Izvērtē, vai ubagam dot naudu!143

Tātad – atgriezīšos pie ubadziņiem, kuri izstieptām rokām lūdz pēc naudiņas. Tad nu tā. – ejam cauri „jaunajam” tunelim. Nezinu vai tagad viņu var saukt par jauno tuneli, bet manā skatījumā viņš ir jauns. Dodamies garām nu jau ierastajiem ubadziņiem. Cenšos uz viņiem neskatīties, jo tiešām nejūtu nekādu patiku un vajadzību lūrēt uz šiem cilvēkiem. Man tas gluži vienkārši nav vajadzīgs. Un vairāk vēlos sargāt savas kabatas un draudzenes rokassomiņu. Bet tad, manu uzmanību pievērsa kāds vīrieties. Labi ģērbts. Naudas, noteikti, netrūkts. Un ko šis vīrietis dara? Vai jums jau ir kādas aizdomas?

Vai jūs teiksiet: „Jā, viņš piegāja pie ubaga un iedeva viņam naudiņu.” Nē. Gluži otrādi. Viņš piegāja pie šiem ubagiem, notupās viņiem priekšā. Ubags iebāza roku savas jakas kabatā, izvilka sīceni un atdeva šim, pēc skata turīgajam vīrietim. Vai nav dīvaini? Vai nav dīvaini tas, ka cilvēks, kuram tā jau nav naudas dod naudu labi ģērbtam un sakoptam vīrietim.

Tad tagad rodas jautājums. Cik tad īsti dienā nopelna šie ubagi, kuri katru dienu no jums prasa naudu ne par ko? Un kāpēc šie ubagi naudu atdod kādai citai personai? Vai tikai man tas liekas dīvaini? Un varbūt arī jūs esat novērojuši ko dīvainu Rīgas ielās un tuneļos saistībā ar ubagiem vai bezpajumptniekiem?

Mazs ieteikums. – Ja vēlies iedot ubagam naudu, vispirms padomā. Pamēģini viņam sākumā iedot maizes kukulīti. Būs priecīgs arī par pusi no maizes kukulīša. Bet – varu galvot, ka ja kādam no tunelī sēdošiem „bomzīšiem” piedāvāsi maizīti vai ko citu ēdamu, viņš sāks lamāties un labākajā gadījumā tev ar maizi neiemetīs pa seju. Pašam tā ir gadījies, jo labu gribot ubagam devu maizes klaipu.