http://spoki.tvnet.lv/literatura/Marta-61/713327
Man tika atgādināts, ka tiesā nedrīkstu sniegt nepatiesu liecību un maldināt tiesnesi. Atgādināja arī par manām tiesībām un pienākumiem. Es tikai zvērēju, ka to nedarīšu un advokāts varēja ķerties pie pratināšanas.
- Pastāstiet, ko jūs darījāt divi tūkstoši četrpadsmitā gada četrpadsmitajā jūnijā? - advokāts uzdeva savu pirmo jautājumu.
- Cik sīki jūs vēlaties dzirdēt? - es īsti nesapratu vai man sākt stāstīt par to kā pamodos un devos uz dušu, vai pietiks, ja stāstīšu tikai par salidojumu.
- Piedodiet par nekorekto jautājumu, - advokāts bija pārlieku laipns, tāpēc izraisīja manī pretīgumu, - Pastāstiet, lūdzu Martas jaunkundze, ko jūs darījāt divi tūkstoši četrpadsmitā gada četrpadsmitajā jūnijā, pēc pulksten sešiem, - viņš konkretizēja savu jautājumu.
- Ap to laiku es sarunājos ar Renāru, - īsti nebiju pārliecināta par laiku, bet izteicu varbūtību, kas bija tuva patiesībai.
- Ar Renāru? - advokāts pārjautāja, liekot saprast, ka nesaprot par ko es runāju.
- Ar Renāru Podiņu, - nosaucu sava puiša pilnu vārdu, - Mums vajadzēja izrunāties, - piebildu.
- Jūs bijāt sastrīdējušies? - advokātam likās saistoša mana piezīme, tāpēc nožēloju, ka to pateicu.
- Mēs nebijām sastrīdējušies, - noraidoši purināju galvu, - Nu, ne pa īstam sastrīdējušies, - īsti nezināju kā paskaidrot, - Viņš man izrādīja savas simpātijas, bet es nespēju tām atbildēt, - atzinos.
- Tātad ne pirmo reizi jums kāds izrāda savas simpātijas, un jūs atgrūžat šīs jūtas, - advokāts pilnībā pārvērta manus vārdus. Tagad tie izklausījās nejauki un nepatiesi.
- Nē, nu jā, - es taču ne pirmo reizi kādu atgrūžu.
- To es arī vēlējos dzirdēt, - advokāts vairs neļāva man neko paskaidrot, jo bija sagaidījis vēlamo atbildi.
- Bet… - centos iebilst, bet man tas netika atļauts.
- Kas notika pēc sarunas ar Renāru? - lai gan es nebiju pateikusi visu, ko vēlējos, man nācās atbildēt uz nākamo jautājumu.
- Mēs atgriezāmies skolā, - godīgi atzinos.
- Un kas notika skolā? - šķita, ka viņš to jautā tikai jautāšanas pēc.
- Es satiku savus klasesbiedrus un bijušos skolotājus, - paskaidroju.
- Vai jūs satikāt arī Niku Būvnieku? - viņš painteresējās.
- Nē, nesatiku gan, - atteicu.
- Jūs viņu nepamanījāt nevienā brīdī? - advokātam jau atkal bija kaut kas padomā, tikai es nespēju saprast, kas tieši.
- Līdz nokļūšanai tualetē, es viņu neredzēju, - ceru, ka ar šo atbildi viņam būs pietiekami.
- Bet mans aizstāvamais minēja, ka vairākkārt ir centies sasveicināties ar jums, - advokāts iebilda.
- Es to nepamanīju, - zināju, ka tie ir meli. Niks man netuvojās līdz nebija drošs, ka esmu viena.
- Vai arī jūs viņu ignorējāt? - advokāts nelikās mierā.
- Iebilstu, - mana advokāte piecēlās kājās, - Marta jau vairākkārt teica, ka nav satikusi Niku Būvnieku, kāpēc tiek atkārtoti jautāts viens un tas pats? - biju pateicīga savai advokātei, jo es tiešām sāku uztraukties.
- Iebildums pieņemts, - šķiet, arī tiesnesim jau bija apnicis dzirdēt vienu un to pašu atbildi, - Mainiet savu jautājumu.
- Es atvainojos, - jau atkal Nika advokāts bija pārlieku pieklājīgs. Man tiešām radās vēlme izvemties redzot šādu liekulību, - Tātad Niku Jūs satikāt tualetē? - viņš atkārtoja manus vārdus.
- Jā, - piekrītoši pamāju.
- Vai šīs tikšanās rezultātā, mans klients ieguva savainojumus? - jau atkal viņš izlaida svarīgas detaļas, un uzdeva tikai tos jautājumus, kas viņam bija vajadzīgi.
- Jā, guva, - atteicu, un jau atkal man neļāva neko paskaidrot.
- Vai ātrās palīdzības darbiniekiem tika teikts, ka viņš pats ir paklupis? - advokāts kļuva uzstājīgāks.
