http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-36-dala/733594
Bija pagājušas divas stundas, kopš Sema bija ieradusies baznīcā.
Jaunais pāris jau bija apprecējies un tagad notika lielā viesu fotografēšanās pie baznīcas kopā ar jauno pāri. Semai radās iespaids ka vedējiem un līgavai drīz sejā no smaidīšanas iemetīsies krampji. Līgavai jo īpaši. Jaunizceptais vīrs gan bija kautrīgs un smaidīja tikai savelkot lūpu kaktiņus uz augšu. Nekas, viņa sieva smaidīja arī par viņu.
Pirmīt bija gadījusies maza krīzes situācija, kad kāds no viesiem pamanījās uzkāpt uz jaunās sievas apakšsvārkiem un tie tirkšķēdami bija sākuši plīst, paldies Dievam 'Sapņa" meitenes bija aprīkotas ar visu vajadzīgo un apakšsvārki drīz vien tika salaboti. Pati līgava arī bija pagadījusies tīri sakarīga, jo neķēra kreņki un saglabāja mieru par radušos situāciju. Bija gadījies redzēt līgavas, kas pat par pusi mazāku bēdu bija sacēlušas tādu skandālu, ka pat blakus esošie topošie vīri sarāvās.
Sema kāreiz beidza fotografēt pēdējos kadrus ar jauno pāri un kādu viņu draugu ģimeni, atliekusies, viņa paskatījās pēdējās uzņemtās bildes un atzina tās par labām esam.
Visi viesi lēnām devās uz mašīnām, jo viņiem bija jābrauc uz viesu namu, kur notiks viesības. Semai bija jāgaida jaunais pāris un vedēji, viņa ar tiem kopā dosies uz 7 tiltiem un citām jaunajam pārim sagatavotajiem pārbaudījumiem, kas viņu ceļu līdz viesu namam padarīja krietni garāku.
Iekurkstējās vēders, Sema palūkojās pulstenī un atcerējās ka ir ēdusi tikai pāris bulciņas un tas pats bija jau turpat 4 stundas atpakaļ, vakar vakarā viņi tā arī neko nepaēda un vēders, īgni urkšķot, prasīja savu.
Viņas pārdomas pārtrauca kāda vīrieša balss.
- Labdien, vai Samanta?
Sema pārsteigta palūkojās uz vīrieti, viņš bija ģērbies T kreklā, biksēs un cepurē ar nagu, rokās viņam bija sainis.
- Jā, esmu.
Puisi nedroši pasmaidīja.
- Man Jums ir sūtījums, parakstieties, lūdzu, šeit.
Sema satvēra puiša sniegto mapi ar lapu un pie sava vārda un uzvārda lejā pievienoja parakstu.
- Paldies, lai labi garšo - puisis viņai uzsmaidot teica un pagriezies devās prom.
Sema vēl pameta skatienu viņam pakaļ un redzēja ka viņš dodas uz ceļmalā esošu busiņu, uz kuru bija rakstīts "Ēdienu piegāde 24 h diennaktī."
Atvērusi saini, Sema sajuta patīkamu smažu, tur iekšā stāvēja līdzi ņemamā pusdienu kārba, un blakus trauks ar kaut kādu šķidrumu.
Atvērusi pusdienu kārbu, Sema ieraudzīja ceptu lasi ar dārzeņiem un pāri pārlietu mērcīti. Blakus esošajā traukā ar salmiņu iekšā bija ielieta burkānu sula.
Semas kuņģis no prieka iegavilejās. Savākusi savu aparatūru viņa devās uz Ilzes mašīnu, kas pagaidām noparkota stāvēja blakus vedēju busiņam, Ilze bija Semai uzticējusi atslēgas, lai nav jāņem līdzi personiskās mantas, kas fotografējot tikai traucētu. Salikusi visas lietas uz sēdekļa, Sema ietrausās mašīnā un, ērti iekārtojusies, ķērās klāt pusdienām.
Tikko beigusi ēst viņa nolēma ka jāpasaka Ralfam paldies. Paņēmusi rokā telefonu, viņa jau atvēra sms un gatavojās rakstīt, kad displejā parādījās ienākošs zvans no Ralfa.
Pacēlusi klausuli Sema pat neļāva Ralfam neko pateikt.
- Paldies Tev ļoti liels, lasis bija burvīgs un mans vēders ir nomierinājies, savādāk man sķita ka tur iemitinajies nikns grizli bars.
Ralfs iesmējās.
- Man prieks ka Tev garšoja. Es taču solīju ka parūpēšos par pusdienām.
- Jā, bet es Tev neticēju, piedod.
- Nu jā, gluži personīgi jau pats Tev viņas nesagādāju, bet ir labi, ka ir radinieki ēdināšanas sfērā, kas var palīdzēt.
- Taviem radiniekiem ir ēdināšanas uzņēmums Rīgā?
- Jā, tas, uz kuru mēs mēdzām braukt pusdienās, tā ir manu radinieku Rīgas filiāle. Ar ēdienu piegādi gan viņi principā nenodarbojas, bet strādājot par fotogrāfu esmu ieguvis par paziņām izpalīdzīgus cilvēkus, kurus var pa retam patrobelēt akūti svarīgos jautājumos.
- Jūtos glaimota, nezināju ka mans tukšais vēders ir akūti svarīgs jautājums.
- Ir, vakar vakarā mēs neēdām, šorīt Tu apēdi pāris bulciņas, līdz vakaram, kad viesu namā Tev varbūt kaut ko iedotu, Tu jau būtu noģībusi kaut kur pa ceļam, tāpēc nolēmu pajautāt paziņam lai izpalīdz un atsūta kādu, kas atvedīs Tev paēst, jo pats pie Tevis netieku.
- Paldies Tev liels vēlreiz. Klau, Ilze nāk, vairs nevaru runāt, bučas.
- Tev arī atpakaļ.
Sema nolika klausuli tieši mirklī, kad Ilze atvēra mašīnas durvis.
Uzsmaidījusi Semai, viņa iesēdās sēdeklī.
- Uh, vismaz oficiālā daļa ir garām, Samantiņ, es Tevi atstāju vedējas apgādībā tagad, man pašai jābrauc darīšanās, rīt no rīta Tevi viesu namā savāks Andris un atvedīs uz Rīgu. Es nevaru Tevi vest, jo rīt man pašai darīšanas. Tā, saistībā ar to, ka pēc divām dienām ir Jāņi, algu jums šomenes ieskaitīs jau šovakar, vai rīt, pirms 25. datuma, nevis kā parasti pēc viņa. Tagad došos pie grāmatvedes šo jautājumu kārtot. Kā Tu vispār jūties?
- Viss kārtībā, llze, nesatraucieties.
Ilze pasmaidīja.
- Gribēju Tev teikt ka man prieks ka Andra un mana intuīcija mūs nepievīla. Mēs nojautām ka Tu būsi īstais cilvēks.
- Paldies, ir jauki to dzirdēt.
Ilze atkal silti uzsmaidīja Semai.
- Tā, tagad tikai palīdzēšu Tev sanest mantas uz vedēju mašīnu un tad braucu prom.
Vēl pēc pāris stundām Sema jau bija veikusi garo ceļu kopā ar jauno pāri un vedējiem un bija ieradusies viesu namā.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-38-dala/733824
