http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sirds-netrauces-21/714259
Garāka daļa ;D... JUMS tak nevajaga vēl.
14.februāris - Mīlētāju diena.
Ak, jau pus otru mēnesi ilgst otrais mācību pusgads.
Visu laiku cenšos izvairīties no Zaka un matemātikas stundās vairs nesēžu kopā ar viņu, bet gan solu tālāk.
Esmu ievērojusi, ka Zaka atzīmes ir krietni pasliktinājušās, tikai nezinu kāpēc.
Jau trešā stunda - matemātika.
Zvans jau noskanējis, un mēs visi ielāčojām klasē.
Ievēroju, ka pēdējo solu vairs nav, tāpēc nekas cits neatlika kā apsēsties blakus Zakam.
Ļauni uzsmaidīju puisim un iesēdos krēslā.
,,Tā, jau ievērojāt, ka pēdējo solu nav, bet tas ir tikai tāpēc, ka šovakar būs skolas balle un vajadzīgi bija galdi. Ceru, ka tas jums netraucēs."skolotāja ātri nobēra.
,,Ceri vien.."nodomāju.
Zaks man pastūma pretī mazu lapiņu ar tekstu: ,,Ko es tev esmu izdarījis?"
,,Tu man esi pretīgs. Vairs mani nekad neuzrunā un man netuvojies. Vai tad tu tiešām to nesaproti?"raktot, man acīs parādījās asaras, pastūmu lapiņu Zakam un piecēlos kājās.
,,Skolotāj, var uz labierīcībām?"nedaudz iesmilkstoties vaicāju.
,,Jā, protams!"skolotāja noteica un pasmaidīja.
Ātri izsoļoju no klases un devos uz otro stāvu uz meiteņu tualeti.
Ieskrēju tajā un ieslēdzos vienā no kabīnītēm.
,,Kretīns. Ko gan viņš grib no manis? Vai tad viņš neko nesaprot. Neko? Arī to, ka ir mani pamatīgi sāpinājas? Es neko nesaprotu!"domas lidinājās manā galvā.
Pēkšņi man palika slikti un es izvēmos.
Atrāvos no poda un noslaucīju muti ar slavetēm.
Nobālējusi, izgāju no kabīnītes un piegāju pie izlietnes.
Ieskatījos spogulī un atgriezu krānu.
Paskaloju zem tā rokas un tad ūdeni uzgāzu sev uz sejas.
Nedaudz paberzēju seju un atkal ieskatījos spogulī. Ieraudzīju iztecējušo tušu un to nomazgāju.
Aizgriezu krāna ūdeni un iegāju kabīnītē pēc salvetēm, lai varētu noslaucīt mitro seju.
Norāvu pāris strēmeles, pārbraucu ar tām pār seju un iemetu tās podā.
Nedaudz piekārtojos un gāju atpakaļ uz kabinetu.
Iegāju un devos uz solu. Kamēr gāju uz savu vietu, pār mani pārbrauca vairāku skatieni.
Nopūtos un iesēdos krēslā un piestūmos tuvāk galda malai.
Atvēru kladi un pamanīju sīku ierakstu tajā:,,Tu esi nenormāli nobālējusi.''
Smagi nopūtos un izrāvu lapu no klades.
Ierakstīju lapā:,,Izvēmos.. Dēļ tevis.."un pastūmu lapu uz Zaka pusi.
Atskanēja zvans no stundas.
Pat nespēju noticēt, ka visu stundu pavadīju tualetē.
Smagi nopūtos un somā saliku mantas un cēlos kājās, kad man atkal palika slikti un pieskrēju pie gabineta spaiņa un atkal izvēmos.
Pie manis pieskrēja Zaks.
,,Tu gadījumā neesi saķērusi kādu vīrusu?"noteica un pasniedza man salveti.
Notīrīju muti un piecēlos kājās. Piegāju pie izlietnes un izskaloju muti.
,,Iespējams, tāpēc labāk došos mājās."nopūtu.
,,Es tevi aizvedīšu."Zaks ierunājās.
,,Nav vajadzības."atcirtu.
,,Iebildumus nepieņemu!"viņš noteica un silti man uzsmaidīja.
Tā niezēja nagi, lai viņam iemauktu, bet biju pārāk vārga, lai kaut ko izdarītu.
,,Labi."smagi noteicu un pārmetu somu pār plecu.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sirds-netrauces-23/714435
