Oblivion (18)6

“Coffee stop” es ierados mazliet par agru. Atvēru baltās oša durvis, ko rotāja antīka stikla vitrāža, kad man pret seju atsitās kafijas un saldumu aromāts kā burvīgs, mīksts un kārdinošs mākonis. No smaržas vien mutē saskrēja siekalas un devos apsēsties uz dīvāna pie loga, gar kuru notika visas dienas rosība, kas kafejnīciņu it kā norobežoja no ārpasaules.

Fonā pa tumbiņām pie sienas skanēja mierīga mūzika, kas radīja patīkamu atmosfēru. It visur, kur stiepās skats, bija saskatāms kaut kas saistībā ar kafiju. Pat grīda bija siltā kanēļa tonī, tāpat kā sienas. Dīvānus rotāja tumši sarkanbrūns lins un mazi dekoratīvie spilveni kafijas krēma krāsā. Šī vieta vienkārši izkliedza vārdu “kafija”.

Nesaprotu, kāpēc šī vieta vēl nebija kļuvusi par populārāko vietu pilsētā, jo te bija fantastiski.

Vēlreiz ieelpoju šokolādes smaržu un piegāju pie koka letes, aiz kuras strādāja maza auguma meitene, kuras sarkanīgie mati bija saņemti zirgastē, un uz acīm bija viņas sejai par lielu brilles. Mugurā viņai bija balts krekls, pār kuru pārvilkts brūns ķitelis un melnas džinsas.

Meitene sakārtoja piena pakas aiz letes un ar smaidu sejā pievērsās man.

-Ko jūs ieteiktu?- es pavaicāju, skatoties uz lielo tāfeli, uz kuras bija norādīti apmēram trīsdesmit dažādi kafijas veidi, no kuriem dažus nepazinu, bet citi šķita interesanti ar saviem nosaukumiem.

Man nebija ne jausmas, kā varētu garšot piparmētru espreso vai pumpkin spice baltā kafija.- Viss izklausās tik labi,- es sacīju un sašķiebu lūpas, prātodama ko man kārojas.

-Mana personīgi mīļākā ir borgia. Tās sastāvā ir espreso, karstā šokolāde un putukrējums. Vēl laba ir mandeļu piena kafija. Atkarīgs no tā, cik saldu vai spēcīgu to gribat,- meitene man izpalīdzēja.- Un tomēr es iesaku jums borgia. Tā garšo lieliski.

-Tad divas borgias,- es pasūtīju, un piegāju pie saldētavas- vitrīnas, kur rotājās visdažādākie saldumi.

Sākot no klasiskās šokolādes kūkas līdz zemeņu šerbertam.

- Būs vēl divas siera kūkas smilšu mīklas groziņā ar svaigajiem augļiem un krēms brulē,- es pasūtīju. Meitene visu sakārtoja uz paplātes un izsita kasē čeku.

Tikmēr pamanīju, ka pat pie griestiem lampas abažūra dizains bija kafijas krūzīte ar tasi. Pie sienām rotājās plaukti ar visdažādākā rakstura grāmatām, sākot no Holandes mākslas, beidzot ar “Fen šui” principiem. Samaksājusi par pirkumu, apsēdos savā vietā un laiski skatījos ārā pa logu.

Cilvēki šaudījās garām kā bites, katram prāts pilns ar savām domām, un nemaz mani neievēroja.

-Čelsija Millere,- vīrieša balss mani uzrunāja un es pagriezos pret advokātu, ko ļoti labi pazinu. Tas bija Adrians, Džeika personīgais advokāts un ļoti labs draugs. Ar vīrieti biju tikusies jau iepriekš un nekavējoties piecēlos un paspiedu viņa roku. Attiecībā pret viņa roku, mana šķita trausla kā lellei, jo viņa rokas bija ļoti spēcīgas. Vīrieša pelēkās acis izstaroja labestību. Nekad nebūtu iedomājusies, ka tik jaunam vīrietim kā Adrians, var būt tik daudz panākumu īsā laika periodā,  jo Amerikā juristu un advokātu netrūka. Laikam mēs ar Adrianu vienkārši esam brīnumbērni.. es nodomāju. Vīrieša mati bija ar želeju atglausti uz atpakaļ un mugurā, kā ierasts, viņam bija brūns, piedienīgs lina uzvalks, kas saskanējās ar kafijas krāsu. -Sēžamies,- es aicināju,- Jau pasūtīju mums kafijas.

-Paldies,- Adrians piesmakušā balsī atteica, un noņēma no pleca datorsomu, kurā atradās milzīga ādas mape ar dokumentiem,- Tad kamēr kafijas gatavojās, mēs varam sākt?

-Varam,- es nopietni sacīju un sakrustoju pirkstus. Ak, Džeik.. Ja tu te būtu. Bez tevis pasaule tiešām ir tumšāka. Es vēlētos, kaut tagad man nebūtu jāsaņem tava pēdējā vēlēšanās. Es vēlētos, kaut tu būtu te, un dzertu ar mani kafiju

.- Man gan jāatvainojas par to, ka..

-Tas nekas,- Adrians žigli attrauca,- Vienalga. Sakarā ar tavu mantojumu, vajadzēja nokārtot dažus dokumentus un tādas lietas. Džeiks bija ļoti dāsns ar savu testamentu, ja es varu tā teikt,- Adrians pats pasmējās par savu joku,- Ikviens saņēma kaut ko lielos apmēros. Bet tas, ko dabūji tu, bija..

-Vai es varu pati izlasīt tos dokumentus?- es viņu pārtraucu. Man nepatika viņa balss intonācija un sacītais. Tas lika man sajusties nervozai, kas man nepavisam nepatika. Barista nolika mums dzērienus, un devās prom, pārtraucot īso klusuma mirkli starp mums.

Adrians brīdi vērās man acīs un tad pastūma ādas mapi manā virzienā,

- Paldies.- es pateicos kad vīrietis pamāja ar galvu. Atvēru mapi un izņēmu ārā lielo dokumentu čupu. Starp tiem bija papīri, kuru jēgu es nesapratu, un apmulsu. Apstājos pie lapas, kur bija minēts mans vārds, un sagumu krēslā. Paņēmu rokās kafiju un padzēros malciņu, lai uz brīdi attaptos.

-Tagad, kad esi lietas kursā, ir jāķeras pie dažiem nosacījumiem.- -Kādi ir šie nosacījumi?- es bijīgi jautāju un ar karoti nokniebu gabaliņu kūkas.

-Tu kļūsti par “Wix” īpašnieci ar vienu vienīgu norunu.- Adrians nopietni sacīja,- Džakomo uzstāja, ka tev ir jāaprec Naels Krūzs. Šis laulību līgums būs tava atslēga uz “Wix”, bet, laulību nedrīkst šķirt piecus gadus..- Adrians domīgi piebilda.

-Un kas būs ja to nedarīšu?- -Wix tiks izsolīts ūtrupē un vairs neeksistēs. Džeiks uzstāja,ka, vai nu Wix tiek tev, vai nekad netiks nevienam.

Oblivion (19)