http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tev-skiet-ka-mani-pazisti-6/694460
Paldies par atsaucību. :)
Kā divas ūdenslāses?
Mani nešokēja tas, ka tētis bija noskaities. Lai gan sākotnēji viņš centās saglabāt mierīgu masku, tā ātri vien izzuda. Sākumā mulsums, tad neveikls klusuma brīdis un tad viņš eksplodēja dusmās. Galu galā, tētis, vairāk nekā mamma, bija iniciators tam, lai mēs izsargātos. Un nu es biju nodevusi māsu. Bet tā taču bija pareizi, vai ne?
-Nolādēts, Kate!- tētis pielēca kājās un nobļāvās,- Cik ilgi?
-Trīs mēnešus,- klusi sacīju, baidīdamās par to, ka pārlieku satraucu vecākus,- Tēt..
-Kate, es jums abām tūkstošiem reižu esmu teicis par to, cik nozīmīgi ir izsargāties,- tētis valdījās, lai nekliegtu,- Un Elīza, tieši tā no jums, kuru es uzskatīju par prātīgāko..
-Nu paldies, tēt...-
-Nepiesienies vārdiem, Katrīna,- tētis bija noskaities,- Vai tad jūs abas nenosēdināju sev priekšā un nestāstīju par visām slimībām un sekām? Kur bija jūsu abu prāti!?
-Tēt, es neesmu stāvoklī,- es vāji pasmaidīju,- Es.. ak, Dievs, tēt, neliec man to teikt skaļi.
-Ja esi nolēmusi teikt taisnību, tad saki,- tētis mudināja. Šķiet, ka viņš patiešām domāja, ka arī es esmu stāvoklī. Nu kā tā var? Taisnību sakot, viņa vārdi, sakot, ka Elīza esot tā gudrā, mani sarūgtināja. Tātad es biju tā dullā meitene vecāku acīs?
-Es esmu jaunava, tēt,- saņēmusies sacīju,- Un nekad neesmu gulējusi ar puisi.
-Tu man tagad nemelo?-
-Nē, tēt,- godīgi atteicu,- Es tiešām neesmu nodarbojusies ar seksu.
-Bet tava māsa!- tētis atkal saniknojās,- Viņai ir tikai septiņpadsmit gadu. Viņa vēl nav beigusi skolu. Vai viņa vismaz zina, kurš ir..- tētis norija siekalas, nespēdams izrunāt to vārdu,- tēvs..?
-Viņa nezina,- es atzinos un uzliku roku uz tēta rokas,- Tēti, lūdzu, nomierinies...
-Kā lai es nomierinos, ja mana meita sačakarēs savu dzīvi?- tētis bezspēkā apsēdās man blakus,- Es atceros, kā bija jūsu mātei, bet es biju viņai blakus. Un tagad viņa taisās to izdarīt viena? Kate, sasodīts, mums ģimenē būs četri bērni!
-Tēti, lūdzu, nomierinies,-
-Es? Nomierināties?- tētis pacēla balsi,- Tu saproti, ko tas nozīmē?
-Es saprotu, bet neizgāz žulti uz mani,- es klusi teicu, pievēršot sev tēta uzmanību,- Ne jau es biju tā, kura likās gultā ar nezināmu puisi un paliku stāvoklī. Bet tu liec man tā justies! Izgāz visu pār Elīzu, nevis mani.
-Kate, es vienkārši,- tētis neizpratnē nošūpoja galvu- Es vienkārši esmu vīlies..
-Mūsos abās?-
-Cik ilgi tu to zini?- tētis mainīja jautājumu.
-Kopš pagājušās nedēļas,- es atzinos,- Zini, ko?- arī es kļuvu dusmīga,- Vāries te pats savās dusmās. Es neesmu vainīga, ka mana māsa ir galīgi izkūkojusi prātu. Es esmu jaunava, un ar to lepojos. Es tevī klausījos, un klausos joprojām, bet tu mani nedzirdi. Tu izturies tā, it kā arī es tevi būtu pievīlusi,- man acīs sariesās asaras,- Un izklausās, ka Elīzu tu esi uzskatījis par gudrāko un labāko, lai gan es esmu allaž bijusi tikai rezerviste.- noslaucīju asaras no vaigiem,- Tas sāp tēt! Sadzirdi mani reiz!- piecēlos kājās, paņēmu visas mantas un, neklausīdamās, ko viņš atbild, devos ārā no istabas. Asaras aizmigloja man redzi un, nokāpjot lejā pa trepēm, apstājos, lai noslaucītu asaras.
-Meitiņ? Kas noticis?- mamma piesteidzās man klāt, nesaprazdama manu asaru cēloni.
-Man tas ir apriebies,- es izmocīju, cenšoties uzvilkt kājās kurpes. Tas bija sarežģīti, jo rokas drebēja.
-Kas tieši? Kurp tu dosies?-
-Kad tu grasījies man pateikt, ka Elīzu mīlat vairāk?-
-Meitiņ, kāds absurds!-
-Tētis man tikko tūkstoškārt to iemeta sejā kā reālu faktu.- es uzkliedzu,- Un zini ko? Tava perfektā meitiņa ir stāvoklī. Bet stulbā invalīde pazudīs no jūsu redzesloka,- es atgrūdu viņas rokas, kas centās mani samīļot un devos ārā. Pa ceļam sazvanīju Ilonu, lai lūgtu viņai atļauju palikt pie viņas. Pa ceļam nolēmu iegādāties kasti saldējuma un ar atlaidi nopirku „Gudrās blondīnes” disku, lai kārtīgi izbaudītu meiteņu vakaru. Kad gandrīz biju pie Ilonas, man zvanīja māsa. Atvienoju sarunu un dusmās nosūtīju viņai ziņu.
"Tavā vietā es mājās nenāktu."
"Kāpēc?!" māsa uzreiz atrakstīja.
"Vecāki visu zina. Adios amigos." nosūtīju ziņu un izņēmusi simkarti no telefona, salauzu to uz pusēm un izmetu miskastē. Lai tiek galā pati.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tev-skiet-ka-mani-pazisti-8/694815
Tik fucking awsome ^^ dievinu šo stāstu un nevaru sagaidīt nākamo,tik ideāli,es apt nevaru pateikt vārdos cik ļoti man patīk visi tavi stāsti kimberliiiiii ,mīlu tavus stāstus *-*
Un ar nepacietību gaidu nākamo :)
ahs! tu atkal pārspēj pati sevi! tikai lūdzu dari tā, lai Elīza nepamet savus bērnus!!! ja ne, tad saki uzreiz, lai es varu nelasīt tālāk un pārāk nepieķertos tēliem...