Tev šķiet, ka mani pazīsti (46)10

Viss kas notiek, notiek uz... ai, lai paliek.

Pacēlusi segu, pamanīju, ka uz palaga ir manāmas asins pēdas. Šokēta izkāpu no gultas un nezinādama, ko iesākt, uzvilku kājās drēbes. Atvēru durvis un pamanīju Kristiānu stāvam turpat pie durvīm.

-Dodies mājās, lūdzu,- viņš sacīja.

-Bet...-

-Dodies mājās, Katrīna.- viņš to teica aukstā, svešā balsī. Tas mani saniknoja.

-Nē,- es uzrūcu, pievēršot viņa uzmanību sev,- Es gribu tevi. Tagad un tūlīt.

-Kate, tā ir tava pirmā reize... tu gribi, lai esmu tavs pirmais?-

-Jā, pie velna!-

-Kate.. es...- puisis nezināja, ko teikt. Satvēru viņu aiz krekla un pievilku sev klāt. Šoreiz viņš pakļāvās man un mēs turpinājām iesākto. Ik katrs mirklis, ko pavadījām mīlējoties, darīja trakas manas nervu šūniņas, un ik katru mazāko daļiņu manā ķermenī. Tas bija tā kā sprādziens. Kaut kas tik skaists bija vērts, lai tam gaidītu. Apķēros Kristiānam apkārt un puisis pasmaidīja, maigi atguldot mani gultā. Pacēlos uz elkoņiem, lai viņu noskūpstītu un sajutu siltumu it visur. Puisis saguris nogūlās man blakus, un nometa izlietoto prezervatīvu malā. Puisis mani apskāva un paslēpa seju manos matos.

-Dievīga,- viņš nočukstēja un uzrāva mani sev virsū. Biju sagurusi un apgūlos viņam uz krūtīm,- Esi sagurusi? Tev nesāp?

Papurināju galvu un aizvēru acis.- Tieši tā, paguli, manu princesīt.- puisis sacīja un noskūpstīja man pieri,- Es mīlu tevi.-

Dzirdot šos vārdus, es iemigu, cerībā redzēt atkal to pašu sapni, bet tā vietā bija miers.

***

-Paskat tik,- es pusmiegā dzirdēju kādas sievietes balsi. Bet miedziņš bija tik patīkams, un man bija tik silti, ka prāts atteicās atvērt acis.- Esi atradis savu spogulīti.

Kristiāns noglāstīja man matus,- Viņa ir kas vairāk par spoguli.

-Nu, kad guļošā daile pamostās, saki, lai nāk brokastīs,- sieviete noteica un klusi aizvēra durvis. Kristiāna krūtis ievibrējās no smiekliem un es negribīgi atvēru acis. Pirmie vārdi, kas man nāca pār lūpām, bija..

-Rīts?- es iespiedzos, pamanot to, cik telpā ir gaišs. Nu jā, sieviete taču bija pieminējusi brokastis. Sasodīts. Es gulēju diennakti? Pēc viena seksa? Kas ar mani?

-Nekliedz,- Kristiāns mani kušināja,- Taviem vecākiem jau viss tika paziņots.

-Es taču..-

-Nomierinies,- Kristiāns aplika rokas man apkārt,- Tev nav par ko baidīties. Šīs ir arī tavas mājas.

-Nu jā, bet man tomēr neērti,- es sacīju un mazliet atslābu, atlaizdamās mīļotā rokās. Galu galā, es biju izgulējusies, un siltumā. Un, kas bija svarīgāks par visu- es biju laimīga. Kristiāns noskūpstīja man pakausi un jutu, ka puisis paslēpj degunu manos matos.

-Tu tik labi smaržo,- viņš tēlotā skaudībā noteica, skūpstot man kaklu uz leju. Aizvēru acis un atgāzu galvu uz otru pusi, lai viņš tiktu vieglāk klāt.- Vēlreiz? Pirms brokastīm?

-Es tikai gribēju papriecāties,- nevainīgi sacīju.

-Ak tu mana gudriniecīte,- puisis nodūdoja un atgāzās gultā, atgāžot arī mani uz atpakaļ.

Man prātā radās jautājums, kuru pat nepaspēju apdomāt,- Vai es biju laba?

-Laba?- puisis šaubīgi jautāja,- Tu biji drausmīga!

Es sapīku un uzmetu lūpu.- Tiešām?

-Mana mīļā muļķīte,- puisis dūdoja un noskūpstīja man degungalu,- Tu biji vienreizēja,- puisis sacīja un es sajutu siltumu sirdī. Brīdī, kad grasījos noskūpstīt savu puisi, iezvanījās mans telefons. Nekavējoties izkāpu no gultas un paņēmu to rokās, pamanot, ka māsa zvana.

-Elīza?-

-Steidzami brauc mājās. Tūlīt.- māsa ātri pateica un atvienoja sarunu. Divreiz nedomājot, paņēmu savas mantas, uzvilku mugurā drēbes un pieliecos, lai noskūpstītu manu puisi.

-Es tevi aizvedīšu,- viņš pieteicās un piecēlās kājās, lai saģērbtos. Pamanījusi viņa nošvīkāto muguru, mulsi sakautrējos.- Kaut kas noticis?

-Nezinu, bet Elīzas tonis lika noprast, ka tas ir steidzami,-

-Tad dodamies,- puisis lietišķi noteica, un, saņēmis manu roku, izveda mani no istabas.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tev-skiet-ka-mani-pazisti-47/700426