http://spoki.tvnet.lv/literatura/Marta-60/712959
- Ko tu šeit dari? - tas bija pirmais, ko Niks spēja man pajautāt.
- Šodien taču ir mūsu tiesa, - nevainīgi atteicu, izliekoties, ka nesaprotu viņa patieso jautājumu, - Vienreiz jau to palaidu garām, tāpēc nebūtu prātīgi to darīt atkal, - piebildu un uzsmaidīju viņam. Lai cik mākslīgs bija šis smaids, tas tomēr bija smaids.
- Bet… bet… bet - Niks stostījās, - Man likās, ka tu nebūsi, - pēdējā mirklī viņš tomēr sevi nenodeva un apvaldīja sakāpinātās emocijas.
- Tas nebija viegls lēmums, - piekrītoši pamāju, - Bet tad sapratu, ka vēlos, lai visi uzzina patiesību, - paraustot plecus piebildu.
Nika acīs šoku un pārsteigumu aizvietoja niknums un dusmas. Viņš iekšēji vārījās, bet nespēja šobrīd neko izdarīt. Te bija pārāk daudz liecinieku. Puisis neuzdrošinājās man tuvoties, jo zināja, ka tad uzreiz tiks apcietināts. Lai arī kāds no policistiem bija viņa pusē, tas nepalīdzētu, ja Niks nolemtu man uzbrukt.
- Tu ņirgājies par mani, - viņš caur zobiem izgrūda.
- Tāpat kā tu to dari, - vienkārši atteicu.
- Tu to nožēlosi, - viņš draudēja.
- Nik, nomierinies, - vēl vairāk centos viņu izprovocēt, - Viss taču ir kārtībā, - nebeidzu izsmiet savu pāridarītāju. Man tas sāka pat iepatikties, - Viss būs kārtībā, - uzsvēru pēdējos vārdus.
- Es esmu mierīgs, - Niks uzreiz atteica, - Man nav par ko uztraukties, - viņš teica vienu, tomēr viņa ķermeņa valoda pavisam kaut ko citu.
- Tad jau labi, - piebildu.
- Marta! - šī balss lika pār ķermeni pārskriet patīkamām trīsām. Es negaidīju, ka viņš parādīsies ātrāk, tomēr jutu, ka viņš strauji tuvojas.
- Renār, - beidzot es patiesi pasmaidīju, redzot, ka mans puisis nāk manā virzienā.
- Kā es uztraucos, - viņam nerūpēja, ka Niks joprojām mūs novēro. Renārs vienkārši mani apskāva un pacēla gaisā. Un kad puisis vēlējās mani noskūpstīt, arī to es ļāvu, tā Niku kaitinot vēl vairāk.
- Deniss, ejam, - nebiju pamanījusi, ka atnācis arī mans glābējs, bet tiklīdz Niks pieminēja brāļa vārdu, es pārtraucu skūpstu un uzlūkoju viņu. Denisa skatiens neko daudz neizteica, tomēr nelikās, ka viņš spēja būt vienaldzīgs pret redzēto. Arī es nespēju ilgi lūkoties viņā, jo jutos vainīga par skūpstu, kas bija starp mums pavisam nesen.
- Ejam, - Deniss piekrītoši teica un kopā ar Niku devās tiesas zāles virzienā. Niks tiešām nenojauta, ka man palīdzējis ir viņa brālis. Nez ko viņš teiks, kad to uzzinās. Viņam ko tādu nebūs viegli pārdzīvot. Par to es biju simtprocentīgi pārliecināta.
Es uzkavējos vēl kopā ar Renāru. Mēs neko nerunājām, mēs vienkārši kādu laiku stāvējām apskāvušies. Dažreiz vārdi bija lieki, un šī bija viena no tādām reizēm.
- Pietiks mīlināties, - mūsu apskāvienu šoreiz pārtrauca Artūrs, - Pēc piecām minūtēm sāksies tiesa, - viņš pabrīdināja, - Vai viss izdevās kā plānots? - brālis vēlējās zināt.
- Domāju, ka jā, - piekrītoši pamāju.
- Par ko jūs runājat? - Renārs painteresējās.
- Man vajadzēja satikt Niku pirms tiesas un to es arī izdarīju, - īsi un kodolīgi atteicu.
- Niks neizskatījās īpaši priecīgs, - puisis piekrītoši pamāja.
- Tas labi, - Artūrs bija gandarīts par dzirdēto, - Bet nu labāk ejam, - viņš mudināja, - Otro reizi vajadzētu nenokavēt un ierasties laikā, - viņš piebilda.
- Šoreiz mani neviens nenolaupīs, - pārliecinoši teicu.
- Nenolaupīs gan, - abi puiši reizē atteica, liekot man iesmieties. Jutos kā princese, kuru pavada divi miesassargi. Es zināju, ka viņi mani nosargās pret visiem un visu.
