Dro*īšanās ap Bīberu kā piemērs Pseidohumānismam un Kripto-fanātismam137

Neesmu nemaz dzirdējis par Bībera zālītes pīpēšanu vai pīpēšanu kā tādu un traci ap to. Laikam jābūt līdz pašām neironu dzīslām apdročītam fanam lai ko tādu pamanītu un vēl to ņemtu tuvu pie sirds. Man diemžēl to nekad nesaprast. Es nezinu cik lielam Bībera ienīdējam ir jābūt lai kam tādam pievērstu uzmanību, konkretizēšu - faktam ka Bībers izpīpējis cigāru. Bet spokos tādu nīdēju nav, tāpēc es īsti pat nezinu, vai tu to attiecināji konkrēti pret kādu spoku, kuru es nepamanīju un par kuru visiem pie dirsas vai arī par heiteriem visā kopumā globāli? Tādiem cilvekiem, kas mēģina nogremdēt cilvēku ar tādiem sīkiem sūdiņiem vispār nevajadzētu pievērst uzmanību, viņiem nav dzīves un tas, ka kāds ņem to tuvu pie sirds tikai liecina par to, ka arī viņam nav dzīves. Ja Bīberu tas nemaz neuztrauc, tad kāpēc par to būtu jāuztraucas Bībera faniem? Kāpēc niekot savu laiku gruzījoties par citu nepamatotām vainošanām un kaitināšanu. Bīberam ir miljoni fanu, ja aiz manis būtu miljoni cilvēku, man būtu vienalga kādas negācijas man izrādītu pārējie. Ja viņš cer uz to, ka būs visu mīlēts, tad ir laiciņš viņam attīstīties arī mentāli, ne tikai finansiāli un publiski. Nekad nebūs tā, ka visi cilvēki piekritīs kaut kam konkrētam.

Drusku par sevi. Esmu sācis smēķēt kopš 12 gadu vecuma, laiku pa laikam atmetot līdz beidzot atsāku pīpēt kad vairs nevarēju atmest un gluži arī negribēju. Savas nepilngadīgās eksperimentēšanas laikā esmu izpīpējis vismaz 5 lielos cigārus un pilnu dirsu ar cigarellām. Tas bija tāds kā īslaicīgs prieciņš un mierinājums laikā, kad visiem ne tikai bijis vienalga par mani, bet arī tad, kad es nebiju vēlams viesis, biedrs vai draugs dajebkur un traģiskākais laikam, pats tēvs man acīs teica, ka tāds dēls kā es viņam nav vajadzīgs un tādā garā, iespējams tas baigi stipri iedarbojās uz manis esot mazgadīgam, ar laiku arī viņa vecāki, mani vecvecāki sākuši mani bakstīt ar līdzīgiem aizrādījumiem. Protams man bijuši draugi, bet visas druadzības ir bijušas īslaicīgas un nav saglabājušās līdz šodienai. Laikus likās, ka mātei bija pilnīgi vienalga, tāpēc, ka tik kas notiek ar mani es vienmēr biju klusējis un problēmas biju slēpis sevī, bet laikam māti var saprast viņa strādājusi līdz vēlam naktī un gan viņai negribējās gruzīties ar citu problēmām, gan pašam negribējās gruzīties. Vienīgais cilvēks manā dzīvē ar kuru jutu, ka neesmu vienaldzīgs, bijusi mana vecmamma, mātes māte, viņa ir arī bijusi mans labākais draugs lielāko daļu dzīves. Laikam alkohols un tabaka bijusi kā īslaicīga bēgšana no problēmas, kura visos gadījumos nebija atmaksājusies man. Viss nācis atpakaļ. Bijis grūti, daudziem varētu būt daudz grūtāk, bet tas, kas citiem mani maz uztrauc, ar laikiem esmu palicis vienaldzīgs pret cilvēkiem.

Par to komentāru pašā bildē un tiem kas saka "smoking isn't even cool" jūs izskataties apmēram šādi : South Park Butt Out .Smēķētāji nesmēķē tāpēc, ka tas ir kruta, to dara tikai 12 gadnieki, tādi kāds esmu bijis kādreiz.

Runājot par zālīti, mana nostāja ir sekojoša - tajā nav nekā slikta un nebrīnos, ka ietekmīgi cilvēki, tādi kā mūziķi, mākslinieki un rakstnieki to lieto.

