Man jau ir piegriezies, ka es dzīvē netieku atzīts ne dzīvē, ne spokos. Varbūt vairs nav jēga dzīvot?
Atzīšu, man ir 14 gadi un šogad paliks 15. Mani skolā bieži izsmej tikai tāpēc, ka es nesmēķēju, nepiedzeros, maz smaidu un vairāk zinu, kā citi. Ja godīgi, liela daļa klases ir pīpmaņi un dzērāji. Daži uz skolu nāk pamatīgi pietempušies, ka pat kājās nevar nostāvēt.
Es nevienam nesitu un negribu to darīt, bet mani ienīst ļoti daudzi cilvēki. Es nezinu, kāpēc...
Es neklausos visu dienu LMFAO un Bermudu Divstūri, kā to dara citi, es labāk novērtēju citus māksliniekus. Mūzika pašam ļoti patīk, klausos un spēju atšķirt katru skaņu, bet, tā ir pārspīlēta lielība...
Daudzi džeki man piekasās ar gejiskiem jautājumiem: būsim kopā, vai tu mani mīli, gribi ar manīm seksu? Es nēesmu gejs, bet nevienam tas nepielec, ka man patīk sievietes, nevis vīrieši. Bet joprojām man sūta noslēptas homo adreses...
Es gribētu draudzeni. Man tādas nav. Man patīk viena meitene klasē. Es saņēmos ar viņu kādu dienu pajautāju kļūt vienkārši kā draugi... Viņa mani pasūtīja trīs mājas tālāk un pateica, ka viņa ir kopā ar citu, kas izskatās pēc Bībera. Nu gandrīz uz mata!
Mani pirmajā septembrī, 2011 gadā gandrīz klasesbiedrs nopīpējies un apdzēries mani nosita, bet jums tāpat viss vienalga.
Es gribētu, lai mani atzīst. 2009 gadā kļuvu atkarīgs no datora, lai tik nomierinātu savas bēdas... Datorā es sāku spēlēt pārlūcenes un drīz piereģistrējos forumā. Es sāku kļūt atkarīgs no foruma.
2010 gadā atradu saitu Spoki.lv... Tur es piereģistrējos. 2011 gadā. Es gribēju kļūt par labu spoku, kas grib palīdzēt, bet diemžēl mani te arī ienīst un dod mīnusu armijas pēc katra raksta.
Jā, es esmu pesimists, jo neredzu prieku šajā dzīvē. Varētu teikt, ka man ir mazvērtības kompleksi, bet kuram tas rūp?
Es taču esmu visiem nevajadzīgs un pat ar dažiem maniem komentāriem, kas varbūt ir uzmundrinoši, es nejūtos priecīgs...
Varbūt jāpārtrauc dzīvot, jo kam es esmu vajadzīgs? Nevienam! Laikam kādu dienu es pateikšu ardievas pasaulei :(
Ceru, ka dabūšu vismaz vienu plusiņu, kas mani bišķiņ uzmundrinās.
Jūsu DaavisH
