Trešā daļa! Fotogrāfiju izgudrošana, tāpat arī fotoaparātu, ir ļāvusi cilvēcei iemūžināt vēsturiskus brīžus. Ir fotogrāfijas, uz kurām varētu skatīties ar interesi, bet ir tādas, kuras gribētos labprāt aizmirst. Tad, lūk, lasītāj, vēl 10 nozīmīgas fotogrāfijas no vēstures, kuras lielākā vai mazākā mērā ietekmēja nākotni! Jāsaka paldies Jums, lasītāji, par labajām atsauksmēm par pirmo un otro daļu. Bez Jums pašiem, iespējams, ka nebūtu iespēja lasīt tagad šo rakstu. Patīkamu skatīšanos, lasīšanu.
Fotogrāfijas, kuras izmainīja pasauli!14
Holokausts
Masveida ebreju iznīcināšana Otrā Pasaules kara laikā nebija nekas neparasts. Lai arī karš ilga no 1939. gada līdz 1945. gadam, tomēr šajā laika periodā paspēts atņemt dzīvības ļoti daudziem. No nacistu stingrās rokas cieta ap deviņiem miljoniem ebreju, no kuriem aptuveni seši miljoni zaudēja dzīvību. Lai arī fotogrāfija nav no Latvijas, mūsu valsts arī tika iesaistīta Holokaustā. Lai neciestu no nacistu stingrajiem noteikumiem, aptuveni 15 tūkstoši Latvijas ebreju devās PSRS virzienā, bet vairāk kā 75 tūkstoši ebreju palika vācu izveidotajā Ostlandes reihskomisariātā. Tur tika veiktas masu apšaudes, ebereji tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs un pēc tam deportēti uz citām vietām. Pēc visa notikušā Latvijā atgriezās nedaudz vairāk kā 1000 Latvijas ebreju. Augstāk redzamā fotogrāfija ir ieguvusi zināmu popularitāti ar to, ka tajā var redzēt ebrejus, kuri palikuši dzīvi pēc Holokausta.
Berlīnes mūra krišana
Berlīnes mūris pastāvēja 28 gadus - no 1961. gada 13. augusta līdz 1989. gada 9. novembrim. Mūra krišana praktiski pieteica arī galu visai PSRS, kas tobrīd likās vienkārši neiespējami. Vācijas apvienošanu daudzviet nesaprata. To neatbalstīja Lielbritānija, Francija un arī PSRS. Rietumvācija ar savu galvaspilsētu Bonnā nesteidzās ar paziņošanu, ka notikusi apvienošanās ar Austrumvāciju. Un nu nedaudz par pašu mūri. Tā garums bija 155 kilometri, 43 no tiem bija iekš Berlīnes pilsētas. Galvenais mūra uzdevums bija neatļaut iedzīvotājiem no Austrumvācijas pārbēgt uz Rietumvāciju. Mūra krišanas dienā liels Austrumvācijas iedzīvotāju skaits pārrāpās tam pāri. Līdz mūsdienām saglabājies vien niecīgs mūra fragments - tā garums ir trīs kilometri. To vietējā valdība nolēmusi saglabāt.
Černobiļas AES katastrofa
Bildē redzama Černobiļas atomelektrostacija, kurā 1986. gada 26. aprīlī notika kodolkatastrofa. Černobiļa atrodas Ukrainas ziemeļos, taču agrāk bija PSRS sastāvā. Šī katastrofa tiek uzskatīta par lielāko kodolkatastrofu, jo Starptautiskā kodolnegadījumu skala šo negadījumu novērtēja ar septīto līmeni. Katastrofa notika eksperimenta laikā, kura mērķis bija nodrošināt strāvas padevi reaktora dzesēšanas sistēmai ārkārtas izslēgšanas gadījumā. Eksperiments ieilga un to veica nakts maiņa, kura nebija pilnvērtīgi sagatavojusies. Reaktora jauda tika samazinā par daudz, līdz ar nākamo jaudas palielināšanos notika straujš jaudas pieaugums. Reaktors pārkarsa un izraisīja eksploziju, kurai sekoja sprādziens.
Evakuēti tika vairāk kā 360 000 cilvēku. Piesārņojums izplatījās pa lielāko daļu Eiropas. Uzreiz pēc negadījuma dzīvību zaudēja vairāki desmiti cilvēku, taču vēlāk, radiācijas izraisīto problēmu dēļ, mira vēl daudzi.