Lieki piebilst, ka Bībera fani ir vairāk nīsti nekā pats Bībers. Mazgadīgās mauķeles ar kaķu sūdiem smadzeņu vietā, kuras paliktu slapjas pat ja Džastins piedirstu viņām uz sejas. Un nevajag mani tagad nīst par šiem vārdiem, jo tādi fani tiešām pastāv Džastinam un par tiem ir daudz video, ne tikai Džastinam arī puišu grupai ar sliktu slavu spokos One Direction ir tādas fanes. Bet ne tikai fani ir tie, kas kurina naidu, arī heiteri un tā man pašam personīgi bija radies negatīvs iespaids par Bīberu. Apmēram pusgadu vai pat gadu pēc tā, kad Bībers palika par sensāciju, viņš man nav bijis vēl zināms un es nebiju dzirdējis nevienu viņa dziesmu, kad pirmo reizi biju izdzirdējis par viņu, mana reakcija bija apmēram ŠĀDA līdz paziņas man sāka uzbāzties ar to visu hujņu, vo Bībers raksta pilnīgus sūdus nevis mūziku utml. Bībers tas un tas, dara to un to. Tas man stipri pieriebās un es ienīdu Bīberu nejau par to, ka viņu nīda pārējie, bet tāpēc, ka viņš bija tik ļoti daudzu skatījumā apspriešanas vērts. Nebija dienas manā mūžā, kad nebūtu dzirdējis kaut ko par viņu. Paši heiteri ir sava veida fanātiķi, kaut gan iespējams to neapzinās, viņi ir apsēsti ar to, lai ieriebtu faniem un nomelnotu Bīberu. Viņi tērē savu laiku, kuru nekad nevarēs atgriezt sev atpakaļ, ne par kādu naudu, ne kādu citu īpašumu, kas viņiem piederēs, savu laiku viņi vairs nevarēs atgūt. Ja viņu acīs viņš ir nožēlojams, inferiors, tad kādēļ upurēt vienu no vērtīgākajām lietām savā mūžā kam tik nožēlojamam?

Runājot par bērnu maitāšanu, kuru minējusi autore 3. sava raksta punktā, tad jautājums par to, kas īsti ir bērns ir strīdīgs. Autore pati vēl ir bērns, bet cik noprotu viņa runā par 10 gadniekiem, kuriem manuprāt vispār internets nav īsta uzturēšanās vieta. Man nav bijis internets līdz pat vecāki bija šķīrušies vecumā kad tuvojās mana 13 dzimšanas diena un viss ar ko es biju nodarbojies - spēlēju MU caurām naktīm, nevis sēdēju visādos portālos. Es pat nebiju reģistrējies soc. portālos līdz 14-15 gadu vecumam. Esmu pateicīgs par to, ka man nav bijis internets līdz tādam vecumam, jo tad nu es gan jau, ka liktu visādus draņķīgus video YouTube un kļūtu par pasaules mēroga izsmieklu.

Īsāk sakot par komentāriem no heiteru puses - tev tiešām nav ko darīt ka tikai gruzīties par tiem? Tā ir cilvēku daba tu to nemainīsi, iespējams necivilizētajās cilvēku ciltīs kas tāds ir sastopams, bet nejau civilizētā pasaulē. Cilvēki jūtas labāki un ir labāki citu acīs, ja aptraipot citu reputāciju vai aizvainojot kādu tie nedabū triecienu pretī. Bet atkal, ja Bīberu tas neuztrauc, kāpēc par to būtu jāsatraucas faniem? Te der viens citāts no vienas datorspēles "Tu nevari cīnīties ar dabu. Vējš pūš, lietus līst, stiprie medī vājos" tā būs vienmēr un lai nebojātu pašiem dzīves visādu atkritumu dēļ atliek tikai ignorēt to. Tā nav nemaz globāla problēma, no tās nemirs simtiem miljonu cilvēku, ja protams viņi nav līdz kātiem pisti fani kas nāks tikai par labu. Vienkārši ignorē heiterus viss, kas viņiem vajadzīgs - tava reakcija.

