem piebilda, ka tā Zeme izskatītos no iebraucēju skatupunkta.
Paldies, ka izlasīji un neaizmirsti ielikt rakstam vērtējumu! Citi interesanti raksti atrodami manā profilā.
Pirmā daļa - http://spoki.tvnet.lv/vesture/Fotografijas-kuras-izmainija-pasauli/693502
Trešā daļa - http://spoki.tvnet.lv/vesture/Fotografijas-kuras-izmainija-pasauli/700765
