Paceļu rakstu, lai pateiktu, ka es varbūt, varbūt atgriežos literatūras sadaļā ar saviem stāstiem, bet gan jau, ka tikai ar šo, jo nav iedvesmas rakstīt pārējos, bet šim šobrīd iedvesma uzradusies. :) Jauku vakaru!
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Putna-Dziesma-11/742370
Man joprojām nezināmais vīrietis pasmaida un apiet ap galdu, un nostājas pie krēsla. Viņš uzlūko sievieti krēslā un maigi nopūšas. Viņa acis ir skumju pilnas un stiklainas, bet tad viņš tās samirkšķina un viss tas pazūd. Samiegusi acis, es sekoju katrai viņa kustībai. Vīrietis atver kādu atvilktni un tajā ko meklē.
Pa to laiku, kamēr viņš neskatās uz mani, es saprotu, ka viņš ir ļoti līdzīgs Konoram. Viņiem ir viena acu krāsa, sejas forma. Palūkojos sāņus uz Konoru un cenšos visu saprast. Varbūt radinieki? Es esmu to vīrieti redzējusi. Viņš ir bijis mūsu ciemā.
Un tad es atceros. Konora tēvs. Viņš ir Konora tēvs. Markuss.
Acis nedaudz ieplešas, bet es ātri sevi sakopoju un nostājos taisni, seju nocietinājusi.
Vai Konors zin, ka sieviete krēslā ir viņa māte? Viņš viņu vispār tur ir redzējis? Varbūt viņš domā, ka viņa ir mirusi un tāpēc nemaz nemeklē viņu.
Konors papliķē man pa muguru, atsaucot realitātē. Samirkšķinu acis un noskatos, kā Markuss atnes mums divas mugursomas.
-Tikai uzmanīgi, jūs negribat, lai tas, kas tur iekšā saplīst un izlīst,- vecais vīrietis nosaka, vienu somu iedodams man un otru Konoram. Uzlieku savu uz pleciem un paskatos uz Konoru, kurš ir izdarījis to pašu. Viņš pamāj ar galvu uz Markusa pusi.
Markuss ar rokas žestu mūs izdzen no pagraba istabas un steidzina augšup pa kāpnēm. Kad esam izgājuši no mājas, es atskatos uz Markusu. Vīrietis tieši tad aizcērt durvis un pazūd no mana skatiena.
Novēršos un skatos sev uz kājām.
-Konor?- ierunājos pēc gara klusuma, kas likās velkamies mūžību.
-Jā?- viņš atbild, skatoties uz priekšu kaut kur tālumā, ne uz mani. Ievelku dziļu elpu, lai uzdrošinātos pajautāt viņam visu iecerēto.
-Tu esi redzējis sievieti tajā krēslā?- pieradzīgi pavaicāju. Konors ar sarauktām uzacīm paskatās uz mani.
-Nē. Kāpēc jautā?- puisis jautā. Ātri novēršos un pakratu galvu.
-Tāpat vien,- atsaku, ar acs kaktiņu uzlūkojot viņu. Vēl nenovērsies no manis, viņš mani vēroja. Tik ļoti gribas pateikt, ka tur ir viņa māte, bet tas būtu nepareizi. Es to nedrīkstu darīt. Iekožos apakšlūpā, lai tas man nepaspruktu un sāku iet nedaudz ātrāk.
-Paskaidrosi īsto iemeslu, kāpēc jautāji?- Konors jautā, kad mani panāk. Klusi nopūšos un ignorēju viņu pilnībā. Viņš turpina man uzdot jautājumus un liek visu paskaidrot, bet es neatbildu. Es nevaru viņam neko teikt. Bet varbūt būtu labāk, ja pateiktu? Tas būtu ļoti nepareizi, bet vismaz viņš zinātu ko vairāk par visu, par savu māti.
-Ebij,- mani apstādina roka, kas tiek uzlikta man uz pleca. Pagriežos pret Konoru un jautājoši uz viņu paskatos.
-Jā?- nevainīgi prasu un atkal jau iekožos apakšlūpā, lai nepateiktu ko lieku. Konors ar savām acīm cītīgi veras manās, it kā tajās censtos kaut ko saskatīt, salasīt, bet tas viņam noteikti neidzodas un arī neizdosies.
-Varbūt beigsi mani ignorēt? Es ar tevi runāju,- viņš man prasa, joprojām skatīdamies manās acīs.
-Un kad tu to dari, tad jau nekas, ja?- nošņācos un sakrustoju rokas zem krūtīm. Konors neatbild, toties roku no mana pleca aizvāc. Es gaidu, kad viņš kaut novērsīsies, bet arī to viņš nedara. Bet tad viņa mute atveras, lai ko teiktu, bet vārdi neizskan. Puisis aizver muti un tad klusi norūcas. Viņš ar plaukstu nobrauc pār seju un tad izbrauc caur matiem.
-Ejam,- viņš nobubina un atsāk iet. Klusējot es viņam sekoju. Rokas ielieku jakas kabatās. Sajūtot auksto vēju, es nodrebinos, bet neko nesaku un turpinu iet.
***
-Konor?- auksta vīrieša balss mūs apstādina, kad esam iegājuši kādā mājā. Abi pagriežamies pret liela auguma vīrieti ar notetuvētām rokām un kaklu, vismaz tik daudz var redzēt. Gaisma atspīd uz vīrieša plikā paura, liekot maniem lūpu kaktiņiem noraustīties.
-Ko tu gribi?- Konors jautā un samiedz acis. Pakāpju soli nostāk no viņa un novēroju cilvēkus ēnās, kuri uz visu notiekušo noskatās.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Putna-Dziesma-13/747364
(*Pašai nāk smiekli par to ko uzrakstīju,bet jā * 
)