Tupirnot par komentāriem 4. punktā gribētos piebilst, ka tie naidīgie un draudīgie komentāri neriņķo tikai ap Džastinu, cik daudz redzēts arī citur un tie nav tikai heiteri. Atceros, kad zem daudziem Metallica video bijis, ka Metallica fani novēl Larsam saslimt ar vēzi un līdzīgus štruntus. Vai bijis tā, ka viens čalis pieraksta "Mana meitene teica, ka Cannibal Corpse sūkā dirsu, kopš tās reizes neviens viņu nav redzējis." analoģiski komentāri. Cilvēki vienkārši neapzinās cik dažiem tas varētu likties aizvainojoši vai cik patiesībā lietas par kurām tie runā ir šausmīgas. Vienalga pat cik viņiem gadi, daudzas lietas, to starpā arī zināšanas un pieredze nenāk ar gadiem. Vislielākā problēma laikam ir tajos cilvēkos, kuri jūtas aizvainoti no tā, nevis tajos, kuri to raksta. Jo ja tā padomāt, jebkura lieta pasaulē kādam var likties aizvainojoša. Kā jau iepriekš minēju, vienkārši jāignorē tādi cilvēki, viņi nav jūsu laika vērti, tikai tāpēc, ka tie aizskar jūsu intereses. Tas, ka kāds nepiekrīt tev ir burvīgākais kas var notikt ar tevi dzīvē, tas nozīmē ka tu neesi tāds kā citi un absolūtas patiesības vai pareizā ceļa dzīvē, vai pareizo hobiju nav. Nav dabiskā avota tādai informācija, visu izveidojis pats cilvēks. Kādēļ tev jāsatraucas cilvēku un pasaules dēļ, kuriem tu nekad nebūsi svarīgs? Dzīvo priekš sevis un dzīvo nenožēlojot ne par ko.