- Jā, tika, - es nesēju noliegt patiesību, - Bet…
- Ja jūs melojāt ātrās palīdzības darbiniekiem, vai tas nepierāda to, ka jūs melojat arī par citām lietām? - advokāta vārdi mani nedaudz šokēja. Nebiju gaidījusi šādus apvainojumus.
- Es nemeloju par pārējām lietām! - iebildu.
- Vai tad jūs nebijāt tā, kas meloja par testu rezultātiem, lai paceltu atzīmi uz augšu? - es nesapratu, kur viņš bija guvis šādu informāciju.
- Iebilstu, - atkal iejaucās mana advokāte, - Šis jautājums nav saistīts ar šo procesu, - viņa piebilda.
- Es pierādīšu, ka ir gan, - šoreiz Nika advokāts pirmais iebilda, pirms tiesnesis kaut ko paspēja pateikt.
- Iebildums noraidīts, - tiesnesis paziņoja, - Varat turpināt, - viņš mudināja manu pratinātāju.
- Es atkārtošu jautājumu, - advokāts gandarīti teica, - Vai jūs esat melojusi par testu rezultātiem, lai gūtu kaut kādu labumu? - viņš pārjautāja ar nedaudz citiem vārdiem.
- Esmu, - es taču nevarēju teikt pretējo, jo, ja jau viņš ko tādu saka, tātad viņam bija pierādījumi. Un es biju solījusi teikt tikai un vienīgi patiesību.
- Tas pierāda, ka apsūdzētā ne pirmo reizi melo par patiesajiem apstākļiem, lai izvairītos no soda, - advokāts paziņoja, - Kā gan lai tic cilvēkam, kurš mēdz melot, ja viņam tas ir izdevīgi? - tas bija tīri retorisks jautājums un viņš negaidīja atbildi uz šo jautājumu, - Paldies, šobrīd man jautājumu vairs nav, - nu es tiešām izskatījos citu acīs kā nelietīga mele un labumu guvēja.
Pārlaidu skatienu pāri zālei. Niks izskatījās ļoti apmierināts, bet Deniss izvairījās lūkoties uz mani. Artūrs ar Renāru likās patiesi nikni, bet viņi nedrīkstēja un nevarēja iejauties procesā. Sev par nelaimi, es joprojām nekur nemanīju Bildu. Kur gan viņa bija palikusi? Es sāku uztraukties.
- Varat pratināt savu aizstāvamo, - tiesnesis aicināja manu advokāti ieņemt vietu, kur nesen stāvēja Nika advokāts.
- Mēs jau noskaidrojām, ka tu tiešām nesatiki Niku Būvnieku salidojuma laikā līdz devies uz tualeti, - šī nelielā advokātes piezīme, uzjautrināja vairākus cilvēkus zālē. Arī es ļoti saņēmos, lai nepasmaidītu, bet Niks gan savilka niknu grimasi, - Pastāsti, kas notika tualetē, - advokāte aicināja.
- Es iegāju noskalot seju, jo man bija ļoti karsti, - atteicu, - Pēkšņi tur parādījās Niks, - atceroties viņa ierašanos nodrebinājos.
- Ko viņš darīja tualetē? - advokāte izlikās, ka dzird šo stāstu pirmo reizi, - Cik saprotu, tad tā bija sieviešu tualete, - viņa uzsvēra pēdējos divus vārdus, lai visiem būtu skaidrs, ka Nikam tur nevajadzēja atrasties.
- Viņš atnāca, lai pārmestu man, ka neuzvedos labi, - atklāti stāstīju.
- Kādā ziņā? - advokāte mudināja mani visu izstāstīt.
- Nikam nepatika, ka skūpstos ar Renāru, - nedaudz nosarku sakot šos vārdus, bet ātri saņēmos, lai turpinātu, - Viņš uzsvēra, ka es to nedrīkstu darīt.
- Kāpēc tu nedrīkstēji skūpstīt savu puisi? - advokāte likās patiesi pārsteigta.
- Niks apgalvoja, ka esmu viņa meitene, - paskaidroju.
- Bet tu taču tāda nekad neesi bijusi? - viņa pārjautāja.
- Nekad, - piekrītoši pamāju.
- Kāpēc tu uzbruki Nikam? - sekoja nākamais jautājums.
- Viņš man draudīgi tuvojās un es baidījos, ka Niks man nodarīs pāri, - bija diezgan grūti tam visam atkal un atkal iet cauri.
- Tātad tā bija pašaizsardzība? - advokāte pārjautāja.
- Jā, - jau atkal es piekrītoši pamāju.
- Vai pastāstīsi, kāpēc Niks uzskata tevi par savu meiteni? - advokāte vedināja mani atgriezties pagātnes notikumos, - Kā vispār aizsākās jūsu pazīšanās? - viņa papildināja savu jautājumu.
Dziļi ievelkot elpu, es centos saņemties, lai tik lielas auditorijas priekšā pastāstītu to, ko vēl pirms nepilnas nedēļas nezināja neviens.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Marta-63/713497