Smieties vairs negribēju, kad iegāju tiesas zālē. Te bija ļoti nopietna un saspringta atmosfēra. Īsti nespēju aprakstīt savas sajūtas, jo tās mani pašu biedēja. Pēkšņi man vairs nelikās, ka viss būs labi, jo Niks noteikti pateiks vai izdarīs kaut ko tādu, kas liks visiem noticēt viņam, nevis man. Nu kāpēc pirms brīža es varēju justies tik pārliecināta, bet tagad šī pārliecība lēnām izgaisa.
- Marta Vuda? - kāda nepazīstama sieviete mani uzrunāja.
- Jā, - piekrītoši pamāju un pagāju uz priekšu.
- Jums jānāk apsēsties šeit, - tā pati sieviete aicināja, - Drīz nāks tiesnesis, tāpēc visiem jāieņem savas vietas, - viņa pabrīdināja un es paklausīgi devos uz norādīto vietu.
Apskatot cilvēkus kuri bija šajā zālē, nekur nemanīju Bildu. Kur gan viņa bija palikusi. Nevarētu taču būt, ka šoreiz Niks ir parūpējies, lai neierodas inspektore. Niks taču tik ļoti neriskētu. Kaut gan viņam jau vairs nebija īsti ko zaudēt.
- Visiem piecelties kājās, tiesnesis nāk! - nepazīstamā sieviete uzrunāja klātesošos. Ja pirms brīža telpā valdīja vēl kaut kāda skaņa, jo cilvēki sačukstējās, tad šobrīd iestājās pilnīgs klusums. Kā armijā pēc kapteiņa pavēles, visi piecēlās kājās, gaidot, kad ienāks tiesnesis un ieņems savu vietu, dodot zīmi, ka varam sēsties.
- Šodien tiek atklāti divi tiesas procesi, - tiesnesis sāka savu runu nopietnā un bargā balsī, - Pirmais process ir pret Martu Vudu. Niks Būvnieks, balstoties uz Krimināllikuma 9.panta 2.daļu, uzskata, ka apsūdzētās nodarījums ir atzīstams par izdarītu ar tīšu nodomu, jo apsūdzētā apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi, vai arī apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējusies tās, - tiesnesis ne mirkli neieskatījās grāmatā, viņš šo tekstu zināja no galvas un bez aizķeršanās izklāstīja to.
Puse no vārdiem man uzreiz pat nepieleca. Man vajadzēja vairākas sekundes, lai saprastu par ko īsti tieku apsūdzēta. Šķiet Niks vēlas pierādīt to, ka es ar nodomu viņu esmu ievilinājusi tualetē un piekāvusi. Viņš vēlas pārliecināt tiesnesi, ka esmu to visu izplānojusi. Viņš taču nebija īsti normāls, tomēr es klusēju un neiebildu. Nevēlējos izrādīt necieņu pret tiesneša kungu.
- Otrais process ir pret Niku Būvnieku, - tienesis turpināja savu uzrunu, - Marta Vuda, balstoties uz Krimināllikuma 159.panta 1.daļu, apsūdz Niku Būvnieku par dzimumaktu, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai par dzimumaktu pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmatojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo (izvarošana). Cietušā pieprasa brīvības atņemšanu uz desmit gadiem.
- Meli! - Niks skaļi protestēja. Viņš nespēja palikt tik vienaldzīgs cik es vai arī tā bija viņa taktika. Viņš noteikti vēlējās tēlot nepatiesi apsūdzēto jau no pirmajām minūtēm.
- Klusumu zālē! - tiesnesis stingri atteica, - Visiem būs savs laiks izteikties, - viņš piebilda.
Niks vairāk neko neteica. Viņš bija savu pateicis un nevēlējās nokaitināt tiesnesi.
- Tā kā šie abi procesi ir savstarpēji saistīti, - tiesnesis turpināja, - Tad tie abi tiks risināti vienlaicīgi, - viņš paziņoja, - Dodu vārdu Martas Vudas advokātei, - tagad bija laiks teikt savas pirmās runas abiem advokātiem.
Es īsti nespēju koncentrēties uz advokātu teikto, jo centos izprast Nika plānu. Viņa pēdējā reakcija man lika aizdomāties. Kāds gan bija šī puiša tālākais plāns? Ko gan es no viņa vēl varēju sagaidīt? Nevēlējos nepatīkamus pārsteigumus, tāpēc vēlējos būt gatava pilnīgi visam, ko šodien nāksies dzirdēt. Bet, visticamāk, tas tomēr nebūs iespējams.
- Marta Vuda tiek izsaukta uz pratināšanu, - paziņoja Nika advokāts, liekot man atgriezties realitātē.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Marta-62/713467
