Piedodiet, ka nesanaak rakstiit tik biezhi, kaa gribeetos.Sveiciens visiem lasiitaajiem, bet Special sveiciens manai miiljajai heiterei "episkaa". Lai kaa tu censtos likt miinusus miiljaa, es staastu taapat turpinaashu. Paldies. (:
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Nekas-19/717561
https://www.youtube.com/watch?v=kB67HO8tkQs
Bija grūti doties uz mašīnu. Es sev nemitīgi atgādināju, ka tas bija Austras dēļ, bet tas nemainīja to, ka man sāpēja. Ļoti sāpēja. Es jutu, ka Daniels skatās uz mani, bet biju par gļēvu, lai uz viņu paskatītos. Atvēru mašīnas durvis un lēni apsēdos aizmugurējā krēslā. Austra saņēma manu roku, un pamanīju, ka Romāns lūkojās atpakaļskata spogulī. Novērsos no tā, lai mūsu skatieni sastaptos un paskatījos pa logu. Iekodu lūpā, un Austra ielika man galviņu klēpī. Glāstīju meitiņas matus un skatījos ārā pa logu. Jutu asaras ritam pāri vaigiem, un ļāvos skumjām. Atspulgā pamanīju, cik nožēlojama esmu. Pāri vaigiem stiepās melna tušas sliede, un seja bija aiztūkusi. Vēl nesen es mocījos, ka neko neatceros, bet tagad mana jaunā dzīve mani grāva trakāk nekā tas, kad dzīvoju kā balta lapa.
Ceļš šķita ļoti tāls. Austra gulēja, es centos beigt raudāt, bet Romāns klusēja. Klusums nebija patīkams, tas nepatīkami spieda uz bungādiņām, un darīja vēl lielāku vēlmi raudāt. Ja nebūtu Austras, es justos kā vientuļākais cilvēks pasaulē. Turklāt tagad es biju nostādīta aci pret aci ar to, ko biju nodarījusi cilvēkam, kurš man bija atdevis visu. Es pati nezinu, kāpēc, bet izjutu un izelpoju viņa sāpes kā savējās. Iedomājos, kā viņš jutās, kad izdarīju abortu mūsu pirmajam bērnam, kad piekrāpu viņu ar paša brāli, kad viņam meloju acīs skatoties. Es sapratu, kāpēc viņš pret mani bija tik naidīgs... Visu mīlestību mana rīcība bija pārvērtusi naidā..
-Tu mani ienīsti,- es aizlauztā balsī sacīju, un Romāns uz mani palūkojās atpakaļskata spogulī. Viņš tikai vāji pasmaidija un apstājās pie luksofora,- Tu vari smīnēt vai nē, domāt, ka es to nesaku no sirds, bet tā tas ir. Es to neatceros, bet tāpat nožēloju. Es tevi par to nevainoju. Tikai lūdzu, Nedari pāri Austrai. Dari ar mani ko vēlies, tikai viņu neaiztiec. Viņa nav vainīga..
-Tu esi pilnīga idiote, vai izliecies? tev šķiet, ka es varētu nodarīt pāri paša meitai? Es Austrai nemūžam neko nespēšu izdarīt. Es mīlu to meiteni. Un viņa nav mani pievīlusi, kā viņas māte.- Romāns atteica un es pamanīju viņa acīs sāpju atblāzmu,- Es viņu redzu kā to, kā dēļ centos. Visas ciešanas, viss ir viņas vērts. Viss, ko es daru, ir tikai viņas dēļ. Viņa ir man viss, kas man ir, būs, un ir bijis. Un nekad neuzdrošinies teikt vai domāt, ka es mazajai kaut ko spētu nodarīt. Saprati?
Es neatbildēju. Man pāri vaigiem ritēja asaras un es novērsos, lai Romāns to neredzētu. Man iekšēji bija sajūta, it kā kāds manī būtu ietriecis trulu dunci un to dzītu dziljaak. Visas sāpes, visi pāridārījumi, kas jebkad bijuši, atausa kā nebijuši, un kā viļņi triecas pret krastu, tie iedragāja mani sāpēs. Pieglaudu Austru sev klāt un centos rast mieru no meitas siltuma.
-Ja tu to vēl nēsi sapratusi, viss, kas notiek, ir Austras dēļ. Es netaisos tevi spīdzināt, vai pievākt sev. Man tas vairs nav vajadzīgs. Es gribu, lai Austrai vienmēr ir māte, un lai viņa zina, ka ir mātei vajadzīga. Mums nav jāguļ kopā, mums nav nekas jādara kopā. Vismaz kamēr to neredz Austra. Kamēr esam ar Austru, mums jātēlo laimīgā ģimene, tāda, kāda nekad nebija bijusi tev, lai gan tu to neatceries. Es gribu, lai manai meitai ir viss.- Romāns apstādināja mašīnu un paskatījās uz manu roku, ko rotāja viņa gredzens.- Tu to esi uzlikusi. Bet ne jau manis. Austras dēļ.- vīrietis aizgriezās un es pamanīju, kā viņš aizmiedz acis uz mirkli. Redzēju asaru viņam pāri vaigam, un viņš to zureiz notrauca.- Vienkārši izliecies. Nevis manis. Bet viņas dēļ. Es tevi lūdzu.
-Es piekrītu, klusi atteicu, un centos atrast veidu, kā mainīt tēmu,- Vai man nevajadzēja paņemt kādas drēbes vai ko?-
-Nav vajadzības,- Romāns vēsi atteica,- Viss ir bagāžniekā. Nerunā ar mani vispār. Man nav vajadzīgs pierādījums no tevis. tev tas ir jāpierāda Austrai,- Romāns apstādināja mašīnu un izkāpa laukā. Viņš aizsmēķēja cigareti un devās vairākus soļus tālāk.
-Tas viss ir manis dēļ, vai ne, mammīt?- Austra klusi vaicāja. Man sažņaudzās sirds.- Es visu dzirdēju, mammīt. Vai tā ir? Jūs esat abi kopā tikai manis dēļ, nevis tāpēc, ka mīlat viens otru?
