http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-63-dala/738343
Sema saprata ka Zanda šobrīd cenšas viņu pazemot. Ievilkusi gaisu plaušās, kas šobrīd starp abām sievietēm bija bez maz vai sakaitēts, viņa jau pavēra muti, kad viņu pārtrauca Silvijas balss.
- Samanta nav apkalpojošais personāls, Zanda. Nekad nav bijusi un nebūs.
Zandas saviebtā seja pēkšņi mainījās uz neticības pilnu izteiksmi un viņa vēl joprojām neticības pārņemta pagriezās lai palūkotos uz savu vīramāti.
Arī Semas seja liecināja par zināmu šoku. Silvija uzlūkoja abas jaunās sievietes ar absolūtu mieru.
- Zanda, vai Tu, lūdzu, nepalūkotos kā norisinās produktu sagatave galdam, vai pavāri visu paspēj, laika palicis pavisam maz, vēl tikai mazliet vairāk par divām stundām.
Sema neredzēja Zandas sejas izteiksmi, kad Silvija to palūdza, bet tonis, kādā viņa atbildēja - protams, - un gaita, kādā viņa izgāja no telpas, bija acīmredzams pierādījums tam, ka Zanda labprātāk ietu sadot kādam pa seju, atlika vien cerēt, ka neviens no virtuvē strādājošajiem netrāpīsies zem Zandas neapmierinātības bultas.
Kad durvis aiz Zandas aizvērās, Silvija palūkojās uz Semu.
- Es vēlējos ar Tevi parunāt, Samanta.
Sema pēkšņi sajutās tā, it kā atrastos direktora kabinetā izsaukta uz norāšanu. Lai gan Silvija tikko bija viņu aizstāvējusi, tomēr tas bija kaut kas absolūti nepierasts un viņa nezināja kā reaģēt. Tagad, lūkojoties, Silvijas mierīgajā sejā, Sema centās izprast ko gan Silvija pēc visa šī laika vēl gribētu pateikt.
Silvija nodūra acis, saņēma sev priekšā plaukstas un, dziļi ievilkusi elpu, paskatījās uz Semu un turpināja.
- Es gribēju Tev atvainoties.
Sema, kas jau bija zināmā mērā apstulbusi, šobrīd apstulba vēl vairāk. Viņa bija gaidījusi daudz ko, bet katrā gadījumā - ne jau atvainošanos.
- Tu izskaties pārsteigta, - Silvija pasaidīja.
- Nu, jā, es esmu. Ja jāsaka pavisam godīgi, es negaidīju, ka izdzirdēšu ko tādu.
Silvija pasmaidīja, bet smaidā jautās skumjas.
- Tev taisnība. Visus šos gadus, kamēr biji kopā ar Kristeru, es nekad Tev neizrādīju tādu īstenu atbalstu. Ne jau tāpēc, ka Tu būtu slikta līgava, vai vispār ka Tu būtu slikts cilvēks, vienkārši laikam tapēc, ka nepratām novērtēt Tevi, kamēr biji mūsu dēlam blakus. Manam vīram vienmēr ir bijis svarīgi, kādi sasniegumi ir cilvēkam, tāpēc viņš reizēm nenovērtē cilvēku pareizi. Manā gadījumā, es, šķiet, vienkārši vēl biju egoiste un pārāk nodevusies domām, ka manam dēlam neviena principā nebūs pietiekami laba. Cik paradoksāli, tad, kad uzzināju, ka viņš no Tevis ir aizgājis pie kolēģes, kad uzzināju ka tā meitene vēl ir arī stāvoklī, tad beidzot man pieleca, ka mans dēls nav nemaz tik ideāls, kā to sev biju iestāstījusi. Un tad es sapratu, ka neesmu viņu pietiekami labi audzinājusi. Jo, lai kāda arī bija situācija starp jums, tas, kā Kristers rīkojās, tas bija, maigi sakot, neglīti. Ja attiecības nefunkcionē, tas netiek risināts tā. Es zinu, kā Tu juties, es pati esmu bijusi tur, tiesa, ne Kārlis mani sāpinaja, tas bija puisis, ar kuru tikos vēl pirms satiku Kārli. Tas bija zemiski. Un sasodīti sāpēja, tāpēc es gribu Tev atvainoties par to, ka neuzaudzināju savu dēlu pietiekami labi un ka viņš Tevi sāpināja.
Pabeigusi runāt, Silvija palūkojās uz Semu ar skatienu, kuru Sema Silvijas sejā redzēja pirmoreiz.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-65-dala/738818
No manis +
Diemžēl tikko netīšām izdzēsu visu savu pēdējās pusotras stundas darbu, biju tik garu daļu uzrakstījusi, pāri par 1000 vārdiem, atlika tikai nopublicēt. Vairs jau nerakstīšu, rīt rakstīšu pa jaunam. Tāda stulba kļūda no manas puses. Vienkārši ir bijis, ka kad par ilgu rakstu, pievienojot rakstu, tas pazūd. Tāpēc esmu iesākusi pirms publicēšanas tekstu nokopēt, tikai soreiz iezīmēto tekstu ne nokopeju ar ctrl+c, bet iezīmēju tekstu un nospiedu ctrl+v, rezultātā iekopēju kaut ko, ko biju kopējusi pa dienu, teksts pazuda. Man žēl, bet daļas šovakar nebūs. Esmu tagad dusmīga uz sevi. 
