Mani iztraucēja šis :
Šis ekrāns bija uzlecis apmēram uz trīsdesmit sekundēm, tad tas mani aizvieda atpakaļ uz līmeni, es atkal biju strupceļā. Kuram vēl priekšā karājās cilvēkveidīgs radījums, kurš bija pakārts.
Mani iztraucēja šis :
Šis ekrāns bija uzlecis apmēram uz trīsdesmit sekundēm, tad tas mani aizvieda atpakaļ uz līmeni, es atkal biju strupceļā. Kuram vēl priekšā karājās cilvēkveidīgs radījums, kurš bija pakārts.
Negaidīti, tā vēders tika uzšķērsts no iekšpuses!!
Un kad tā kājas biju norautas no pārējā ķermeņa, tas iekrita asins upē zem tā; Asins Ezera boss bija atklāts ;
Tas lidoja tieši man virsū, izdvešot skaļas kliedzienu skaņas. Es biju spiests iet uz atpakaļu.
Šis sikspārņradījums bija diezgan mobīls, ātrs un grūti ievainojams. Turpinādams virzīties atpakaļ, pēkšņi, monstrs atvēra muti un tas izspļāva zaļas adatas.
Es no tām labi izvairījos lecot tām pāri un vēl paspējot iesist tam. Tas sāka lidot un es to vairs nespēju notvert.
Lidojot, tas izšāva acu lāzerus un mēģināja man ar tām trāpīt. Es ripoju pa zemi, kas atņēma man jaudu. Viss šis ātkārtojās 3 minūtes, kamēr es piebeidzu monstru. Un līmenis bija pieveikts.
Izgāju uz līmeņu mapi un nodomāju, ka vēl palikuši divi un tad tas viss beigsies. "Ko lai sūta šoreiz?" Anguirus, Mothra un Godzilla katrs bija pieveikuši pa līmenim, atstājot tikai Solomonu un manu nezināmo piekto monstru ar kuru pagaidām man bija liegts spēlēt. Es mēģināju vēlreiz ar to ieiet līmenī, man neizdevās. Es izvēlējos lietot atkal Godzillu, nākamajam līmenim. Un atstāt Solomonu pēdējam.
Pirmspēdējais līmenis bija, kā es to dēvēju "Organiskais līmenis", kas bija vizuāli visnepatīkamākais līmenis.
Jau līmeņa sākumā varēja pamanīt, ka grafiki bija īpaši savādāki. Atmosfēra bija ļoti nepatīkama, vēl saistot to kopā ar skaļo dunošo mūziku. Mani māca slikta sajūta par to ko sagaidīšu šajā līmenī. Un šī sajūta mani pārņēma 5 sekundes pirms šī :
Divas ļoti.. neglītas lietas. Šo līmeni ir vispār ļoti grūti paskaidrot. Tam piemita šī pretīgā īstenuma pieskaņa. Visi radījumi izskatījās puse no īstiem dzīvniekiem.
Vēl neskaitot to, ka visi šie radījumi bija daudz lielāki nekā Godzilla, bet tomēr šo dzīvnieku klāsts nebija īpaši inteliģenti. Katram no šiem vajadzēja 30+ uzbrukumus, lai tos noņemtu no strīpas. Kaut gan tomēr labāk bija skriet no tiem prom nekā sākt ar tiem cīņu. Bet es īsti nezināju kurā virzienā labāk skriet..
Kā visi citi, normāli līmeņi veda pa labi, lai sameklētu izeju, šis līmenis veda uz leju. Lecot no platformām man nebija ne jausmas uz kuru pusi iet ir pareizāk.
Un arī ja esi uzlecis uz platformas zem kuras ir kāds radījums, tas vienkārši stāvētu un gaidītu kamēr dosies uz zemāko platformu, tas bija neizbēgami. Šādos gadījumos es gāju atpakaļ un gaidīju kamēr radījumi aizies.
Biju nonācis līdz vietai, kur platformas bija garas taču izveidoja itkā ejas, izskatotie gandrīz pēc labirinta. Tas nozīmēja, ka nevarēju palekties. Par laimi, vienīgie radījumi, kas varēja iekļūt šajā vieta bija četrkājainie zvēri no līmeņa sākuma.
Pieskaitot vēl grūtības pakāpi ko deva kaut kādi tārpi, virzoties pa ejām, tie uzlīda pa ejām un nosprostoja tevi. Vienīgais uz ko tie reaģēja bija siltuma stars, kas tiem lika atkal saurauties lejup. Bet es nevarēju atļauties to darīt ilgi.