http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sirds-netrauces-23/714435
Uz pàris dienām eju atvaļinājumā. Vēlu jums jaukas šīs dienas.
P.s. Ar mīlēšanu nedraud, jo tpt mani neviens nemīl - sad, true story.
,,Tak beidz mani mocīt! Saki!"Hloja paaugstināta tonī runāja.
,,Zaks!"drebinoties noteicu.
Hloja apsēdās ar atplēstu muti un vēroja mani ar šoka pilnu acu skatienu.
Es strauji iegūlos gultā un uz sejas uzliku spilvenu, skaļi iekliedzos un nometu spilvenu zemē.
,,Es to nevienam neteikšu un tu arī nevienam nedrīksti teikt, pat Reičelai. Saprati?"skatījos uz draudzeni.
,,Protams!"meitene nomierinoši man uzsmaidīja.
Izkāpu no gultas un savācu no palātas visas savas mantas, jo ārsts ļāva doties mājās.
,,Mazulis nāks pasaulē ap 13.septembri. Veiksmīgs datums."noteicu un smagi nopūtu.
Draudzene man uzsita pa plecu un iemeta manas mantas savas mašīnas bagāžniekā.
Abas iesēdāmies viņas BMW un braucām uz manām mājām.
,,Papucim neko neteiksi?"
,,Nevienam neko.. Vismas tagad."nopūtu.
,,Labi."
16.februāris.
Pirmā stunda matemātika.
Iegāju kabinetā ar nokavēšanos un apsēdos sev tik ierastajā vietā, kas izrādās - blakus Zakam.
Zaks, smaidīdams, apsēdās man blakus un uzlūkoju mano ar jautājošu skatienu.
,,Viss labi. Nekas nopietns."meloju, it kā.
,,Nu, tad labi! Zini, tā bija jocīga Valentīndiena."viņš pasmaidīja.
,,MAn, laikam, arī."iesmējos.
Skolotāja lika mums pildīt uzdevumus pāros, par ko biju priecīga, jo sēdēju gudrākajam skolēnam klasē, vismaz man tā šķita.
Zaks ātri izpildīja gan manus, gan savus uzdevumus un uzlūkoja mani.
,,Kāpēc tā skaties?"
,,Kāpēc esi tā nolaidies?"vaicāju.
,,Ir zināmi iemesli."puisis iesmējās un sāka krāmēt somā mantas, jo noskanēja zvans no stundas.
Nākošā stunda - klases stunda, kur varu sēdēt ar savām draudzenēm.
Stunda sākās un mēs visi iegājām kabinetā.
,,Nu? Viss labi?"apsēdusies solā, Hloja bažīgi vaicāja.
,,Jā!"uzsmaidīju draudzenei.
Reičela pabakstīja mani un es uz reiz pievērsos viņai.
,,Harījs ir interesējies par mani?"viņa bažīgi vaicāja.
,,Viņš ir kā bez prāta bez tevis."iesmējos un pievērsos skolotājai, kura tieši šodien ir izdomājusi parunāt par pāragru grūtniecību.
Smagi nopūtos un ieslīdēju krēslā.
,,Man tak būs jāpastāsta vecākiem!"domāju pievēru acis, lai ļautu vienai asaras lāsītei pārslīdēt pār manu vaigu.
Noslaucīju to un pamanīju uztraukto Zaka acu skatienu, kas tieši urbās caur mani.
Visu stundu biju kā uz adatām, kad beidzot stunda beidzās, izskrēju no kabineta, bet manu bēgšanu pārtrauca Zaka stiprais rokas tvēriens, kurš lika man pieglauzties klāt Zakam.
,,KAS NOTIEK?"viņš jautāja, skatoties tieši manās acīs.
Novērsos un nočukstēju:,,Nekas!"un neveikli uzsmaidīju mana gaidāmā bērna tēvam.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sirds-netrauces-25/714583