Drusku iesākšu par bildi un tad turpināšu par 5. un 6. punktu neskaitāmas reizes minētās autores rakstā.
"Tikai iedomājies, ka visa pasaule tevi tiesā" WoW! Ja viņš tiešām tā jūtas un tā nav stulba fanu bilde, tad man vairs nekad nebūs cieņas pret viņu. Savos padsmit gados, viņš var līdz mūža beigām atļauties sev dirsu slaucīt ar dolāru banknotēm, Viņa fanu skaits ir lielāks nekā iedzīvotāju skaits daudzās pasaules valstīs,to skaitā neapšaubāmi Latvijas iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši niecīgs. Ir cilvēki kuri viņu atbalstīs un ir cilvēki kuri viņu mīl. Viņa iedomība šķietami no malas pārsniedz visas robežas pat velti būtu strīdēties par to, ka sabiedrība ir pārāk maiga pret viņu, kas noved viņu pie visatļautības. Viņš ir daudz ietekmīgāks par pašreizējo Dalailamu un ASV prezidentu Baraku Obamu. Viņa rokās ir pasaule. Kas vēl viņam trūkst? Te jau šķiet, ka ne pats Bībers ir vainīgs pie savas sliktās slavas bet fanes kuras svilpo viņam dirsā. Ar tik daudzām iespējām un tik lielu varu pār miljoniem fanu kuriem acīmredzami nav savas galvas uz pleciem, domājat viņu uztrauks tas, ka par viņu uzrakstīs kaut ko dzeltenā prese, vai kāds trolis kaut kā nolamās internetā? Ja es dzīvotu kā Bībers es neciestu no kliniskās depresijas. Ja tik mani sodītu sabiedrība tikai par tādiem sūdiem ko viņš dara, es būtu laimīgs, jo vismaz es varētu būt tas, kas es esmu. Visu mūžu esmu bijis grēkāzis, pats sliktākais citu acīs, daudziem cilvēkiem, kas bijuši mani draugi, vecāki iestāstījuši tādus sūdus, ka ar mani pie pilna prāta neviens nedraudzētos. Visu mūžu mani tiesājuši citi par to, ka es neesmu tas, ko citi sagaidījuši. Šodien satiku tēvu un viņš atkal mācījis mani kā dzīvot. Tad es viņam pajautāju "Ja tu zini kā pareizi dzīvot, tad kāpēc tu esi tur, kur esi - nelaimīgs, nevienam nevajadzīgs, bez darba un īrē savu īpašumu alkoholiķiem kuri tāpat jēdzīgi nesamaksā īres maksu?". Viņš man atbildējis ar sekojošo "Jā es varu sev uzlabot dzīvi un es to noteikti uzlabošu, es varēju dzīvot labu dzīvi jau sen, pamestu tavu māti un aizbrauktu projām uz Rīgu, pie sievietes kuru mīlēju, bet tikai tāpēc, ka tu piedzimi, es nevarēju jūs pamest". Varbūt tas izklausīsies labi daudziem, bet ja jūs zinātu kā bijis patiesībā, visi puzles gabaliņi būtu salikti pareizās vietās, nevis tā kā smukāk. Dzīves laikā viņš pa nakti mājās palicis ļoti reti, reizi gadā tas būtu ļoti optimistiski. Redzējis esmu viņu varbūt 3-5 reizes mēnesī, protams, bijuši laiki, kad viņš parādījies biežāk, bet tie bija ļoti reti. Un tad viņš nāca lai nokārtotos tualetē, noskatītos Tv, paēstu, vai pazvanītu no mājas telefona. Viņš nav maksājis pat minimālākos pabalstus kopš vecāki bijuši izšķīrušies. Tātad ne tikai morālais, bet arī finansiālais atbalsts nav bijis no mana tēva, viņš tik mani vaino par to, ka manis dēļ viņš palicis ar māti un tas viņam izbojāja visu dzīvi. Viņš ir bijis tik vienaldzīgs pret citu jūtām, ka mani bieži pazemojis savu draugu priekšā. Būdams vēl ļoti jauns gados, knapi laikam tik iesācis biju iet uz bērnudārzu, pats redzēju to ka tēvs krāpis manu māti. Es nezinu. Kā man justies? Es bērnībā uz sevis esmu pieredzējis gan fizisko vardarbību, gan seksuālo vardarbību, esmu lietojis alkoholu, vienmēr biju visu nosodīts un tiesāts, vienmēr esmu bijis grēkāzis. Man nav pat līdz šim bijis ar ko parunāt. Ar parunāt es domāju, tiešām interesantu cilvēku ar kuru runājot es varētu izspļaut visu, kas grauj mani no iekšas, ne jau vienkāršas small-talk sarunas pie tējas tases, par h**ņām kuras mani neinteresē nemaz. Es būtu tik pateicīgs ja man būtu tāda dzīve kā Bīberam. Es bieži vien aizdomājos par tādām lietām, par kurām Bībers nekad mūžā neaizdomāsies un atklāju sevī tādas lietas, kuras Bībers nekad sevī neatklās. Un tās ir tiešām šausmīgas un sāpīgas lietas, tās grauj visu vēlmi dzīvot. Protams faniem to nesaprast, jo viņiem šausmīgākais kas var notikt, tas, ka vecāki neļaus apmeklēt Bībera koncertu, vai nenopirks tīņu žurnālu. Gribētu es, lai mani mocītu tādas problēmas, kuras nomāc lielāko daļu Bībera fanu, bet diemžēl tas nekad nenotiks. Ir cilvēki kuriem daudz smagāk nekā Bīberam, ir cilvēki kuriem daudz smagāk nekā man. Tāpēc beidzot jānoslauka sopļas, jānolaiza asaras no vaigiem, jānoslauka dirsa, jo dzīvē vienmēr tā būs, tas nenotiek tikai ar Bīberu, tas notiek ar visiem. Šeit ir tikai mērvienību un attiecību jautājums. Bībers ir pazīstams miljardiem, tāpēc miljoni viņu nosoda, miljoni viņu mīl un tā ir viņa pasaule. Citam pasaule ir tikai darba kolēģi un cilvēki kurus satiek uz ielām. Nīdēji ir pilnīgi visur.

Par 5. Punktu lielākoties man pat nav bijusi saprašana par ko tu runā, skandāli vienmēr bija un būs fanu un citu cilvēku uzmanības vērti. Intervijas un dokumentālfilmas par elkiem ir vienmēr labs materiāls faniem, tā piemēram es esmu izniekojis daudz laika skatoties intervijas ar Merlinu Mensonu un Ozziju Osbornu. Kādi ievērojamie panākumi ir Bībera kontā? Personīgi cik es esmu informēts, viņš nav guvis nobela prēmiju, vai miera prēmiju, vai kaut kādu citu apbalvojumu par cilvēku tiesību aizsardzību. Viss, ko viņš ir panācis ir nodrošinājis sev nākotni finansiāli un padarījis daudzas mazgadnieces mitras. Bet par to es viņu tāpat respektēju, nevis otrādāk, tikai uzskatu, ka tas nav nekas liels un apbrīnojuma cienīgs.