Krimas konference
Šī konference norisinājās no 1945. gada 4. februāra līdz 11. februārim. Konference tika rīkota saistībā ar Otro pasaules karu, lai diskutētu par tā turpināšanu vai tomēr nē. Šajā sanāksmē tikās augstākās amatpersonas no ASV, Lielbritānijas un Padomju Savienības. No ASV ieradās Franklins Rūzvelts, no Lielbritānijas Vinstons Čērčils, bet no Padomju Savienības Josifs Staļins. Galvenie uzsvari tika likti uz iespējamo Vācijas padošanos, tādā gadījumā Vācija ar Berlīni tiktu sadalīta četrās okupētās teritorijās, runāja arī par jaunas padomes izveidi Padomju Savienības teritorijā, tāpat runāts tika arī par Polijas situāciju. Otrā pasaules kara laikā tika rīkotas trīs konferences, bet Krimas sanāksme bija otrā. Jāpiebilst, ka pēc trešās sanākses karš beidzās, kad Vācijai tika pievienotas nelielas teritorijas no tagadējās Polijas, bet Austrumprūsija tika pievienota PSRS.
1931. gada plūdi Ķīnā
Ķīnas plūdi sastāvēja no vairākām plūdu sērijām. Kopā dzīvību zaudēja ap 3 miljoniem cilvēku, bet 35 miljoni tika vairāk vai mazāk ietekmēti. Vissliktākais periods bija 1931. gada jūlijs, kad Jandzi upe pamatīgi pārplūda. Tā laika galvaspilsēta Naņdzjina arī tika skarta. Galvaspilsēta, kura atradās tuvu ūdenim plūdu zonā, cieta no lieliem bojājumiem. 19. augustā tika izsludināta ārkārtas situācija, kad dažviet ūdens līmenis bija 16 metrus virs pieļaujamās normas. Jūlijā un augustā nokrišņu norma sasniedza 600 mm. Dambji tika aizskaloti, grāvji appludināti.
Vjetnamas karš
Šis karš lielā mērā ir vainojams pie tā, kādas šobrīd ir ASV un Vjetnama. Šis karš ilga no 1959. gada līdz 1975. gadam. Dažos avotos minēts kā Otrais Indoķīnas karš. Karā iesaistījās daudzas valstis un varēja izdalīt divas frontes. Vienā bija Dienvidvjetnama, ASV, Dienvidkoreja, Austrālija, Filipīnas, Jaunzēlande, Khmeru Republika, Taizeme un Ķīnas Republika, bet otrā pusē bija Ziemeļvjetnama, Ķīna, PSRS un Ziemeļkoreja. Karš noslēdzās ar Ziemeļvjetnamas uzvaru un Dienvidvjetnamas sakāvi. Amerikāņi pēc zaudējuma atkāpās. Paldies Z-Vjetnamai jāsaka PSRS, kura sniedza lielu materiālu atbalstu, nosūtīja arī uz turieni savus militāros speciālistus. Lai arī amerikāņi zaudēji, militārā ziņā starpība bija niecīga un karam praktiski neredzēja beigas. Amerikāņi sāka uzskatīt, ka karaspēks ir jāizved, to paredzēja arī vēlāk Parīzē noslēgtais miera līgums. Jāpiebilst, ka sākotnēji karš bija kā pilsoņu karš, bet vēlāk iesaistījās citas valstis - atbalstot vai nu D-Vjetnamu, vai Z-Vjetnamu.
Volts Disnejs ar brāli un sievām
Šī fotogrāfija uzņemta 1923. gadā, neilgi pirms kompānijas The Disney Bros. Cartoon Studio dibināšanas tajā pašā gadā. Pēc diviem gadiem kompānija tika pārdēvēta par Walt Disney Studios. Pirmā uzņemtā filma bija "Alises Brīnumzeme", kas pēc tam pārtapa par seriālu. Ja nebūtu mūsu slavenā Disneja, tad nebūtu arī tādi raidījumi kā Mikimauss, Donalds Daks. Tāpat nebūtu iespēja arī aplūkot Pinokio. Un šie, protams, nav visi raidījumi. Bez tam, ka viņam piederēja uzņēmums, Volts bija veiksmīgs novators, izgudrotājs un uzņēmējs. Ir atvērti arī tematiskie parki, piemēram, Disnejlenda. Dzimis 1901. gadā, bet mira 1966. gadā no plaušu vēža. Pat tad, kad viņš jau ir miris, uzņēmuma The Walt Disney Company ikgadējie ienākumi pārsniedz 30 miljardus ASV dolāru.
