Tu neticēsi, bet zinātniekiem nav atbilžu uz tik vienkāršiem jautājumiem! Tie šķiet idiotiski vienkārši, taču sagādā milzu mokas pasaules gudrākajiem prātiem.
8 zinātnei neatbildāmi jautājumi116
2932
20
Kāpēc mēs guļam? Kā mēs visi zinām, miegs ir nepieciešams atpūtai, vai ne? Īstenībā tas, kāpēc dzīvajām radībām ir vajadzīgs miegs, joprojām ir neizskaidrots, kaut gan teoriju netrūkst. Viena no atzītākajām teorijām apgalvo, ka miegs ir vajadzīgs atmiņai - tā miega laikā izmet visu lieko un nostiprina visu vajadzīgo. Tomēr ir kāda problēma - gandrīz visiem organismiem, pat mikrobiem un augiem ir novērojami miegam līdzīgi stāvokļi. Šajā gadījumā runāt par smadzeņu atmiņu ir absurdi, jo to gluži vienkārši nav! Daudzas teorijas par miegu var gluži vienkārši izmest miskastē, jo nesen cilvēkam tika atklāta gēnu mutācija, kas samazina nepieciešamo miega daudzumu. Tēvs un meita dzīvo bez problēmām - strādā 2 darbos un guļ 2 stundas diennaktī un tas viņus nekādi neietekmē.
Cik planētu ir Saules sistēmā? Varētu padomāt, ka ja varam aplūkot miljardiem gaismas gadu tālu esošas galaktikas un pat atklāt planētas ap citām zvaigznēm, mums ir skaidrs viss par Saules sistēmu? Nekā nebija! Mēs pat nezinām, cik planētu ir mūsu Saules sistēmā! Problēma ir tā, ka josla starp Merkuru un Sauli ir pārāk gaiša, bet aiz Urāna - pārāk tumša, lai kaut ko jēdzīgu saskatītu. Plutona un citu mazāku objektu atklāšana ir neiedomājami grūta. Tomēr komētu orbītas liecina, ka "tur, ārā" varētu būt vēl kāda planēta, pat 4x lielāka par Jupiteru vai pat maza zvaigzne, kas ir pārāk blāva, lai to varētu saskatīt.
Kāpēc ledus ir slidens? Ledus slidenums ir pazīstams visiem, un daudzi teiktu - ledus taču ir slidens tāpēc, ka spiediens zem mūsu kājām izkausē plānu ledus slānīti, kas pārvēršas par ūdeni un ieeļļo to. Žēl jūs apbēdināt, taču tās ir pilnīgākās muļķības! Eksperimenti pierāda, ka pat zem slidu asmeņiem spiediens ir pārāk mazs, lai rastos ūdens slānītis. Ir daudzas konkurējošas teorijas, cita par citu neparastākas un vienlīdz ticamas - bez jebkādiem pārliecinošiem pierādījumiem.
Kā darbojas velosipēds? Šis jautājums varētu likties stulbs, bet zinātnieki patiesi nezin, kāpēc braucošs velosipēds neapgāžas. Ja kādam liekas, ka tas ir dēļ žiroskopiskā efekta - tie ir maldi. Neviens vēl matemātiski nav aprēķinājis, kas tieši ritenim liek saglabāt līdzsvaru. Visi velosipēdu firmu projektētāji atzīst, ka vairāk vadās pēc intuīcijas nevis pēc matemātikas. Arī paši matemātiķi šo problēmu atzīst par pazemojošu. Ja tu brauc ar divriteni, tad tu tajā brīdī čakarē zinātni, kas pat iedomāties nevar, kapēc tu nenokrīti!
Kā uzvarēt Solitare? Dators mūsdienās var uzvarēt jebkuru spēli - šahu, ruleti, pokeru un citas, balstoties uz matemātiskiem vienādojumiem.Tad jau arī šai visiem pazīstamajai Windows spēlei nevajadzētu būt problēmai? Nē, jo šī spēle dīvainā kārtā nav matemātiski aprakstāma. Nav iespējams matemātiski paredzēt tās iznākumu, jo nav zināms pat uzvarošo kombināciju skaits. Visi aprēķini rāda, ka spēlētājam vajadzētu uzvarēt 8-9 spēles no 10. Tomēr, ja tu apgalvo, ka esi uzvarējis 8 spēles pēc kārtas, nenonākot strupceļā, tu esi vai nu melis vai arī Čaks Noriss. Daudzi matemātiķi šo nevarību ir atzinuši par modernās matemātikas apkaunojumu.
Cik gara ir krasta līnija? Kad runa ir par ģeogrāfiskiem mērījumiem, pastāv liela iespēja iebraukt auzās. Piemēram, kad gribi uzzināt, cik gara ir ASV krasta līnija, oficiālā versija ir 12380 jūdzes, bet cits pētījums apgalvo, ka 29093 jūdzes, bet savukārt NOAA valdības aģentūra apgalvo, ka tas ir 95471 jūdze. Šādu mērījumu kļūdas rodas no tā fakta, ka krasta līnija nav taisna un daudzie ieliekumi un izliekumi vienmēr tiek noapaļoti. Lai arī cik smalki neizmērītu visu krasta līniju, vienmēr paliek sīkas detaļas, kuras neņem vērā. Tāpēc pastāv paradokss - jo sīkāk tu mēri, jo garāka krasta līnija kļūst. Tā kā detaļu ir bezgalīgi daudz, tad arī krasta līnijai teorētiski vajadzētu būt bezgalīgi garai.
Kā darbojas gravitācija? Gravitācija ir visiem pazīstama lieta - galu galā viss, kas uzmests gaisā, ātri nokrīt atpakaļ. Tomēr zinātniekiem patiesībā nav ne jausmas, kā gravitācija darbojas. Ņūtona likumi labi darbojas vājos gravitācijas laukos un Einšteina teorijas apraksta stipros gravitācijas laukus. Tomēr visi šie vienādojumi izjūk pa vīlēm, kad lieta nonāk līdz mikrodaļiņām, kur gravitācija vairs nedarbojas. Kā gan tik vājš spēks (salīdzinot ar elektromagnētismu vai kodolspēkiem) var būt noteicošais galaktiku veidošanā? Kas galu galā pārnes šo mijiedarbību (visiem pārējiem trijām pamatmijiedarbībām ir atrasti pārnesēji)? Zinātniekiem par to visu nav ticama skaidrojuma, tikai supersarežģītas un nepārbaudītas teorijas.
