http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-64-dala/738445
Varēja redzēt ka Silvija jūtas vainīga. Sema līdz šim gan Silviju nebija redzējusi vainas apziņas parņemtu, tāpēc vēl jo vairāk jutās dīvaini.
- Tas, kas notika starp mums ar Kristeru, tā nav Jūsu vaina, tāpēc Jums nav par ko atvainoties, - viņa pēc ieilgušas klusuma pauzes beidzot ieteicās.
- Ir gan, man jāatzīst, ka biju savu dēlu pacēlusi bez maz vai debesīs, ka neviena nav pietiekami laba viņam, neuztver to personīgi, mīļā, man nebija taisnība. Taču apziņa ka man nav taisnība, man nāca mazliet par vēlu. Man viņu vajadzēja ātrāk, kad bijāt vēl kopā, bet, nu jau šis vilciens ir aizgājis, varu Tev tikai palūgt piedošanu par to, ka nebiju Tev pati labākā topošā vīra māte, patiesību sakot, es biju draņķīga.
- Tik traki jau nu nebija.
Silvija pasmaidīja, pacēlusi roku, viņa pieglauda to Semas vaigam.
- Tu vienmēr esi bijusi tik pašaizliedzīga. Pat zinot ka man ir taisnība, Tu tik un tā turpināsi apgalvot pretējo lai tikai saudzētu manas jūtas. Mīļā, ir jau labi, galīgi paškritiku vēl neesmu zaudējusi. Tagad, paskatoties uz to laiku atpakaļ, gribētu lai mums būtu viss izvērsies daudz savādāk, gan Tev ar Kristeru, gan arī Tavas un mūsu ar Kārli attiecības. Turēt Tevi rokas stiepiena attālumā, tas nebija pareizi, bet nu ko - savu cenu mēs samaksājām visi, gan mēs ar Kārli, gan Kristers. Kad viņš saprata, ka pieļāvis kļūdu, viņš ļoti pārdzīvoja, bet nu - pats vainīgs. Atkāpšanās ceļa jau vairs nebija. Katrā gadījumā, man patiesi žēl, ka mēs visi novērtējām Tevi jau tikai pēc tam, kad mūsu ģimenei Tu jau biji zudusi. Kristers vairs nekad neatradīs otru tik labu meiteni, kāda Tu biji viņam.
Kādu brīdi telpā valdīja klusums, Silvija uzmundrinoši uzsmaidīja Semai un Sema nedroši pasmaidīja atpakaļ. Tas viss, ko viņa tikko dzirdēja, vienkārši bija mazliet par daudz viņai priekš vienas dienas. Tad viņa ar acs kaktiņu pamanīja kustību pie durvīm. Pagriezusi galvu, viņa ieraudzīja ka pusatvērtajās durvīs stāv Zanda. Sema nezināja cik ilgi viņa tur stāv, bet pēc sejas izteiksmes bija saprotams, ka viņa bija stāvējusi pietiekami ilgi.
Arī Silvija palūkojās virzienā, kur skatījās Sema. Ieraugot Zandu, viņas pierē ievilkās rieva. Zanda, lepni pacirtusi zodu augšā, apgriezās un devās prom pa koridori. Šoreiz vismaz bija dzirdami viņas soļi.
- Nu ko, tūlīt mans dēls dabūs trūkties, - Silvija ieteicās, skumji pasmaidot, - Bet, ko sēsi, to pļausi. Nāc, iesim, pēc brīža jau sāksies ceremonija.
Sema mazliet apstulbusi devās nopakaļ Silvijai, kura vieglā, noteiktā solī devās pa koridori uz kāpņu pusi. Pārāk daudz negaidītas informācijas, kuras apsvēršanai vajadzēja mirklīti, bet Semai tāda šobrīd nebija.
