Tev šķiet, ka mani pazīsti (8)2

Cik var?

Pusi dienas mēs pavadījām, skatoties stulbas filmas, un beigu beigās draudzene pierunāja mani doties ārā. Ilona man aizlienēja drēbes, tā kā mums bija vienādi augumi, un abas bijām nobriedušas doties uz kaut kādu ārpus Rīgas lauķu bāriņu, kur solījās būt feina ballīte.

-Man patīk,- Ilona, beigusi krāsoties, paziņoja. Meitenes brūnie mati bija ieveidoti kupli un skaisti krita pāri pleciem. Drēbes izcēla viņas auguma skaistumu un varēju derēt, ka šovakar viņa nebūs tā meitene, kura sēdēs pie galdiņa, un klausīsies mūziku. Viņa izskatījās lieliski.

Es viņai blakus izskatījos parasta un sev sveša. Vēl pirms mēneša es necietu nēsāt skropstu tušu un kosmētiku uz sejas, bet nu man tās bija tik daudz, un es pat nejutos slikti. Šķiet, ka vecā Katrīna arvien attālinājās no manis. Biedējoši ātri es pietuvojos līdzībai ar Elīzu. Nez, kā māsai mājās veicās?

-Tā, Kate, skatu šurp,- Ilona pateica un pagrieza mani pret sevi,- Par ko tu domā?

-Par to, kā Elīzai iet,- es atzinos,- Es nevaru nedomāt par to..

-Gaidi,- Ilona, man acīs skatoties sacīja un ielika man rokās pudeli šņabja,- Dzer ārā.

-Tu traka neesi?!-

-Esmu,- Ilona mīlīgi pasmaidīja,- Iedzer mazliet. Drosmei.

-Es...-

-Dzer!- draudzene gandrīz uzrūca. Nobolīju acis, atskrūvēju korķīti un padzēros maziņu malciņu skābenās dziras, kas šķita, ka izdedzināja visu manu muti. Tvēru pēc gaisa un iekodu plaukstā, cenzdamās atgaiņāt pretīgo piegaršu mutē.

-Kate, Kate..- Ilona nošūpoja galvu,- Kas ar tevi notiek, mana meitene?

-Es nezinu,- godīgi atzinos,- Man pietrūkst sporta.

-Jēziņ, aizmirsti tos netīros, smirdīgos motociklus.- draudzene aizrādīja un pagrieza mani pret spoguli,- Paskaties uz šo jauno meiteni, kuru vēlēsies visi. Kura ir neatkarīga un kura ir unikāla. Paskaties uz viņu,- draudzene uzlika rokas man uz pleciem un pasmaidīja.

-Es tevi ļoti skaidri redzu,-

-Kate!- draudzene aizrādīja,- Paskaties,- draudzene paslēpās man aiz muguras.- Un tagad paskaties un pasaki, ko tu tur redzi.

-Parastu meiteni,- es noburkšķēju. Neatšķīros neko daudz no citām. Tikai šovakar es biju vairāk līdzīga Elīzai nekā jebkad. Man mugurā bija melns, īss krekliņš, kam pāri bija pārvilkta īsa, ādas jaka, un melni džinsi ar kontrastējoši baltu un mirdzošu jostu.

-Ejam vienkārši prom,- Ilona padevusies teica,- Braucam uz to ballīti. Kad tev neliks mieru, tu sapratīsi, kas par seksīgu kaķenīti tu esi.

-Ir dīvaini dzirdēt to no meitenes,- es pasmējos un ļāvu draudzenei mani vest ārā. Šķiet, ka šņabis sāka iedarboties.

***

Balle notika tādā kā pamestā vietā, kuru jaunieši bija uzcēluši no jauna. Jau ieejot šajā izbijušajā stallī varēja just koka smaržu, kas jaucās ar alkoholu. Toties, man par izbrīnu, te bija tīri mājīgi un mūzika bija pat ļoti laba. Ilona apķērās man apkārt un iečukstēja ausī.

-Paskaties, kādi bāleliņi,- draudzene jūsmoja, mezdama acis uz puišiem,- Atceries, ka tavs motocikls ir mājās, un ir vajadzīgs kāds, kurš tevi piezemēs,- draudzene nosmējās, un, atrāvusies no manis, prom bija. Palikusi viena, es smaidīju ikvienam, kurš nāca man pretim un pat dabūju glāzi dzēriena no kāda puiša, kurš man piemiedza ar aci. Nekaunoties padzēru malciņu dzēriena un ļāvu ķermenim šūpoties mūzikas ritmā. Pagriezusies pamanīju Ilonu, kura jau bija noķērusi sev upuri, un, nedaudz saskumusi, ka esmu viena, devos pie bāra, kad kāds puisis mani satvēra aiz rokas un apgrieza apkārt.

-Viena pati?- viņš pavaicāja, pagriežot mani pret sevi. Pamāju ar galvu un ļāvu viņam sevi vadīt,- Tev patīk lauku ballītes?- viņš, pieliecies pie manas auss jautāja. Paraustīju plecus, nesaprazdama, kāpēc nevaru vienkārši atbildēt.

-Nu tad nāksies to mainīt,- puisis sacīja un, maigi satvēris mani aiz rokas, uzveda uz skatuves, un pārtvēra kādu puisi, kurš grasījās kāpt nost no skatuves.- Uzliec...- viņš kaut ko teica, bet nespēju sadzirdēt, kas tas bija, jo mūzika bija par skaļu.

-Elīza Millere?- kāda balss sauca. Tajā mirklī mana sirds sāka sisties ātrāk un es, izrāvusies no puiša rokām, kas mani turēja, centos pa pūli aizmukt prom. Tā tikai man trūka, lai mani kāds sajauktu ar Elīzu!

-Elīza, pagaidi,- puisis uzsauca un jutu, ka viņš apliek rokas man ap vidukli un uzliek galvu man uz pleca,- Maziņā, es esmu noilgojies..

-Rokas nost,- es uzšņācu, atgrūžot viņa rokas no sevis,- Es neesmu Elīza!

Puisis pagrieza mani pret sevi un ielūkojās man acīs.- Tātad tu esi..

-Ja tu nenovāksi savas ķepas no viņas, es tev purnu izķemmēšu, maita,- Ilona iejaucās mūsu starpā,- Nesaprati, ka meitene negrib dejot?- Ilona uzrūca un, apskāvusi mani ar vienu roku, skatījās uz nelaimīgo puisi,- Rokas pievaldi,- viņa vēl noņirdza un aizveda mani prom.

-Tev vajag iedzert un ātri,-

-Kas tas bija?- es noprasīju, pārbļaudama mūziku.

-Ak, nekas,- Ilona jau bija manāmi iereibusi,- Tikai čalis, kas tavu māsu padarīja grūtu.

-Ko? Kas?-

-Ēvalds,- draudzene nošļupstēja un turpināja dzert,- Še,- viņa iegrūda man rokās milzīgu glāzi alkohola. Izdzēru to vienā rāvienā un lūdzu vēl. Jāpadara šī nakts par manu kuci.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tev-skiet-ka-mani-pazisti-9/694893