http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pagajusas-vasaras-karstaka-diena-4/712375">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pagajusas-vasaras-karstaka-diena-4/712375
Karmena, piepaceļot labās acs uzaci, uzlūkoja Oliveru, tad viņa pagriezās un viņas skatiens pievērsās meitenēm, ar mātišķu skatienu Karmena viņas uzlūkoja, bet izskatījās, ka viss ir vislabākajā kārtībā, meitenes izskatījās laimīgas, kā nekā vasara un silts laiks - ko vairāk studentiem vajag!
Olivers, pārtraucot ieilgušo pauzi, bilda: "Karm, beidz uztraukties par visiem! Tavām draudzenēm viss ir kārtībā, tu redzi - viņas jūtas pie tevis, kā savās mājās!"
Karmena pagriezās pret Oliveru, ar mulsu acu skatienu, vērās puiša zaļajās acīs, ar vienu domu galvā "Kā viņš.. Kā viņš zina? Kā viņš redz?". Bet Karmena klusēja.
Olivers, nepamirkšķinot acu plakstiņus, pārjautāja: "Tad es varu ar Tevi parunāt?"
Nu jau meitene bija mazliet atjēgusies, paņēma Oliveru pie rokas un abi aizgāja nostāk no lapenes, aiz dzīvojamās mājas, pie ziedošajiem jasmīniem. Tiekot pie jasmīniem Karmena atlaida Olivera roku un pagriezās ar skatu pret Oliveru un atbalstoties pret mājas balto sienu.
Karmena: "Esmu pati uzmanība, Oli!", pasmīkņājot tieši tik daudz, lai vaigos iemirdzētos izteiksmīgās vaigu bedrītes.
Olivers: "Es nezinu, ar ko lai sāku!", mazliet mulsi bilda.
Karmena: "Nu sāc no sākuma!", jau paliekot nopietnāka.
Olivers: "Patiesībā.."
Karmenas prāts meta kūleņus, jo nekad nekas labs vai neitrāls nesākas ar vārdu "Patiesībā".
Olivers turpināja: "Šodien tā nebija sagadīšanās, kad tikāmies jūrā!"
Karmena, saraucot uzacis izspēra: "Kas tad tas bija? Tikai nesaki, ka liktenis!"
Olivers, jau mierīgāk teica: "Nu ne taču! Vienkārši, man piezvanīja Ansis un jautāja, vai nevēlos atbraukt uz jūru un nezinot to, kā šis vakars izvērtīsies, piekritu!"
Karmena: "Ak šitā? Tātad, par Tevis satikšanu, man ir jāpasaka paldies Ansim?", ar plašu smaidu turpināja, "Un kā tad šis vakars ir izvērties?", neminstinoties Karmena uzdeva šo jautājumu, lai sagaidītu, pašai nezināma scenārija atbildi.
Olivers: "Tā, mēģināšu par visu, pēc kārtas. Nu tā sanāk, jo ja Ansis nebūtu man piezvanījis, es, visticamāk, šobrīd neatrastos šeit un nerunātu ar Tevi. Šis vakars..", Olivers ieturēja nelielu pauzi, "Ir patīkams, foršu cilvēku kompānijā, prom no galvaspilsētas dunas, priežu sila ielokā un darot to, ko parasti nemēdzu darīt, tai skaitā skatoties futbola čempi", nosmejas.
Karmena: "Jauki, ka mani un manus draugus novērtē par foršiem cilvēkiem un arī to, ka vide ir baudāma!". Karmenai pēkšņi nomainījās sejas izteiksme, jo viņa atcerējās iepriekšējo sarunu: "Pag, Oli!", Karmena iebļāvās, uzreiz pieliekot roku pie mutes un atsākot smieties.
Olivers: "Kas ta nu atkal? C vitamīns trūkst?", smaidot teica.
Karmena: "Nu ne taču! Par vecākiem! - Tu to nopietni, ka biji ar viņiem iepazīties?"
Olivers, smejoties un balstot savas spēcīgās rokas pret kājām, atbildēja: "Nu ne taču, Karm! Biju labierīcību izlūkos un satiku tavu mammu! Stādījos priekšā un viņa bija tik laipna, ka parādīja ceļu uz labierīcībām."
Karmena: "Ak dieniņ!", turot smieklus, "Tu esi nepārspējams jokdaris! Ko saki, ja dosimies atpakaļ? Protams, ja tu vēl kaut ko nenoklusē!", viltīgu skatienu uzmetot puisim.
Olivers: "Nē, tas bija viss, ko vēlējos teikt! Pagaidām. Ak jā, vēl.."
Karmena: "Kas tad vēl?"
Olivers: "Man rīt 7:00 jābūt darbā, kas nozīmē, ka vai nu man būs jābrauc negulējušam vai arī Tev būs mani jāizgulda kaut kur, nebūt!"
Karmena: "Labs ir darboni! Sadomāsim kaut ko!"
Abi jaunieši devās atpakaļ pie pārējiem. Futbolā ritēja 2.puslaika pēdējās minūtes, Ansis ar Hugo bija kā pielipuši pie TV ekrāna, savukārt abas meitenes bija uzsākušas Cirka spēlēšanu (cik gan netipiski meitenēm, kurām pāri 20 jau), bet ne jau tīrajā, par katru gājienu atpakaļ - jātukšo šota glāzīte ar plūmju liķieri. Liķiera pudele bija pusē..
Kad Ilze ar Katrīnu ieraudzīja Karmenu, Ilze atplauka smaidā un bļāva: "Karm, pievienojies mūsu spēlei, savādāk es zaudēšu!", savukārt Katrīna uzmeta vērtējošu skatienu pa priekšu Karmenai un tad Oliveram, kurš jau bija pievērsies Anša un Hugo nodarbei, bet neko neteica.
Karmena, ejot pie mazā galdiņa, pie kura sēdēja meitenes, uzmetot skatu Ansim, iedunkāja puisi un klusi, piemiedzot ar aci, noteica: "Paldies!"
Ansis, ar neizpratnes pilnu skatienu pievērsās Karmenai. Karmena piepacēla vienas acs uzaci un ar galvas kustību norādīja uz Olivera pusi. Ansis saprata bez paskaidrojumiem un pasmaidot, pievērsās futbola spēles izskaņas translācijai.
Pagājušās vasaras karstākā diena #6