6. punkts - tajā visā caurejā esmu maz ko sapratis, bet kaut ko varu izsecināt. Cilvēkus par to, ka tie lieto narkotikas nav jāsoda, daudziem cilvēkiem tik lauztas dzīves tikai tāpēc, ka tos pieķēra pīpējot marihuānu, kurš nav nemaz kaitīgs un pat veselīgs augs. Tas ir pat veselīgāks par kafiju. Manuprāt jāatļauj zāle un ja nu gadījumā uzrodas kādas sekas, tad lai tās paliek uz lietotāju apziņas. Par citām narkotikām vēl varētu pastrīdēties. Runājot par Bībera draugiem, es domāju, ka tie nav draugi vispār, drīzāk viņu izmanto un tas arī viss. Neviens nespēs viņam palīdzēt izņemot viņu pašu.

Par Džastina ātrumpārkāpumu un reibumu pie stūres. Viņš tika vainots gan ātrumpārkāpumā gan reibumā pie stūres, bet esmu dzirdējis savādāku versiju, kā vēsta mums iepriekšminētā raksta autore. Esmu dzirdējis, ka Džastins tiešām bija stūrējis reibumā, bet nebija pārkāpis ātrumu visas nakts laikā. Vienīgā reize, kad viņš bija pārkāpis ātrumu ir bijusi tad, kad viņš brauca ar 52 km/h ātrumu(iespējams ja tā tomēr bija ASV tad tās bija jūdzes nevis kilometri, bet ceru, ka sapratīsiet un pie šī nebūs vajadzības kasīties klāt) pa ceļu, kur bija atļauts 50 km/h un tad viņš ātri bija nometis ātrumu. Tad kad viņu aizturēja, itkā dragreisa laikā viņš brauca ar ātrumu 27 km/h. Mašīnas ir bijušas īrētas un tās bija aprīkotas ar GPS un tas izsekoja ne tikai maršrutus bet arī ātrumus maršruta laikā. Kā lai tur būtu, Džastins bija iereibis pie stūres.

Autore nav atklājusi nedz patiesību nedz arī norādījusi uz faktiem, viss ko viņa ir darījusi, centās attaisnot Džastinu, diemžēl neveiksmīgi. Jebkurā gadījumā neheitoju autori, tikai korektēju un izsaku savu viedokli. Lai nerastos kādas aizdomas vai lieks naids, es autori pat atbalstu par to, ka tā ir izteikusi savu viedokli, apzinoties sekas. Tas ir pats svarīgākais, aizstāvēt savu viedokli.

