http://spoki.tvnet.lv/literatura/Marta-62/713467
Pēc mana stāsta dzirdēšanas, sekoja vēl daži jautājumi no advokātes puses, bet tie bija tikai tāpēc, lai konkretizētu notikumus. Drīz vien man ļāva atgriezties savā vietā, un kā nākamo uz pratināšanu izsauca Niku.
Šoreiz pirmā bija mana advokāte, kurai ļāva pratināt Niku, tāpēc viņa nemaz nepameta savu vietu.
Man likās diezgan bezjēdzīgi, ka viņš dod solījumu, kuru tāpat neplānoja pildīt. Viņš tiesā zvērēja nemelot, bet bez meliem viņš nevarēja izsprukt no nepatikšanām. Mani tikai interesēja kā viņš plānoja atrunāties.
- Vai jūs varētu man pastāstīt ko darījāt divi tūkstoši četrpadsmitā gada četrpadsmitajā jūnijā? - mana advokāte uzdeva Nikam tieši to pašu jautājumu, ko viņa advokāts man.
- Tajā dienā es biju salidojumā, - Niks izskatījās ļoti mierīgs un nosvērts, - Svinīgo daļu izlaidu, jo tās mani parasti garlaiko, - puisis vēsi piebilda, - Biju skolā ap kādiem sešiem.
- Kad jūs satikāt Martu? - sekoja nākamais advokātes jautājums.
- Viņu es pamanīju drīz pēc ierašanās, - Niks vaļsirdīgi atzinās, - Marta kopā ar savu brāli stāvēja pie skolas ieejas un pīpēja, - puisis visiem paziņoja.
- Un tālāk, - advokāte viņa teiktajam nepievēra nekādu uzmanību, lai gan ar smēķēšanas piezīmi, viņš gribēja mani atkal padarīt par slikto.
- Tad pie viņas pienāca Renārs, - Niks stāstīja tālāk, - Un abi kaut kur aizgāja.
- Liekas, ka tu esi novērojis Martu, - advokāte izteica minējumu.
- Iebilstu, - Nika advokāts ierunājās, - Tas ir pieņēmums, nevis apgalvojums.
- Iebildums pieņemts, - tiesnesis piekrītoši teica.
- Labi, - mana advokāte piekrita abiem vīriešiem, - Ko darīja Martas brālis? – viņa painteresējās.
- Es nesaprotu kāpēc jāpiemin Artūrs Vuds, - jau atkal iejaucās Nika advokāts.
- Es paskaidrošu, - mana advokāte smaidot teica.
- Turpiniet, - tiesnesis aicināja.
- Pastāstiet, ko tajā brīdī darīja Artūrs? - advokāte atkārtoja jautājumu.
- Es nezinu, - Niks uzreiz neaptvēra, kāpēc tiek uzdots šāds jautājums, bet man gan bija skaidrs advokātes domu gājiens.
- Un ko darīja jūsu brālis Deniss? - viņa pajautāja.
- Viņš tur nebija, - Niks sāka nervozēt.
- Bija gan, - mana advokāte nepiekrita, - Ja tu pamanīji, ka Marta sarunājas ar Renāru, tev noteikti vajadzēja redzēt, ka tavs brālis atrodas tikai pāris metrus no tevis un runā ar Artūru, - viņa paskaidroja, - Vai tajā brīdī tevi interesēja tikai Marta? - advokāte uzdeva tiešu jautājumu.
- Marta ir simpātiska meitene un viņa piesaistīja manu uzmanību, - Niks pēdējā brīdī spēja atrast pareizos vārdus, lai atrunātos.
- Vai tāpēc tu sekoji viņai uz tualeti? - advokāte turpināja izprašņāšanu.
- Viņa pati mani uzaicināja, - Niks meloja.
- Kādā ziņā? - neizskatījās, ka puiša vārdi apmulsinātu sievieti. Šķiet, ka viņa pat bija gaidījusi šādu apgalvojumu.
- Kad tieši, Marta jūs uzaicināja pievienoties viņai tualetē? - advokāte vēlējās zināt.
- Viņa visu vakaru ar mani flirtēja, - Niks palika pie savas sākotnējās versijas.
- Kā izpaudās Martas flirtēšana? - joprojām nemanīju nekādu apjukumu savas aizstāves sejā.
- Viņa man uzsmaidīja, vienu reizi pat piemiedza ar aci, - viņam bija tiešām slimas fantāzijas. Vai tiešām viņš to visu redzēja? Iespējams Niks vienkārši bija smagi slims šizofrēniķis. Šī doma arvien vairāk pārņēma mani.
- Bet Marta apgalvoja, ka satika jūs tikai tualetē, - advokāte atgādināja.
- Viņa vienmēr bijusi ļoti kautrīga, - Niks paraustot plecus atteica, - Domāju, ka Marta joprojām nespēj skaļi paust savas patiesās jūtas, tāpēc izdomājusi visus šos melus, - Niks izklāstīja savu versiju.
