http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamesta-31/716511
Pēc 5 – 7 daļām būs beigas. :)
Augusta pēdējās divas nedēļas aizlidoja burtiski vēja spārniem. Likās, ka nepagūstu pat ne acis nomirkšķināt, kad klāt jau bija, par laimi, pēdējais, divpadsmitais skolas gads ar eksāmeniem beigās.Šogad sev par mērķi biju izvirzījusi ļoti labi mācīties, tāpēc mācībām piegāju klāt nopietni – vakaros gāju gulēt laicīgi, lai nākamajā rītā būtu mundra un izgulējusies, par cik līdz skolai bija vairāk nekā stundas brauciens. Arī visi mani mājasdarbi bija kārtīgi izpildīti, un norakstīt tos nedevu nevienam pašam, lai arī kā tas lūgtos.Gatavojoties kontroldarbiem, mājā ievērojām klusumu kā viena, tā otra, par cik abas bijām vienā vecumā, tad arī izglītības programma bija apmēram vienāda un nereti kontroldarbi dažādos priekšmetos iekrita vienā dienā. Ieliku ausīs aizbāžņus, paņēmu klades un grāmatas un zubrījos cauri kontroldarba tēmām. Gāja grūti, taču es nepadevos.
Sapratu tēmu, un man tas sāka likties viegli. Atzīmes uzlabojās. Patiesībā man tās vienmēr bija labas, tomēr tagad man nebija nevienas zemākas balles par 8, ar ko ļoti lepojos. Arvien biežāk satikos ar Sašu, par cik katru dienu biju pilsētā, protams, raugoties, lai mūs neviens, kam nebūtu mūs jāredz, neredzētu.
***
- Tu taču pati arī lieliski zini, ka man tevis pietrūks. Man te pietrūks visa. Šī mājiņa ir manā sirdī uz mūžu. – teicu, pakodama ciet koferi.
- Zinu, jau zinu, šīs divas nedēļas bez tevis būs briesmīgas. Esmu pie tevis jau pieradusi. Tu man esi kā māsa. – viņa skumji sūdzējās.
- Zinu, tu man arī! – pasniedzos, lai apskautu draudzeni. – Bet tās ir tikai divas nedēļas. Man tiešām jāsarauj mācībās, tūlīt beigsies semestris, un kontroldarbi ir nopietnos priekšmetos gandrīz katru dienu! Turklāt vēl man kopā ar klasesbiedriem jāveic projekta darbs. Kārtīgi visam jāgatavojas. Pati saproti, ekši taču. Esmu labākā klasē atzīmju ziņā, nedrīkst atlaist grožus! Bet nesatraucies, es tev zvanīšu katru dienu vakaros, čatosim, kad vien varēsim. Tās ir tikai divas nedēļas. Es apsolu, pirmajā brīvlaika dienā es būšu te. Nocirtīsim pa abām un atvilksim uz mājiņu eglīti un visu izdaiļosim Ziemīšiem! – smējos un vilku kājās kurpes.
- Jā. Es nemaz neļaušu tev man nerakstīt. Tev vismaz ir vieta, kur palikt? – druadzene jautāja.
- Protams, kā tad savādāk? Saša atkal izlīdzēja. – teicu.
- Labi. Piektdien aizbraukšu tevi apraudzīt, kā tev tur iet. Turies. Man tevis pietrūks, draudzenīt. Atā. – mēs cieši jo cieši apskāvāmies, un es devos uz autobusu pieturu.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamesta-33/716787