Ja vēlies skart labdarības jautājumus. Tad labi, parunāsim. Esmu jau minējis citā rakstā strīdos par labdarību, ka labdarība nav attaisnojošs iemesls viņa negatīvajām rīcībām. Par Bīberu dzirdēts daudz, tas ka viņš sacēlis traci Disnejlendas kafejnīcā un daudzi cilvēki kuri ilgu laiku rezervējuši tur vietas tika padzīti prom, lai Bībers varētu paēst viens. Vai tas, ka viņš atcēla koncertu, jo koncertzālē nebija pilnīgi visas vietas aizņemtas. Ja ticēt tam, tad viss ko viņš dara fanu dēļ ir tikai liekulība un imidža jautājums. Bet nepiekrītu ne vienam, ne otram. Avots nav bijis diezgan drošs, tas bija viens cilvēks, kurš minēja arī citus faktus kā arī visiem zināmos par spļaušanu un čurāšanu. Tuvāk labdarībai un bildei autores rakstā. Par autores piebildi "Bībers ir pārdevis savu čūsku un naudu ziedojis labdarībai" es nemitīgi smējos un man apmēram tādi skati parādījās prātā. Redzams arī, ka autore namāk lasīt, (neņem tuvu pie sirds, bet...) "Noziedoja 100'000 Japānas skolai. Japānā ekonomiskie apstākļi ir daudz labāki nekā ASV un daudz labāki nekā jebkad tie būs Latvijā, viņiem tie 100'000 nu noteikti neko nelīdzētu un neko nemainītu, it īpaši skolām, tur visticamāk domāts bija pēc zemestrīces cietušajiem un tie nebija 100'000, bet 7'000'000$ un 100'000$ nabadzīgai skolai." Tātad kopumā ņēmot vērā to, kas izcelts bildē, viņš noziedojis 3 milj. Haiti + 7 Milj Japānai + 100 tūkst. nabadzīgai skolai + 60 Milj no saviem blakus ienākumiem + 300 tūkst savu fanu vēžā slimības ārstēšanai. Kopumā apmēram 70, 5 milj. $ noziedots no viņa konta. Bet ak nē, neviens to nemana un nīst viņu par to, ka viņš ir nodziedājis "Baby". Tad lūk, cilvēks pie pilna prāta nenīstu viņu pastāvīgi dēļ vienas sūda dziesmas, ir tik daudz draņķīgāku dziedātāju visapkārt - Ketija Perija, Sairusa, Riāna, Drake, Lil Wayne, Kanye West, es pat negribu turpināt, saraksts ir bezgalīgs. Dziesma tiek nīsta tāpēc, ka tā tika bāzta visiem sejā, tikai tāpēc. Es jau neeju heitot, ka Drake ir sūds, vai Kanye West ir sūds, tāpēc ka man nepatīk viņu dziesmas, es vienkārši tās neklausos, bet kad man bāž sejā vienmēr un jebkur kur nebūtu spēris soli, visur skanēja tās draņķīgās lirikas. Es domāju, ka cilvēki nevarētu justies savādāk. Un atkal, pie vainas nav Bībers, pie vainas ir fani.

Turpinot par ziedojumiem un smagu dzīvi, jau iepriekš esmu minējis kādā no rakstiem, komentāros Kianu Rīvzu. Bērnībā viņa ģimeni pameta tēvs, kurš bija tirgojis narkotikas un vēlāk tika iesēdināts cietumā. Kianu Rīvs visu mūžu bija vientuļš, viņa labākais draugs mira 90. gados, vecumā kurš knapi pārsniedzis 30 gadu robežu. Viņa bērns nomira pat pirms dzimšanas un bērna māte, Kianu mīļotā cieta autoavārijā. Viņa māsa slimoja ar leikēmiju, bet cik zināms ir vismaz izcīnījusies par dzīvi un tagad ir sveika un vesela. Viņa dzīvei sekoja neveiksme aiz neveiksmes, bet tas nav padarījis viņu par vājāku cilvēku, vai pat par sliktāku cilvēku. Neskatoties uz to, ka traģēdiju nomākts viņš ir vientuļš un iztukšots, viņš ir arī labsirdīgs. Kad uzzinājis par to, ka sirgst viņa māsa, viņš laicīgi pārtraucis savas grupas darbību un atlicis visus savus darbus sakarā ar kino industriju. Pēc filmas Matrix uzņemšanas, viņš noziedoja 50 miljonus britu mārciņas no saviem ienākumiem, komandai kura piedalījās specefektu un dekorāciju veidošanā un citiem mazāk minētiem un aizmirstiem varoņiem, kuru dēļ tapa šī kulta klasika un mana mīļākā filma. 50 miljoni britu mārciņu ir apmēram 82,535 miljoni ASV dolāru, iespējams pat vairāk nekā Bībers ir noziedojis mūža garumā. Neminot jau faktu ka noziedojis miljonus vēža slimības izmeklēšanai. Varbūt tā varētu likties kā mērišānās ar pipelēm šajā gadījumā, bet tā nemaz nav. Nav jāattaisno cilvēka rīcības ar tā dalību labdarības akcijās. Nav jālūdz mīlestība no citiem par to, ka noziedoji naudu, kuru tev tāpat nebūtu kur notērēt. Nav vispār jāakcentē to kā labu darbu par kuru cilvēks var izpelnīties apkārtējo absolūto adorāciju. Tai jābūt rīcībai, kuru jāveic jebkuram cilvēkam, tam nav jābūt labam darbam, bet gan cilvēku pienākumam. Atkal tikai mērvienību un attiecību jautājums. Vai tu strādājot 200 ls darbu noziedo 20 ls, vai pelnot pāris miljonus gadā noziedo arī kādu miljonu no saviem ienākumiem. To darītu lielākā daļa cilvēku un tas būtu tikpat iespaidīgi, ja citu ienākumi būtu tikpat lieli. Miljonus lielie ziedojumi nepadarīs cilvēku labāku par to, kurš noziedo tikai 20 ls. Tas tikai fanu acīs ir savādāk, es visticamāk nemācēšu pat izskaidrot, kas ir humāna rīcība un kas ir pašreklāma.