- Par ko tieši vēl Marta ir melojusi? - sieviete painteresējās.
- Par izvarošanu! - Niks uzreiz atteica.
- Vai jūs nekad neesat bijuši kopā? - advokāte jautāja.
- Esam, - šī atbilde mani apstulbināja.
- Esat? - arī mana aizstāve nebija īsti gaidījusi šādu atbildi.
- Mums ir bijusi kopīga nakts, - Niks paziņoja.
- Kad tas notika? - advokāte vēlējās zināt.
- Divtūkstošā gada divdesmitajā aprīlī, - puisis mierīgi atteica, nosaucot datumu, kad mani ieguva pret manu gribu.
- Pastāstiet par šo nakti, - viņa mudināja.
- Tā bija vienīgā mūsu kopīgā nakts, bet tā bija skaista, - Niks grima atmiņās, - Mums tas nebija kā citiem, - viņš nedaudz pasmaidīja. Ja es nezinātu patiesību, iespējams es viņam pat noticētu, - Es gribēju viņu vest pie sevis, bet Marta bija tik nepacietīga, ka vēlējās, lai mēs mīlējamies netālu no pludmales, - es negaidīju, ka viņš izvarošanu sauks par mīlēšanos. Viņš bija pieņēmis citu taktiku un izskatījās, ka tā tiešām iedarbojas uz tiesnesi.
- Jums šī nakts spilgti palikusi atmiņā, - advokāte ieteicās.
- Protams, - tas skanēja kā pats par sevi saprotams, - Marta bija mana pirmā meitene, - man pat atvērās mute tajā klausoties.
- Bet kāpēc jums nekas vairs neturpinājās, - laikam arī advokāte gribēja dzirdēt visu viņa izdomāto stāstu.
- Marta nekad nav spējusi būt kopā ar kādu ilgāk par pāris nedēļām, - Niks paskaidroja, - Es zināju, ka viņa mani pametīs jau pēc nedēļas, tāpēc aizgāju pats, - es gribēju vienkārši kliegt, dzirdot visu šo idiotismu.
- Jūs viņu pametāt? - advokāte pārjautāja.
- Tāpēc jau laikam viņa ir tik nikna, - Niks vainīgi uzlūkoja viņu. Es tiešām šobrīd labprāt iesistu viņam pamatīgu pliķi, tāpēc sažņaudzu dūres un centos sevi nomierināt, - Es laikam esmu pirmais un vienīgais, kas pametis viņu, nevis ļāvu, lai pamet mani.
Vai tiešām advokāte vairs nespēs neko pajautāt tādu, kas iegāztu Niku. Šobrīd viņa stāsts izklausījās daudz pārliecinošāks nekā manējais. Nika advokāts varētu izsaukt kādus trīs manus bijušos, kas visi kā viens pastāstītu, ka esmu meitene, kurai nepatika ilgstošas attiecības. Šķiet viņi bija atraduši ļoti labu plānu, un es sāku zaudēt ticību tam, ka spēšu pierādīt patiesību.
- Vai pēc šīs šķiršanās jūs vēl esat tikušies? - advokāte uzdeva vienkāršus jautājumus, cerot, iegūt laiku, lai aptvertu dzirdēto.
- Esmu vienmēr izvairījies no viņas, - Niks atzinās, - Negribēju bērt sāli vecās brūcēs, - vai tiešām neviens neredz viņa melus? Vai tiešām kāds spēj noticēt dzirdētajam? Palūkojos apkārt un sapratu, ka tic lielākā daļa. Cilvēki tvēra katru Nika vārdu un žēloja nabaga puisi, kuru tik nepatiesi apsūdz ļaunā Marta!
- Tātad jūs ne reizi neesat tikušies četru gadu laikā? - advokāte pārjautāja.
- Pēc tās nakts mēs atkal satikāmies salidojumā, - Niks piekrītoši pamāja. Vismaz vienā lietā viņš nemeloja.
- Un jūs pat nejauši nesaskrējāties uz ielas? - mana aizstāve nelikās mierā, cerot iegūt tik ļoti vajadzīgo reizi.
- Iebilstu, - Nika advokāts iejaucās, - Jūs vairākkārt atkārtojat vienu jautājumu, - viņš paskaidroja savu iebilduma iemeslu.
- Piekrītu, - tienesis bija viņa pusē.
- Atvainojos, - mana advokāte uzmeta man ātru skatienu, un es redzēju viņas acīs nepārliecību, bet cerēju, ka drīz tā pazudīs, - Vai visus šos gadus jūs bijāt kaut ko dzirdējis par martu? - viņa painteresējās.
- Neko daudz, - Niks sajutās arvien drošāk, jo viņa meli iedarbojās, - Neko daudz, - puisis atkārtoja.
- Iebilstu, - šoreiz iebilda balss, ko tik ļoti gaidīju dzirdēt šajā brīdī.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Marta-64/713667
