Sākumā man šķita, ka šis ir strupceļš, bet, kad statuju acis beidza spīdēt, ķieģeļi pārklāja bezdibeni, ļaujot man kustēties tālāk.
Sekoju ceļam, kas turpināja iet mūžīgi, līdz atdūros pret tādu pašu ķieģeļu sienu. Man bija jātiek pa izgatavotiem pakāpieniem līdz augšai. Es sastapos arī ar jauniem pretiniekiem un arī ar svētnīcu, kurai kā piemineklis fonā stāvēja Elles Zvērs un vēl daži monstri, kurus neatpazinu.