http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-35-dala/733568#commentItem_7250667
Pamodusies no tā, ka ir neierasti vēss, Sema palūkojās uz pulksteni, bija pusdeviņi, telpa bija tumša, bija dzirdams ka ārā ir negaiss.
Pirmā doma bija ka, cerams, šodienas kāzās tomēr nelīs, nekas tā neizbojā kāzas kā lietavas.
Pēc tam Sema pagriezās uz otriem sāniem un aptvēra ka gultā ir viena. Parasti tas bija normāli, bet šoreiz viņa zināja ka aizgāja gulēt kopā ar Ralfu. Piecēlusies sēdus, viņa palūkojās apkārt. Nebija ne Ralfa, ne viņa mantu.
Semu pārņēma vilšanās. Aizgājusi līdz virtuvei viņa uz virtuves galda atrada zīmīti.
-"Labrīt, dusošā skaistule. Ja nu gadījumā Tu esi pamodusies līdz brīdim, kamēr esmu atpakaļ, tad zini ka neesmu nekur aizmucis, esmu tikai aizbraucis pie klienta nodot pasūtījumu, drīz būšu atpakaļ. Durvis es neaizslēdzu, jo, domāju, tā kā ārdurvīm ir kods, neviens svešs tapat šeit nenāks, par brokastīm nesatraucies, es atvedīšu ko ēdamu."
Sema nolika zīmīti un pasmaidīja, patiesi, Ralfs taču naktī teica ka viņam būs darīšanas šai pusē. Un vēl viņš teica ka desmitos būs man pakaļ, paskatījusies ka viņai ir vēl 25 m inūtes laika, viņa ieskrēja dušā, uzkrāsojās un saģērbās 15 minūšu laikā.
- Personīgais rekords, - Sema pie sevis nomurmināja. Tobrīd viņa izdzirdēja kā atveras ārdurvis un pa tām ienāk Ralfs. Rokās viņam bija liels sainis. Ieraudzījis Semu, viņs silti tai uzsmaidīja un, pienācis klāt, noskūpstīja.
- Labrīt! - atliecies atpakaļ viņš tai vēlreiz uzsmaidīja, - atvedu solītās brokastis.
Turziņā bija bulciņas, siltas, nesen ceptas.
- Mmm, kanēļa bulciņas, - Sema priecīgi izsaucās.
- Reiz teici ka Tev viņas garšo, tāpēc paņēmu viņas un vēl pārīti kafijas maizīšu. Protams, nav tās pašas labākās brokastis, bet to kompensēšu ar pusdienām.
- Diez vai mums šodien būs laika kārtīgām pusdienām.
- Gan es ko izdomāšu.
- Ok, es jau ūdeni uzsildīju un tēju uzlēju, apēdīsim bulciņas un skrienam, daudz darba.
Pēc 20 minūtēm viņi jau sēdēja Audi un brauca uz centru.
- Klau, ko Tu domā darīt Jāņos? - Ralfs pēkšņi ierunājās.
- Nezinu, neesmu vēl domājusi, parasti es dodos svinēt vecvecāku mājās Vidzemē, vai gribi man ko piedāvāt?
- Vispār jā, šogad ir doma svinēt ezera mājā, parasti svinu Siguldā pie vecākiem, bet šogad gribu svinēt tur.
- Doma ir laba, bet, ā, es pavisam aizmirsu, es biju uzaicinājusi Kārenu šogad pie sevis uz Jāņiem, ja braukšu pie Tevis, tad sanāk viņai atteikt.
- Ja tā ir vienīgā problēma, tad zini ka tā vispār nav problēma, lai viņa brauc uz ezera māju.
- Es viņai pajautāšu, bet domāju ka viņa neatteiksies.
Piebraukuši pie biznesa ēkas, viņi devās uz ''Sapņa" ofisu. Ofisā valdīja pilnīgs klusums, visi tie, kuriem bija jāpiedalās abu kāzu organizēšanā, jau bija devušies prom uz kāzu norises vietām, fotogrāfiem tur bija jāierodas tikai kopā ar jaunlaulātajiem. Kamēr meitenes vēl pabeidza pēdējās nianses svinību vietas, fotogrāfi atradās baznīcā vai zagsā kopā ar jauno pāri. Ralfam bija jābūt baznīcā pēc stundas, Semai uz otrajām kāzām pēc pusotras. Ralfs jau vāca visu nepieciešamo un nesa uz mašīnu, Semai bija jāsagaida Ilze, kas viņu vedīs uz otrajām kāzām.
Sanesis visas mantas un salicis tās mašīnā, viņš ienāca Semas kabinetā un uz atvadām noskūpstīja Semu. Kolīdz viņs bija izgājis pa Semas kabineta durvīm, ienāca Ilze.
- Labrīt, Samantiņ, esi gatava?
- Labrīt, Ilze, jā esmu, viss tikai jāsanes uz mašīnu.
- Tur mums Andris palīdzēs.
Pēc 15 minūtēm arī Sema devās uz baznīcu, kur šodien viņai bija jāfotografē.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-37-dala/733708
Tagad gulēt