Gribi vēl? Liec+, komentāros izsakies, kuru vēlies dziret nākamo. 
ENJOY MY GHOSTS 
Creepypasta #6 red part8 zenith part126
85
0
Un te nu mēs esam, pēdējā pasaulē. Es negirbu daudz runāt par šo, jo tas man vēljoprojām liek justies dīvaini, bet nu man tas, tomēr, jādara, lai es to varu atstāt pagātnē. Cilvēki ir pelnījuši šo uzzināt.
Šajā brīdī es biju apmulsis no spēles dīvainā izskata. Zeniths bija atšīrīgāks no visām citām pasaulēm. Citās pasaulēs bija jāsaskarās ar daudz nepatīkamām lietām, taču šī pasaule bija kā murgs.
Man nevajadzēja pat iet tālāk, lai jau saprastu to, paskatoties tikai uz izvēles mapi. Pirmā lieta ko es ieraudzīju bija asins sarkanais noformējums mapei un mūzika - baisa.
Pamanīju arī, ka esmu atguvis Anguirusu un Solomonu un es jutos nedaudz labāk, uz sekundi. Tad es aizbraucu līdz mapes galam, lai redzētu ar ko būs bosa līmeņi :
Šoreiz tie bija Destoroyahs un Ghidorahs. Skatoties pēc ikonas Ghidorahs neizskatījās kā parasti - stāvot uz zemes, nevis lidojot kā orģinālajā spēlē. Grotedki detalizētā sarkani rozā ikona arī pievērsa man lielu uzmanību. Es nespēju noteikt, kas tas bija domāts un man pat bija bail uzzināt to.
Aizejot uz mapes pirmo daļu, redzēju, ka man nav nekas cits atlicis ko darīt kā iesākt mapi ar manu "rutīnu". Bija jāspēlē Jautājumu līmenis, es nebiju gatavs, kas notika tālāk :
Es aizlēcu prom, kad ieraudzīju šo. Pretīgi izkropļota mūzika skanēja fonā. Izskatījās, ka Sejai ir šausmīgs glichs, taču nemuļķosim nevienu...
Kāds sakars tam bija ar teksu, ''vai es tev pietrūkšu?", iepriekšējā pasaulē? Vai Seja zināja, ka tā tas notiks?
Mans ekrāns raustījās un viss slīdēja lejup, tāpēc ātri devos ārā no šī līmeņa.
Un tiku izmests uz līmeņu mapi, kaut kādā veidā es biju dabūjis jaunu mostru. Man Seja nemaz nepajautāja vai es to vēlos.
Gribēju ar to iesākt jaunu līmeni, bet šis parādījās :
"KAS PIE VELNA NOTIEK??"
Spēles rīcība mani sāka biedēt arvien vairāk, un es pat nebiju sācis tā kārtīgi to spēlēt. Nesapratu, kāpēc man ir iedots jauns mostrs randomā, un tad tas atsaka man ar to spēlēt.
Bet arī bija maz iespējas, ko es varēju darīt tālāk, tāpēc aizgāju uz TV ikonu :
Ne animācijas, ne mūzikas, vienkārši miris radījums.
Visi instinkti mani turpināja pierunāt, lai es beidzu spēlēt, vienkārši izslēdzot spēli. Un kaut kas no spēles tomēr mani mēģināja pierunāt, lai turpināju spēlēt, kaut vai, lai tikai redzētu cik šausmīgas ir spēles beigas.
Bet visam, ko jau piedzīvoju.. Es nevarēju padoties šeit - pēdējā pasaulē!! Un arī, iesaistot manu pāgātni spēlē, man vajadzēja, lai spēle man atbild uz jautājumiem...
Pamanīju, ka pirmais līmenis ir Sarkanais Templis, bija manāma līdzība tam.. Un es tajā iegāju ar Godzillu, monstru ko pazīstu vislabāk.
Godzilla bija sarāvusies, līmeņu apzīmējums un punktu skaitītājs arī, un Zilā Tempļa sejas bija atgriezušās, mūzika arī bija nedaudz līdzīga - dīvaina ar apsēstības pieskaņu.
Es mēģināju sevi mierināt - "Nu ja šis ir kaut kas līdzīgs Zilajam Templim, tad iespējams šajā līmenī nebūs pretinieku".
Es ļoti kļūdījos.
Pēc neilga laika visas statuju acis sāka spīdēt, un bars ar pretiniekiem no Ēnu Labirinta parādījās, Tā kā tie nāca no labā stūra man nekas cits neatlika kā cīnīties cauri tiem.
Šis līmenis acīmredzami pārbaudīja manus refleksus, bet pateicoties manam ātrumam, es tiem ātri izšļūcu cauri. Tie man atdeva dzīvības, kad es tos pieveicu, kas man palīdzēja atgūt dzīvības ko paši bija man atņēmuši.
Turpināju virzīties pa gaiteni uz priekšu un statuju acis atkal sāka spīdēt, ielaižot gaitenī velvienu vilni ar pretiniekiem. Šķita, ka tieši tādu pašu skaitu kā pagajušā reizē. Bet es biju mazāk sagatavojies šim un tas man atņēma vairāk dzīvību. Man nācās iet cauri četriem šādiem pretinieku viļņiem, kad sasniedzu gaiteņa galu, kur es visus nopūtu no tā malas - bezdibenī.
Tev patiks šie raksti
vēēēē.
Turpini