Tev šķiet, ka mani pazīsti (9)5

Nezinu, kā, bet pamodos savā istabā. Gandrīz neko no vakardienas neatceros, tāpēc negribīgi izrāpos no gultas un taisnā ceļā devos uz dušu. Novilku vakardienas drēbes, iemetu tās veļasmašīnā, un pati kaila iekāpu vannā. Uzreiz atgriezu ūdens padevi, ieslēdzu atskaņotāju, kas stāvēja vannas istabā, un atlaidos vannas siltajā ūdenī. Sataustīju dušas želeju, ieziedu ar to ķermeni, izmazgāju matus, un, atgāzusi galvu, ļāvos ūdens atveldzēšanai. Kāds pieklauvēja pie durvīm un es, paslēpusies putainajā ūdenī, ļāvu, lai ienāk.

-Paldies, ka nodevi mani,- Elīza skumjā balsī noteica, atspiedusies pret durvīm. Izlikos, ka to neesmu dzirdējusi un spēlējos ar putām,- Tu mani vispār dzirdi?

-Dzirdu, dzirdu,- vēsi attraucu, mazliet pasmaidīdama.- Ir vēl kaut kas?

-Labāku māsu par tevi nevar vēlēties,- Elīza sarkastiski noteica,- Bet labāk ir tas, ko tu izdarīji. Man pašai tam nepietiktu dūšas.-

-Tas skaitās kā „paldies”?-

-Uztver to tā,- māsa noteica,- Kur tu vakar biji? Kā tu atnāci mājās?

-Nav tava darīšana,-

-Ir gan, tu esi mana māsa.-

-Biju ballītē. Pārējais uz tevi neattiecas,-

-Agrāk tu man stāstīji visu,- Elīza sarūgtināta paziņoja,- Tagad, kad tava dzīve vairs nav motocikli, sacensības un spozme, tu esi izmainījusies.-

-Vai tad tas nav tas, ko tu allaž vēlējies?- es vaicāju, iegremdēdamās dziļāk siltajā ūdenī,- Vai tad tā nebiji tu, kas činkstēja, ka es neesot gana laba un forša māsa? Cik lieliskas un superīgas māsas ir citām meitenēm?-

-Jā, bet es negaidīju, ka tu tā no manis atsvešināsies,-

-News flash, tas jau ir noticis,- es sacīju un pasniedzos pēc dušas pults,- Tagad es gribu nomazgāties un atpūsties. Būšu pateicīga, ja liksi mani mierā.-

-Princese,- Elīza nomurmināja un izgāja no vannas istabas, aiz sevis aizcirzdama durvis. Izskaloju matus, noskaloju augumu un izkāpu no vannas. Ietinos dvielī, izžāvēju matus un uzklāju kosmētiku uz sejas. Man vajadzēs parunāt ar Ilonu. Es domāju. Ko es vakar sadarīju?

Devos atpakaļ uz istabu un no skapja izņēmu džemperi un džinsus. Uzvilku kājās apakšveļu, apģērbos, ieskatījos spogulī, izķemmēju matus, paņēmu somu un devos laukā, uzlikdama brilles uz acīm, lai noslēptu stiklainās acis, kas liecināja, ka vakar nebiju skaidrā. Aizvēru savas istabas durvis un dzirdēju sarunu lejasstāvā.

-Manuprāt, labāk ir tas, ka dvīņi būs saskaņoti,- Elīza teica un es dzirdēju mammas un tēta smieklus,- Šī ideja arī nav slikta. Gultiņas ir skaistas..-

Tātad, viņi runāja par grūtniecību un nu Elīza bija kļuvusi šiem mīļā meita? fantastiski.

Nokāpu lejup pa trepēm, vilkdama soļus tā, it kā man pie kājām būtu piesiets metāla stienis, kas svērtu tūkstošiem kilogramu. Iegāju virtuvē, kur visi diskutēja pie atvērtiem žurnāliem un devos pie ledusskapja, lai paņemtu sulu. Ģimene mani pat neievēroja.

-Keridī, kur tu vakar biji?- tētis pavaicāja un es nobolīju acis, dzerdama sulu,- kur tu vispār pazūdi?

-Prom no jūsu čivināšanas,- es atcirtu un noliku sulu vietā,- Būšu tālu prom, mirusi, zem kāpām.-

-Tikai esi pirms deviņiem mājās,- mamma atteica, pat neklausoties, ko saku. Niknumā ātri devos prom no virtuves, lai būtu tālāk prom no mīlestības un pielūgsmes, kas staroja no viņiem visiem. Izgāju ārā un uzreiz devos uz Ilonas mājas pusi, kur draudzeni pamanīju sēžam uz trepītēm un smēķējam cigareti. Draudzene izskatījās saņurcīta.

-Čau,- es sveicināju draudzeni, kura pat nepacēla acis, lai paskatītos uz mani,- Ilona?

-Es esmu tāda idiote,- draudzene lādējās un aizmeta izsmēķi labi tālu. Draudzene paslēpa seju plaukstās un es nekavējoties apsēdos viņai blakus un apskāvu viņu. Draudzene sāka nevaldāmi raudāt, pieķērusies man kā glābiņam.

-Kas noticis?- klusi jautāju, noslaukot asaras no draudzenes vaigiem. Ilona nebija spējīga runāt un vienkārši purināja galvu no viena sāna uz otru,- Ilona, pasaki man.

-Manas bildes ir pa visu internetu,- Ilona, beidzot nomierinājusies teica,- Es vakar šausmīgi piedzēros un sadarīju muļķības.-

-Mīļā, vai tad tāpēc jāraud?- es mīļi smaidot vaicāju, cenšoties uzmundrināt draudzeni.

-Keridī!- draudzene apsauca,- Tu nesaproti?

-Ko tad?-

-Skaties,- viņa man padeva telefonu, kurā gāja video. Tas bija filmēts no istabas stūra un bija grūti ko saskatīt. Tomēr to, ko draudzene bija domājusi, es sapratu uzreiz, kad ieraudzīju puisi, kurš bija virs meitenes kailā auguma,- Viņš visu nofilmēja un visiem izsūtīja,- draudzene raudot teica un es viņu apskāvu,- Tas ir visiem. Skolā, visiem maniem paziņām izsūtīts, manai ģimenei..

Es nezināju, ko teikt, tāpēc vienkārši mierināju meiteni ar apskāvienu.

-Ģimene mani izmeta no mājām,- Ilona klusi teica,- Tas ir, viņi pārvācās. Arī es to skaitā, lai nedarītu kaunu,- draudzene izmocīja un atkal izplūda asarās.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tev-skiet-ka-mani-pazisti-10/695146