Komunista slepkavība
Atgriežamies laikā, kad risinājās Vjetnamas karš. Žurnālists Edijs Adams reiz teica: "Fotogrāfi joprojām ir spēcīgākie ieroči pasaulē." Tieši šī Edija fotogrāfija, kurā redzams, kā virsnieks galvā sašauj ieslodzīto, 1968. gadā ieguva Pulicera balvu. Tā ir viena no prestižākajām balvām ASV, ko pasniedz žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un dramaturģijā. Tāpat šī fotogrāfija daudzos izraisīja rūgtumu par to, kas notika Vjetnamā. Taču ir kaut kas, ko fotogrāfija neatklāj un to nevar uzzināt skatoties uz to. Vīrs, kuru nošāva, bija virsnieks apvienībai, kura vēlējās atriebties par notikušo, viņš bija galvenais operācijā, kuras laikā tika nogalināti neapbruņoti vietējie. Negaidot, virsnieks nospieda pistoles mēlīti, tādējādi apturot civilo un neapbruņoto turpmāko nogalināšanu. Turpmākā dzīve šīs fotogrāfijas autoram nebija viegla. Viņš tika nievāts visur, kur vien devās. Tika veiktas kampaņas par viņa deportēšanu. Beidzot tika pārvietos uz Virdžīniju, kur atvēra restorānu, bet bija spiests to slēgt, jo tika atklāta pagātne - proti, tas, ka viņš ir šīs fotogrāfijas autors. Beigās Edijs atvainojās par foto uzņemšanu un piebilda: "'Ģenerālis nogalināja komunistu organizāciju; ar savu kameru es nogalināju ģenerāli."
Perlharboras uzbrukums
Perlharboras bombardēšana bija labs iemesls, lai ASV iesaistītos Otrajā Pasaules karā. Japānas impērijas uzbrukums ostai Havajās notika 1941. gada 7. decembrī. Japānas pusē bija 357 lidmašīnas. Japāna iespēja nogremdēt kā karakuģus, tā arī sabojāt trīs iznīcinātājus, vienu mīnmetēju, iznīcināt 188 lidmašīnas un nogalināt 2400 cilvēku un vēl vairāk kā 1000 tika ievainoti. Arī Jāpana cieta no zaudējumiem, taču tie bija salīdzinoši nelieli ar to, ko zaudēja ASV. Pēc tam Vācija kopā ar Japānu un Itāliju mudināja kara pieteikšanu ASV. Viss vainagojās ar to, ka Otrajā Pasaules karā ASV, Lielbritānija un PSRS bija vienā pusē, bet Vācija, Japāna un Itālija - otrā.
Muhameds Ali - vislabākais
Šī fotogrāfija uzņemta 1965. gadā Muhameda Ali un Sonija Listona cīņas laikā Floridā. Fotogrāfijā ir iemūžināts brīdis neilgi pēc Muhameda sitiena pirmajā raundā, pēc kura Sonijs bija gar zemi. Pēc šīs cīņas cilvēki saprata, ka Ali uzvarēt turpmāk būs grūti - ieguva sava veida respektu. Baumo, ka Listons speciāli nokritis jau pirmajā raundā, jo nevēlējās turpināt tālāko cīņu, jo paredzēja, ka zaudēs tāpat. Ar šo arī Sonijs ieguva sliktu reputāciju un par viņu turpmāk baumoja daudzi. Tieši pēc šīs cīņas Ali arī ieguva savu iesauku The Greatest.
Paldies, ka izlasīji un neaizmirsti ievērtēt rakstu. Citi interesanti raksti atrodami manā profilā.
Pirmā daļa - http://spoki.tvnet.lv/vesture/Fotografijas-kuras-izmainija-pasauli/693502
Otrā daļa - http://spoki.tvnet.lv/vesture/Fotografijas-kuras-izmainija-pasauli/694036