Life is not the Disney's world. 311

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-30/753892 Jūtu, ka maigi pirksti satver manu matu šķipsnu, kas krīt pāri sejai un aizliek to aiz auss. Pirksts lēnām slīd pāri vaigam un neveikli apstājas pie lūpām, tas tiek ātri atrauts, it kā būtu iesitusi elektrība.
Īsu brīdi nogaidīju, tad atvēru acis. Harijs pasmaidīja. Izritinājos no viņa siltā apskāviena un paņēmusi drēbes pazudu vannasistabā.

Tas bija dīvaini, neviens uz mani nebija lūkojies ar tādu skatienu pat Lūks. Kad pametu vannasistabu, gulta bija glīti saklāta, mantas saliktas vietās un no lejstāva varēja dzirdēt, ka tiek vārīts ūdens.

Atvēru istabas durvis un devos uz virtuvi. Harijs kaut ko meklēja pa skapīšiem, kad to bija atradis nolika uz galda. Tad tika izņemtas divas krūzes un tajās ielikti zaļās tējas maisiņi. Krūzēs tika ieliets ūdens. Saņēmis krūzes rokās viņš strauji pagriezās un attdūrās pret mani. Un karstais tējas ūdens nedaudz mani apšļakstīja. Izņēmu vienu tējas krūzi no viņa rokām un devos uz viesistabu.
Iesēdos lielajā dīvānā un ieslēdzu televizoru. Man blakām apsēdās Harijs un ik pa laikam uzmeta savu skatienu. Es centos tos ignorēt, izlikties, ka nepamanu, bet es nespēju. Noliku tējas krūzi uz žurnāla galdiņa un pagriezos pret Hariju, viņš ar savu skatienu sekoja manām darbībām un tad tās atkārtoja.
Harijs piesēdās tuvāk. Pacēlu galvu un ieskatījos viņa acīs. Mana seja tika saņemta viņa plaukstās un viņa lūpas lēnām skāra manējās. Skūpsts kļuva arvien kaislīgāks un spēcīgāks.
Atrāvos. Savācu savas mantas un pametu viņa māju. Ielecu mašīnā un pametu šo nelielo rajonu.

Mašīnu apstādināju uz kaut kāda lauka ceļa, un atgāzos krēslā. Ieskatījos atpakaļskata spogulī un mans skatiens pievērsās manām lūpām.
Apgriezu mašīnu un devos atpakaļ pie Harija. Iebraukusi pagalmā, ieskrēju iekšā mājās un apstājos. Man pretīm stāvēja Harijs, Lūks un Kristina. Palūkojos uz Hariju un neapzināti iekodu sev lūpā.

- Sūzan, Tev viss labi.

- Jā. Viss ir lieliski.

Lūks pienāca man klāt un apskāva. Tad pieliecās man tuvāk un noskūpstīja.
Palūkojos uz Kristinu un viņa man skumji uzsmaidīja, bet es vairs nespēju ticēt šim smaidam.

- Dodamies mājās? – Lūks vaicāja.

Ar acs kaktiņu palūkojos uz Hariju. Viņa skatiens lūkojās uz mums visiem trijiem, arī Harijs vēlējās dzirdēt manu atbildi uz šo jautājumu.

- Nē, es vēl te palikšu līdz rītdienai. – Ilgi apdomājoties teicu.

- Bet rīt jāiet uz skolu. – Sarunā iejaucās Kristina.

- Vienalga.

Uz atvadām Lūks mani vēlreiz noskūpstīja. Noskatījos kā viņi aizbrauc un tad pievērsos Harijam, piegāju viņam tuvāk un apskāvu. Es nezinu, ko darīt. Es esmu izmisumā. Man vienmēr ir šķitis, ka meitene un puisis spēj būt labākie draugi, un visi tie romāni, kas ir starp labākajiem draugiem, man tas likās absurdi, bet tagad es pati biju nonākusi šādā situācijā, kurā es nezināju, ko jūtu pret Hariju. Es nezinu, vai uztevru Hariju kā tikai draugu vai, tomēr par ko vairāk, nekā draugu.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-32/754329