Kāpņu augšgalā jau mammu gaidīja Kristers, tērpies labi pašūtā uzvalkā. Ak, dievs, kā Sema kādreiz bija jukusi prātā dēļ šī vīrieša, tagad, kad viņa uz viņu skatījās un viņu nepārņēma neviena no sajūtām, kādas viņa agrāk mēdza izjust pret viņu, viņai pat sametās žēl, šķiet Kristers juta viņas domas, jo veltīja viņai skumju smaidu. Sema pasmaidīja pretim un tad devās lejā pa kāpnem, lai fotografētu to, kā Kristers ved mammu lejup pa kāpnēm, nokāpusi, viņa pacēla acis un palūkojās uz durvju pusi. Pie tam stāvēja Ralfs, kurš viņai uzsmaidīja. Viņa veltīja viņam gaisa skūpstu ar lūpām un tad pagriezās, jo ieskanējās mūzika un Kristers ar Silviju sāka kāpt pa kāpnēm. Nokāpuši viņi devās uz durvīm un tad uz nojumi līdz pat altārim, kur tos abus jau sagaidīja Kārlis. Sema sekoja abiem līdz altārim un nepārtraukti fotografēja. Tad, nostājusies iesāņus, lai dotu vietu filmētājam, viņa turpināja fotgrafēt. Silvija un Kārlis vēlreiz deva svinīgo laulību solījumu, tas gan bija mazliet pamainīts, ņemot vērā, ka abi jau bija precēti 35 gadus. Tad sekoja skūpsts un viņi abi pagriezās pret viesiem, kas uzgavilēja. Semai bija jāatzīst ka tik laimīgus kā viņi abi bija šodien, viņa tos nebija manījusi sen. Tad Kārlis paziņoja ka pasākuma oficiālā daļa ir beigusies un aicināja visus uz banketu.
Sema pagrieza galvu, lai ar acīm sameklētu Ralfu. Viņš tobrīd bija iejucis pūlī un fotografēja viesus, kuri pirms mielasta baudīšanas pulcējās garā rindā, lai apsveiktu Silviju un Kārli. Pavisam drīz galds, kurš bija atvēlēts ziediem un dāvanām, bija pārpildīts. "Sapņa" meitenes daļu ziedu jau sāka nest uz māju, kā to norādīja Silvija.
Vēl pēc neilga laika arī apsveikšana bija beigusies un sākās neoficiālā pasākuma daļa. Daļa viesu iestiprinājās, daļa devās dejot.
Sema nolēma ka nu būtu īstais mirklis doties uz mašīnu, lai pārvilktu apavus. Viņa šodien bija uzvilkusi jaunas papēžu laiviņas, nepaklausot savai intuīcijai un nu jaunie apavi bija noberzuši viņas pēdas. Vismaz viņai bija pieticis prāta paķert maisiņā citas, jau nēsātas kurpes, kuras, lai arī vēl joprojām labi izskatījās, Sema negribēja vilkt, kamēr norisinās kāzu jubilejas oficiālā daļa. Tagad viņai jau bija pilnīgi vienalga vai kāds pamanīs cik jaunas vai ne jaunas kurpes viņai kājās, galvenais tikt no šīm ārā.
Piegājusi pie Ralfa, viņa palūdza viņam atslēgas.
- Tu gribi aizmukt?
- Nē, tikai pārvilkt ērtākus apavus.
Dabūjusi prasītās atslēgas, Sema klunkuroja uz mašīnas pusi. Atslēgusi durvis, viņa svētlaimē apsēdās un izvilka pēdas no laiviņām. Jā, abus papēžus rotāja svaigas tulznas. Vajadzēja jau uzreiz likt plāksterus, bet pēc kara jau visi gudri. Atradusi maisiņu ar vecajām kurpēm viņa vēl parakņājās savā somiņā un atrada pārīti plāksteru. Uzlīmējusi tos uz papēžiem, viņa ievilka pēdas vecajās kurpēs un aiz laimes bija gatava vai apraudāties.
Piecēlusies viņa aizslēdza mašīnas durvis un pagriezās, lai dotos atpakaļ uz svinībām, bet tad apstajās. Praktiski pāris soļu attālumā no viņas stāvēja Zanda.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-66-dala/745937
