http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sirds-netrauces-22/714426
O johaodī, jau 200 raksts. Un tikai pateicoties jums. Mīlu! ;))
,,Jums ir jāveic dažas analīzes!"ārsts noteica un izgāja no palātas.
,,Tev obligāti mani bija jāved uz slimnīcu?"dusmīgi uzrūcu Zakam.
,,Piedod, bet tas liekas nopietni!"viņš taisnojās.
,,Zini, labāk dodies prom."noteica un Zaks tikai viegli pamāja ar galvu un izgāja no palātas.
Ārsts atkal ienāca palāta, noņēma asinis un vēl kaut ko un atkal izgāja, tikai tagad viņa vietā ienāca Zaks ar lielu maisu rokàs un ar puķēm.
,,NU ko atvilkies? Man liekas es tevi aizdzinu ar domu, lai nenàc atpakaļ."dusmīgi norūcu.
,,Man vienalga. Tu mani nedzīsi prom. Es gribu palikt te un visu noskaidrot."viņš murmināja.
,,MAn vienalga, ko gribi tu. Ja tiešām vēlies palikt, tad dot šurp maisu un klusē!"nedaudz iesmējos un sniedzos pēc maisa, kuru man arī iedeva Zaks.
,,Nezinu, kāpēc domā, ka maisa saturs domāts tev."Zaks noteica un iesmējās.
,,Muti ciet!"noteicu un iesmējos.
Zaks sāka smieties un iesēdās gultā, pretī man.
,,Un tagad tu blenzīsi uz manis?"nedaudz iesmejoties vaicāju.
Atbildes vietā saņēmu tikai galvas pakratīšanu un nelielu smīnu puiša sejā.
,,O, cik paklausīgs puika!"iesmējos.
Zaks pasmaidīja un ieskatījās manās zaļajās acīs.
,,Kas?"neizturēju klusumu un vaicāju.
,,Es nesaprotu tevi.."viņš klusi noteica.
,,KĀpēc?"ieintreģēti vaicāju.
,,Mēs te abi, Valentīndienā, sēžam, skatamies viens uz otra kā stulbeņi un neko nedaram.."viņš iesmējās.
,,Kas būtu jādara?"vaicāju un atglaudu savus matus uz aizmuguri, jo tie krita acīs.
,,Ieslēdz 'Titāniku',liesim asaras!"puisis noteica un iesmējās, pasniegdams man pulti.
Paņēmu to un ieslēdzu palātā esošo televīzoru un uzslēdzu 'Titāniku', kurš tik tikko bija sācies.
No Zaka atnestā maisiņa izņēmu konfekšu kasti un sulu. Ielēju sulu krūzītē un atvēru kasti, izvelkot konfekti un ieliekot to mutē.
Nedaudz iesmējos, jo redzēju, kā Zaks mani novēro, tāpēc puisim iemetu ar vienu no konfektēm, par ko gan viņš tēloti apvainojās.
Naivi pasmaidīju un ar acīm tiku piekalta televīzora ekrānam, kas pēc brīža notika arī ar Zaku.
15.februāris.
,,Paldies, ka atnāci."noteicu un samīļoju Hloju.
,,NU? Kas ar tevi īsti ir?"viņa vaicāja.
,,Ārstam drīz ir jābūt, tad viņš visu paziņos."uzsmaidīju draudznei, jo pa tiešàm jutos labi.
Palātā ienāca ārsts ar platu smaidu sejā.
,,Tā, jūsu slimību sauc - grūtniecība."ārsts noteica un nedaudz iesmējās.
Mana seja manàmi nobālēja un es sniedzos pēc analīžu rezultātiem.
Apskatīju tos un gandrīz apraudājos.
,,Tēvs kurš ir?"Hloja jautāja.
,,Es nezinu, vai man smieties vai histēriski raudāt, bet viņš pēc datumiem ir...."vilcinoties atbildēju..
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sirds-netrauces-24/714443