Beigām un beidzot 9. un 10. punkts. Vēlos jau pateikties iepriekš visiem, kas tikuši tik tālu lasot visu iepriekš rakstīto.

9. punkts - Es neesmu redzējis filmu "Believe" bet iespējams kādreiz noskatīšos. Kas tāds tiešām varētu būt jauks no viņa puses. Vismaz cilvēks mira sava mūža kvēlākai vēlmei piepildoties pirms viņas galvu pārpildīja citi kārdinājumi. Šis ir labs piemērs no Bībera puses manuprāt tā būtu jārīkojas visiem cilvēkiem pasaulē. Kad ir kāds, kurš nāves gultā sirgst domājot par jums, vismaz ja tas ir vienīgais, kas ir jūsu spēkos, sagādājiet cilvēkiem prieko pēdējos dzīves mirkļos. Pat ja tas ir jūsu mūža lielākais ienaidnieks, mēs dzīvojam pasaulē, kur lielākie ienaidnieki pārtop labākajos draugos un labākie draugi pārtop nodevējos.

10. punkts beidzot, jo man jau p**za*balo rakstit patiesībā. Par Cut4Bieber, neviens no maniem paziņām un cilvēkiem ar kuriem saskāros nav vainojis Bīberu, tikai tās galvā pistās amēbas - fanes. Ja viņas graizās tāda sūda dēļ, tad dzīvē viņām nav vietas un to es saku pilnā nopietnībā kaut gan cenšos būt cik vien var humānāks. Tā ir tikai dabiskā atlase. Ja cilvēkam dzīvē vienīgās prioritātes ir kāda elka uzmanība, tad tā ir pārliela apsēstība, fanātisms, saucat kā gribat. Tie cilvēki tikai paši sev varēs palīdzēt un manās acīs viņi ir vieni no lielākajiem imbeciliem pasaulē. Lai tie kaprofāgi aizrijas ar pašu sūdiem, ja nevar atrast citu izeju, jo viņi tikai grauj manas pēdējās cerības par cilvēci.

Es saprotu, ka mentālās nestabilitātes pienāk no neparedzamajiem apstākļiem, to es sapratu pats ciešot no depresijas. Daudzi manas problēmas un pārdzīvojumus uzskata par nieku, viņiem iespējams nekad nebūs saprotamas manas iekšējās ciešanas. Varbūt arī tas pats izseko tās fanes, bet šis jau ir cits jautājums. Es varu savu vērtību latiņu nolaist zemāk nekā citi cilvēki, bet ne tik zemu, lai izprastu to fanu graizīšanos.

Ceru, ka neviens Bībera graizītājs netika aizvainots.

Un šeit neliels materiāliņš tam, kas manuprāt ir vienkārši slima pūšana Bīberam dirsā. Priekš manis, tas visvairāk kurina naidu pret viņu, ja interesē, tad šeit būs materiāli no tīņu žurnāliem un portāliem kurus apmeklē tīņi, itkā šokejošas un interesantas lietas. Padomājiet par to, ka iespējams jūsu bērni arī tādus lasa :/ -

Thrusting Into Teenage Girls' Minds

200 facts you should know about Justin Bieber

Šie kādreiz klaiņojuši arī pa spokiem.

Mans viedoklis par Bīberu, tīņu elkiem un vispār cilvēku attieksmi pret lietām kuras tos ieskauj.

Es personīgi uzskatu Bīberu par skaistu jaunieti, nav nemazākās vainas viņa uzskatam. Pēc būtības viss ir skaists un viss ir kropls, daudzi vienkārši grauj sevi, jo dzīvo pēc sabiedrības uzskatiem, bet tie uzskati nekad obligāti nav pareizi un nav avota kurš pierādītu to autentiskumu. Viss, kas ir tagad mūsu rīcībā, mūsu zināšanas ir tikai cilvēku uzskati un veiksmīgākie, labākie minējumi. Īsāk sakot, mēs saucam lietas savos vārdos, lai pašiem būtu vieglāk dzīvot. Kā cilvēks viņš nav izpelnījies naidu par savu darbību mūzikas jomā un citur, daudzi sīkumi tiek pārāk uzposti, daudz kas tiek samelots. Bet tā ir pasaule kurā mēs dzīvojam, ar to saskaras daudzi cilvēki, daudzu cilveku dzīves ir neinteresantas un garlaicīgas, tāpēc viņiem nekas cits neatliek, ka jaukties citu dzīvēs un bojāt tās citiem. Savos padsmit gados viņš ir izdarījis vairāk nekā daudzi cilvēki sava mūža garumā. Bet nav jāaizmirst, ka arī nepateicīgo profesiju darbinieki ir nepieciešami, tā ir ļoti trausla sistēma un ja nebūs celtnieku, apkopēju, skolotāju, biroju darbinieku utml. Būs sūdi, tomēr tik daudziem cilvekiem ir bezgalīgas iespējas, Džastins ir viens no tiem, kas saķēris to iespēju un nodrošinājis sev nākotni. Negribu vairs laizīt viņam dirsu, tik gribu piebilst, ka neatteiktos no tāda drauga kā Džastins, protams, ja viņš pārstātu tusēt ar tiem narikiem kuri viņu izmanto un ja viņš man liktos interesants. Pašlaik man liekas, ka viņš ir viens no garlaicīgākajiem slaveniem cilvēkiem pasaulē un jūtu, ka tikai lieki izniekoju laiku veidojot šo rakstu.

Manas intereses nemaz nesakrīt ar Bībera interesēm un nesakrīt ar Bībera fanu interesēm. Man patīk kibergotu subkultūra, esmu daudzpusīgs mūzikas ziņā, bet Bībera mūziku neklausos jo tā man nepatīk, nenoliedzu faktu ka varbūt kādreiz viņam būs dziesma, kura man iepatiksies, bet tieši šajā mirklī droši apgalvoju ka viņa mūzika man nav baudāma. Man patīk grāmatas, austrumu filozofija, liela daļa vietējās eiropiešu filozofijas, antīkā filozofija, zinātniskā literatūra, romāni(pēdējā laikā ļoti patīk kiberpanka, biopanka, stīmpanka žanru romāni, bet tāpat kā ar mūziku, literatūras ziņā esmu ļoti daudzpusīgs, ja nu gadījumā kas stipri nepatīk tad tādas grāmatas kā Krēsla un 50 greja nokrāsas). Man patīk kiberpanks arī filmās. Man patīk BDSM utml. Īsāk sakot, pat nezinu kur esmu iebridis skaidrojot savas intereses, bet skaidrs ir tas, ka manas intereses nesakrīt ar Bībera interesēm vai Bībera fanu interesēm, bet tas nav iemesls nīst cilvēku. Jādod jebkuram cilvēkam iespēju izpausties un izteikt savu viedokli, nav jānist tikai tāpēc, ka jums nepatīk kāda ideja, ja tā neapdraud jūsu dzīvi, tad noliegt un aizliegt jebko ir neprātīgi.

Ceru, ka tie, kas izlasīja un sekoja rakstam līdz pašām beigām nav guvuši kaut kādu pārāk negatīvu iespaidu vai aizvainojumus savā adresē. Iespējams pat, ka daudzi neizlasot rakstu to zemu novērtēs, tikai tāpēc, ka tika minēts Bībers, bet to Bīberu es domāju kā piemēru jebkam, kas varētu nonākt līdzīgā situācijā. Vienkārši mēs dzīvojam pasaulē, kur grāmatas tiek vērtētas pēc vāciņa, ēdiens pēc iepakojuma un cilvēki pēc izskata. Es necentīšos parādīt jums kādu taisnību vai patiesību, jo tas nav manos spēkos, tikai vēlos mudināt jūs drusku aizdomāties. Visu labu!